Jaunākais izdevums

Zviedrija ceturtdien paziņoja, ka aizsardzības izdevumus nākamajos četros gados palielinās par 40%.

No 2021. līdz 2025.gadam valsts aizsardzības budžetam tiks piešķirti papildu 27 miljardi kronu (2,6 miljardi eiro), preses konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.

Kā pavēstīja valdība, nepieciešamību pastiprināt aizsardzību rada pieaugošais saspīlējumus Eiropā, norādot uz "Krievijas agresiju Gruzijā un Ukrainā".

"Bruņotu uzbrukumu Zviedrijai nevar izslēgt," sacīja Hultkvists.

Zviedrija jau no 2014.gada palielina aizsardzības budžetu un tā kopējais pieaugums no 2014. līdz 2025.gadam būs par 85%.

Izdevumi tiks paaugstināti visiem armijas atzariem un personālsastāvs tiks palielināts no pašreizējiem 60 000 cilvēku līdz 90 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tele2" klientiem, kuriem ir bezlimita pieslēgums un 5G tehnoloģiju atbalstoši viedtelefoni, ir iespējams izmantot "Tele2" 5G tīklu Zviedrijā – Stokholmā, Malmē un Gēteborgā.

Šāda iespēja pieejama, jo "Tele2 Latvija" un "Tele2 Zviedrija" vienojušies par 5G viesabonēšanas pakalpojumiem.

"Šis ir simbolisks nākamais solis 5G tehnoloģijas attīstībā, kuru esam spēruši kopā ar zviedru kolēģiem, piedāvājot mūsu klientiem 5G mobilos sakarus ārvalstīs. Tagad atliek tikai nogaidīt, kad situācija ar koronavīrusu Zviedrijā uzlabosies, lai brīvi varētu ceļot uz Zviedriju un pie reizes arī notestēt 5G tīkla jaudu," saka "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Lai arī 5G pārklājums Latvijā un daudzās citās valstīs vēl ir ļoti neliels, pakāpeniski attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, arī pārklājums palielināsies. Taču ir skaidrs, ka tas nenotiks ātri un 4G vēl joprojām būs galvenais "darba zirgs" mobilo sakaru jomā," viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrijā reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā

LETA--DW, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā, trešdien paziņojusi valsts statistikas pārvalde.

Līdz jūnija beigām Covid-19 pandēmija prasījusi aptuveni 4500 zviedru dzīvības, un tas proporcionāli ir daudz augstāks mirstības līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, nekā reģistrēts pārējās Ziemeļvalstīs.

Kopumā laika periodā no 2020.gada janvāra līdz jūnijam Zviedrijā miruši 51 405 cilvēki, un tas ir augstākais mirstības līmenis, kāds reģistrēts kopš 1989.gada, kad valsts pēdējo reizi savā vēsturē piedzīvoja badu.

Mirstība šī gada pirmajā pusgadā Zviedrijā par aptuveni 10% pārsniegusi vidējo mirstības līmei pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā Lielbritānijā un Spānijā tajā pašā laika periodā reģistrētā mirstība.

Zviedrija izpelnījusies plašu kritiku par atteikšanos ieviest bargus karantīnas pasākumus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, un kopējais Covid-19 upuru skaits līdz šim brīdim pārsniedzis jau 5800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrija iesaka darbiniekiem turpināt strādāt no mājām līdz nākamajam gadam

LETA--THE LOCAL, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Veselības ministrija un Sabiedrības veselības aģentūra ieteikusi darbiniekiem turpināt strādāt no mājām līdz nākamajam gadam.

Kā paziņoja Sabiedrības veselības aģentūra, viens no iemesliem attālinātās strādāšanas turpināšanai ir tāds, ka tas palīdzēs mazināt sabiedriskā transporta noslogojumu.

Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells norādīja, ka rudenī sabiedriskais transports būs noslogotāks sakarā ar studentu un vidusskolas skolēnu atgriešanos pie mācībām, kā arī no atvaļinājuma atgriezīsies cilvēki, kuri nevar strādāt no mājām, piemēram, komunālo dienestu darbinieki un medicīniskais personāls.

Tegnells arī aicināja ikvienu turpināt ievērot pašreizējās rekomendācijas izmantot alternatīvu transporta veidu, nevis sabiedrisko transportu.

Ieteikums strādāt no mājām Zviedrijā ir spēkā no marta vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem datiem "Tallink Grupp" jūlijā kopumā pārvadājusi 617 206 pasažierus, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, tomēr divas reizes vairāk nekā 2020. gada jūnijā, kad tika pārvadāti 280 000 pasažieru.

2020. gada jūlijā tika pārvadātas 29 108 kravas vienības, kas ir par 2,9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūlija datiem. Vislielākais pārvadāto kravas vienību kritums bija maršrutos Latvija – Zviedrija un Igaunija – Zviedrija, kur kuģu satiksme joprojām ir ievērojami samazināta. Kravu pārvadājumu vienību skaits Igaunija – Somija un Somija – Zviedrija maršrutos jūlijā ir palielinājies, salīdzinot ar 2019. gada jūliju - attiecīgi par 2,4% un 7,1%.

Arī kopējais pārvadāto transportlīdzekļu skaits šā gada jūlijā samazinājās līdz 118 167 vienībām (2019. gada jūlijā - 155 297).

Ierastie reisi, kuri zināmā mērā salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, turpinājās tikai dažos maršrutos: Tallina – Helsinki, Mūga – Vousāri, Paldiski – Kapelšēra un Turku – Stokholma. Kuģu satiksme maršrutos Tallina – Stokholma un Helsinki – Stokholma tika pilnībā apturēta un joprojām netiek veikta. Savukārt maršrutā Rīga – Stokholma tiek nodrošināti tikai speciāli reisi četras reizes mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot inficēšanās līmenim ar Covid-19 Eiropas valstīs, Latvijai ar savu piedāvājumu tūrismā ir jāmēģina riskēt, jo tas, kas nekad iepriekš nav strādājis, iespējams, šoreiz var nostrādāt, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Mūsu uzdevums ir reaģēt uz situāciju un izmantot iespējas, kuras parādās. Viens veiksmes stāsts, piemēram, ir prāmis no Somijas, kuru pirms tam nekad nebija izdevies sarunāt," sacīja Rožkalns.

Pēc viņa teiktā pašlaik uzmanīgi tiek sekots dažādu Eiropas valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19, lai varētu operatīvi reaģēt, ja kaut kur līmenis samazinās.

"Piemēram, situācija pašlaik lēnām uzlabojas Zviedrijā. Mēs visu laiku tajā virzienā lūkojamies. Turklāt tā kā Zviedrijā augsts inficēšanās līmenis bija teju visu laiku, viņus nekur īpaši neielaida, visdrīzāk atvaļinājumus pilnā apmērā viņi nav izmantojuši un gribēs ceļot. Jautājums ir, ko mēs varam piedāvāt, ja Zviedrijā inficēšanās līmenis samazinās," stāstīja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 08.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā?
  • aktuāli – mežos sapūdē miljardiem eiro
  • tēma - valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša
  • DB klubs - Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par aktuālo situāciju ekonomikā
  • tehnoloģijas - IT turpina būt eksportējošo nozaru trijniekā
  • tendences – "Užavas alus" turpina ģimenes uzņēmumu
  • miljardieri - bagātie pandēmijā vēl bagātāki
  • auto - Komerctransporta nākotne un tendences
  • brīvdienu ceļvedis - Evija Rodke-Sproģe, plastikas ķirurģe un "Aesthetica Beauty Clinic" īpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā reģistrēts kopš aprīļa augstākais inficēšanās līmenis ar Covid-19

LETA--AFP, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pēdējo 24 stundu laikā reģistrēti 1707 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, un tas ir augstākais inficēšanās gadījumu skaits, kāds reģistrēts kopš aprīļa, liecina ceturtdien publicētie oficiālās statistikas dati.

Līdz šim Vācijai veicies labāk nekā daudzām citām Eiropas valstīm koronavīrusa izplatības ierobežošanā, taču vasaras atvaļinājumu sezonas laikā inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaudzis.

Tiek uzskatīts, ka liela daļa inficēšanās gadījumu saistāmi ar personām, kas atgriežas no tūrisma braucieniem, apmeklējuši ballītes vai ģimenes svētkus.

Saskaņā ar svaigākajiem Roberta Koha institūta (RKI) datiem kopējais inficēto skaits kopš pandēmijas sākuma Vācijā sasniedzis 228 621 cilvēku.

Pēdējās diennakts laikā reģistrēti arī desmit Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, un tādējādi kopējais pandēmijas upuru skaits Vācijā sasniedzis 9253 cilvēkus.

Reaģējot uz inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, kanclere Angela Merkele otrdien brīdināja, ka jauni karantīnas ierobežojumu atvieglojumi šobrīd vairs nav gaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas banka Svenska Handelsbanken valstī slēgs gandrīz pusi filiāļu

LETA--AFP, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas banka "Svenska Handelsbanken" trešdien paziņoja, ka plāno valstī slēgt gandrīz pusi filiāļu, ņemot vērā aizvien plašāku banku sektora digitalizāciju.

Banka norāda, ka filiāļu skaitu Zviedrijā paredzēts samazināt no aptuveni 380 līdz 200, tādējādi līdz 2022.gada beigām samazinot izdevumus par 20 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro).

Filiāļu slēgšana nākamajos divos gados ietekmēs aptuveni 1000 darbinieku jeb katru septīto no bankā strādājošajiem Zviedrijā.

Vienlaikus "Svenska Handelsbanken" vēsta, ka nākamo divu gadu laikā investēs miljardu kronu, lai uzlabotu interneta bankas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrijas ekonomiskajai pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās pārliecības indekss Zviedrijā šā gada jūlijā palielinājies līdz 83,4 punktiem, salīdzinot ar 75,3 punktiem jūnijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, liecina Zviedrijas Ekonomiskās izpētes institūta (NIER) apkopotā informācija.

"Viena no Covid-19 pandēmijas ietekmēm bija straujš uzņēmumu tirdzniecības apjoma kritums. Tas nozīmē, ka pozitīvi signāli no uzņēmumiem jāuztver piesardzīgi, jo uzlabojumi ir no ārkārtīgi zemiem līmeņiem," skaidro NIER.

Jaunākie dati liecina, ka pārliecības indekss rūpniecības nozarē jūlijā palielinājies no 89,3 punktiem līdz 95,7 punktiem. Tāpat indekss pieaudzis arī celtniecības un mazumtirdzniecības sektoros.

Tikmēr patērētāju pārliecības indekss Zviedrijā jūlijā sarucis no 84,1 punkta līdz 83,3 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs Zviedrijā šogad jūlijā samazinājies līdz 8,9% salīdzinājumā ar 9,8% jūnijā, ziņo valsts statistikas birojs.

Attiecīgajā mēnesī pērn bezdarbs valstī veidoja 6,9%.

Tikmēr bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem jūlijā pakāpies par septiņiem procentpunktiem - līdz 23%.

Nodarbināto cilvēku skaits Zviedrijā otrajā ceturksnī samazinājies par 1,9% un veidojis 4,78 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Zviedrijā šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš novembra, ziņo valsts statistikas birojs.

Jūnijā mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 2,9%. Ilglietojuma preču mazumtirdzniecība jūlijā palielinājusies par 7%, bet patēriņa preču pārdošanas apjoms saglabājies nemainīgs.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecība Zviedrijā jūlijā pieaugusi par 1,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ditton pievadķēžu rūpnīca aptur visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu

LETA, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dumpis: Attieksme pret ierobežojumiem apdraud to mīkstināšanu

LETA, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības attieksme pret noteiktajiem ierobežojumiem maija brīvdienās apdraud ieceri tos pārskatīt un mīkstināt, jo svētku brīvdienās plaši novērots, ka cilvēki paši bija izdomājuši tos atcelt, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Dumpis sacīja, ka kopējā situācija nav būtiski mainījusies, proti, dienas laikā saslimušo skaits "lēkā" pa dienām, tāpēc jautājumā par ierobežojumu pārskatīšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo, tos atceļot pārāk strauji saslimušo skaits var pieaugt.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ir vairākas idejas, bet skatāmies, ka cilvēku attieksme pret noteiktajiem ierobežojumiem apdraud to pārskatīšanu. Protams, ka mēs iesniegsim savas rekomendācijas, bet tas ir valdības lēmums un nevēlos to prognozēt," sacīja Dumpis.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar atturējās komentēt, kā brīvdienās jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits ietekmēs iespējamo ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu mīkstināšanu.

Ministre stāstīja, ka ir konstatēts pietiekami liels saslimšanas gadījumu skaits vienā iestādē, un saslimšanas atklātas, veicot mērķtiecīgu skrīningu. Šādas testēšanas tiks turpinātas, solīja amatpersona.

Lai arī maija svētku brīvdienās bijušas dienas, kad nav stacionēti jauni Covid-19 pacienti un nav reģistrēti arī nāves gadījumi, turklāt "ļoti cerīga" bijusi diena, kad Covid-19 konstatēts tikai vienam cilvēkam, šo tendenci nevar saukt par noturīgu, uzskata Viņķele.

"Var teikt, ka ir viens solis uz priekšu, viens uz sāniem," situāciju komentēja ministre.

Tāpēc amatpersona izvairījās "spekulēt" ar atklāto Covid-19 gadījumu skaita ietekmi uz iespējamo ierobežojumu mīkstināšanu, ko valdība plāno skatīt šonedēļ. Vērtējot situāciju, tiks ņemts plašāks datu kopums, norādīja ministre.

Diennakts laikā no 3.maija līdz 4.maijam Latvijā reģistrēti 17 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2.maijā.

Septiņi no jaunajiem gadījumiem saistīti ar sociālās aprūpes centru "Gaiļezers" Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Zviedrijas atšķirīgo pieeju pandēmijas risināšanā, ar lielu uzmanību pasaule gaidīja šīs valsts tautsaimniecībai oficiālos mērījumus, kā tai īsti klājies šā gada otrajā ceturksnī.

Zviedrija “Covidkrīzes un Covidbaiļu” risināšanā vairāk aprobežojās ar rekomendācijām – šajā valstī skolu, bāru, veikalu un sporta zāļu durvis palika vaļā. Ēnas puse tam bijusi tā, ka Zviedrijā fiksēti vairāk Covid- 19 saslimšanas gadījumu.

Vienlaikus var jau izdarīt pirmos secinājumus – trieciens pa Zviedrijas ekonomiku tomēr ir bijis mazāk dramatisks, vismaz, ja salīdzina ar lielu daļu citu Eiropas biedru. Proti, Zviedrijas tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā saplakusi par 8,2%, kas tai ir rekordliels kritums – nedaudz sliktāks par to, ko pirms tam vidēji prognozēja, piemēram, "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti. Tie lēsa, ka Zviedrijas tautsaimniecība otrajā ceturksnī būs sarukusi "vien" par 7,4%. Šajā pašā laikā Spānijai šis kritums bija 22,1% apmērā, Francijai – 19% apmērā un Itālijai – 17,3% apmērā. Visi šie kritumi, ieskaitot Zviedriju, ir milzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu politikas izmaiņas samazinās budžeta ieņēmumus un kaitēs iedzīvotāju veselībai

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru