Zviedrijas parlamenta vēlēšanās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie 

Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.

LETA, 2018. gada 03. septembris plkst. 11:18

Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns (Stefan Löfven).

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Lai gan premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti, kas dominējuši Zviedrijas politikā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, domājams, saglabās vislielāko pārstāvniecību parlamentā, taču viņu atbalstītāju skaits saruks līdz rekordzemam līmenim, liecina aptaujas.

Tikmēr SD varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKOP aptauju, kuras rezultāti tika publicēti svētdien, sociāldemokrāti var cerēt uz 23,8% balsu, lai gan vēl iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā par viņiem balsoja 31% zviedru.

Tajā pašā laikā SD atbalstītāju skaits četru gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 20%, bet par moderātiem gatavojas balsot tikai 17% aptaujāto, tas ir, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Levēns, kas svētdien pēc viena no priekšvēlēšanu mītiņiem sniedza interviju aģentūrai AFP, šajā situācijā vaino iepriekšējās centriski labējās valdības, kas atradās pie varas laikā no 2006. līdz 2014.gadam un kuras «samazināja nodokļus, pamatā bagātajiem, un samazināja resursus mūsu labklājības» valstij.

Lai gan nedz kreiso, nedz labējo partiju koalīcijas, domājams, nespēs izcīnīt vairākumu, nabas nometnes ir noraidījušas jebkādu iespēju sadarboties ar SD.

Tāpēc neviens neņemas prognozēt, kāda varētu izskatīties nākamā Zviedrijas valdība, un sagaidāms, ka pēc vēlēšanām sekos ilgas un mokošas koalīcijas sarunas.

Tomēr vairums zviedru politikas ekspertu ir vienisprātis, ka galu galā tiks izveidota vāja mazākuma valdība.

Lai gan SD nav cerību uz iekļūšanu valdībā, tās ietekme, domājams, ievērojami pieaugs, partijas pārstāvjiem ieņemot svarīgus amatus parlamenta komisijās, no kurām lielā mērā ir atkarīgs likumdošanas process.

«Mēs izklāstīsim savus noteikumus un virzīsim uz priekšu mūsu pozīcijas (..) imigrācijas politikā, noziedzības apkarošanā un veselības aprūpē,» sarunā ar AFP norāda SD līderis Džimijs Okesons.

Galēji labējiem pamatā izdevies pārvilināt savā nometnē kādreizējos moderātu vēlētājus, taču netrūkst pārbēdzēju arī no sociāldemokrātu atbalstītāju rindām, kas tradicionāli saistītas ar Arodbiedrību konfederāciju (LO).

Saskaņā ar aptaujām šobrīd līdz pat trešdaļai LO biedru ir gatavi balsot par SD. Daudzi no viņiem ir transportā un būvniecībā strādājošie, kas izjūt konkurenci no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri lielā skaitā tiek nodarbināti šajās nozarēs, maksājot tiem atbilstoši izcelsmes zemju algu līmenim, kas ir daudz zemāks nekā Zviedrijas kolektīvajos līgumos paredzētās algas, norāda Lundas Universitātes sociologs Anderss Šellberjs.

SD ar savu nacionālistisko retoriku izdevies uzrunāt arī arvien lielāku skaitu lauku apvidu iedzīvotāju.

Daudzi no bijušajiem sociāldemokrātu atbalstītājiem - tie, kas saņem vidējo algu, pensionāri un tie, kuri pie balsošanas urnām dosies pirmo reizi, - tagad vaino Levēnu tik ļoti lolotās labklājības valsts sagraušanā, uzņemot Zviedrijā tik daudz patvēruma meklētāju, kas valstij rada «ekonomisko un kulturālo apdraudējumu», norāda Stokholmas Universitātes socioloģijas profesors Jenss Rīdgrēns.

LO līderis Kārls Peters Tūrvaldsons brīdinājis, ka, ņemot vērā SD niecīgās izredzes iekļūt valdībā, balsošana par viņiem ir balss izšķiešana. Viņš piebildis, ka balsu atņemšana sociāldemokrātiem par labu SD patiesībā ir balsošana par konservatīvajiem.

Lai gan bezdarbs ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā, valsts tautsaimniecības izaugsmes temps ir pieklājīgs, inflācija tiek kontrolēta un budžeta situācija laba, zviedri ir neapmierināti ar garajām rindām pie ārstiem, pieaugošo sociālo nevienlīdzību un arvien biedējošāko noziedzību sociāli nelabvēlīgajos lielpilsētu rajonos.

«Spēku samērs ir mainījies, pateicoties ES, globalizācijai un digitalizācijai, un sociāldemokrāti vairs nespēj turēt savussolījumus,» atzīst zviedru laikraksts «Dagens Nyheter».

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 28. oktobris plkst. 14:03

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai...

2014. gada 20. oktobris plkst. 11:38

Pēdējā gada laikā būtiski ir pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā...

2014. gada 13. oktobris plkst. 16:04

Četri no pieciem pirkumiem Zviedrijā tiek apmaksāti elektroniski vai ar karti, un...

2014. gada 07. oktobris plkst. 13:45

Zviedrijas jaunā valdošā koalīcija vienojusies par ienākuma nodokļa paaugstināšanu...

2014. gada 04. septembris plkst. 13:46

Zviedrijas policija ievieš elektroniskas ceļu barjeras, kas automātiski pārbaudīs, vai autovadītāji...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 12. oktobris plkst. 7:37

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem,...

2018. gada 01. oktobris plkst. 13:14

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām...

2018. gada 17. septembris plkst. 7:03

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss...

2018. gada 14. septembris plkst. 11:47

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē...

2018. gada 14. septembris plkst. 10:13

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu...

2018. gada 13. septembris plkst. 14:26

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami....

2018. gada 07. septembris plkst. 9:30

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā...

2018. gada 04. septembris plkst. 7:56

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju...

2018. gada 03. septembris plkst. 10:22

Turpinot gatavoties kapitāla piesaistei, veikalu tīkla «Maxima Latvija» mātes uzņēmuma «Maxima...

2018. gada 03. septembris plkst. 9:43

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne...