Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

«Es domāju, ka bizness ir arī, kā sabiedrībai darīt labu,» tā intervijā laikrakstam Diena, runājot par to, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskatāms arī par biznesmeni, saka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vaicāts par Lemberga godaprātu, Brigmanis stāsta: «Es tam jautājumam pieeju filozofiski. Cilvēka tīrību vai netīrību var noteikt tiesa. Mēs redzam, ka tiesa ilgstoši iet, un visu laiku šaubu ēna ir vai nav. Nākamais jautājums ir, ko viņš dara. Piemēram, ir cilvēks biznesā iekšā. Visi asociē Lembergu, ka viņam ir liela nauda, ka viņš ir bagāts. Tad ir jāsaka tā, kāpēc tad viņam vajag iet par to pilsētas mēru tur sisties un cīnīties, un ņemties. Ja es būtu viņa vietā - dievs ar to pilsētu, dievs ar tiem cilvēkiem, es tik skaitu savu naudu, lieku bankās iekšā, taisu visādas štelles. Tas viņa fenomens un viņa būtība ir, ka viņš savādāk to dzīvi neredz, viņam visu laiku ir jādara. Es domāju, ka viņš strādā atbilstoši kā biznesmenis konkrētiem valstī noteiktiem likumiem, kādi tie ir. Likuma robežās viņš to savu biznesu veido.»

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

«Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, vai Lembergs vēl skaitās premjera kandidāts, pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa atbildējis partijas līderis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Lembergam [Ventspils mērs Aivars Lembergs] pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību,» uzsvēris Brigmanis.

Taujāts par Lemberga ietekmi uz Zemnieku savienību, partijas līderis atbildējis: «Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?

Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.»

«Par to, ka Valdis Dombrovskis turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«To galvenokārt noteiks ārējais faktors, par kuru vēl neesam runājuši. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī, kurā stundā kāds amats tiks piedāvāts premjeram Valdim Dombrovskim ES finanšu struktūrās,» atbildot uz laikraksta jautājumu, vai līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir iespējamas kādas izmaiņas politiskajā ainavā, sacījis Brigmanis.

«Par to, ka viņam kaut kāds amats tur tiks piedāvāts, es nešaubos. Dombrovskis ar līdzšinējo darbu to ir pelnījis, un viņš tam tiek gatavots. Dombrovskis ir salīdzinoši jauns, un viņš tā nevar apstāties savā karjeras izaugsmē. Par to, ka viņš turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav. Jautājums vienīgi, vai tas notiks pavisam drīz vai vēlāk. Jāsaprot, ka tādi piedāvājumi netiek rezervēti un tos desmit reizes nepiedāvā. Vai nu tu ej uz šo piedāvāto amatu, vai arī to aizmirsti,» skaidrojis Brigmanis.

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

«Vismaz pirmajā posmā mēs tur nebūsim,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pieļauj iespēju, ka Zaļo un Zemnieku savienība kaut kādā formā pievienosies jaunveidojamās valdības koalīcijai, sacījis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Domāju, ka nevajag koalīcijas veidotājiem mānīt daļu sabiedrības, dodot signālus, ka ZZS kaut kādā veidā varētu tikt piesaistīta valdībai. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka ir tāda nostāja - pret Lembergu. Es nezinu, ar ko Lembergs viņus visus tā ir nobiedējis, bet tāda nostāja ir. Turklāt ir Zatlera faktors. Cik mēs ar viņu Saeimā tiekamies un runājamies, mums nav nekādu problēmu ar viņu komunicēt. Savukārt Zatleram pret Lembergu ir kaut kāds iekšējs aizvainojums. Kamēr Zatlera un Lemberga attiecības netiks kaut kādā veidā atrisinātas, no Zatlera puses būs šis nepārprotamais pret. Savukārt, kamēr Dombrovskis turēsies pie Zatlera svārku stērbeles, nekāda citāda risinājuma attiecībās ar ZZS nebūs. Būsim reālisti - 56 balsis viņiem.»

Politisko partiju pārstāvjiem, kuri saskaņā ar aptaujām iekļūs 11.Saeimā, nav vienota viedokļa jautājumā, vai valstij ir jāsaglabā vairākums Latvijas aviokompānijas airBaltic akciju.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service pauda viedokli, ka valstij ir jāsaglabā kompānijas akcijas. «Veidojot airBaltic, bija tā, ka bija kvotu sistēma ar austrumu aviācijas tirgiem un bez valsts līdzdalības nevarēja dabūt proporcionālos reisus. Patlaban šī situācija vairs nav aktuāla, kas varētu nozīmēt, ka airBaltic būšana tieši valsts īpašumā nav tik nepieciešama. Bet, ņemot vērā, ka nacionālā aviokompānija ir ļoti, ļoti nozīmīga tūrisma sastāvdaļa Latvijas ekonomikā kopā, es saku, ka pašlaik joprojām ir jēga turēt tās kapitāldaļas, par mērķi liekot nevis peļņu kompānijai, bet attīstīt pasažieru plūsmu, tostarp tūrismu un dažādas nozares,» teica Zaķis.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Vairākums no laikraksta Diena eksperimentā iesaistītajiem politiķiem, kuriem tika piedāvāts ziedojums partijai apmaiņā pret uzvaru valsts iepirkuma konkursā, pēc eksperimenta rezultātu publicēšanas apgalvo, ka jau tā norises laikā viņiem radušās nelabas aizdomas.

Viņi turklāt uzskata, ka viņu teiktais interpretēts nepareizi. Arī politiķu partijas attaisno kolēģu neviennozīmīgo rīcību, šodien raksta laikraksts.

Ziedosim 30 tūkstošus latu. Vēlāk jums mums jāpalīdz tikt pie kāda valsts pasūtījuma informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ar šādu uzstādījumu un fiktīvu personu laikraksts Diena, maskējoties aiz izdomātas amerikāņu IT kompānijas Applieds Technology, devies pie partiju pārstāvjiem.

Un, lai gan publiski vienmēr pausts, ka partijas šādi nopirkt nevar, izrādījies - var gan. Tikai divas no pašlaik esošā Saeimas piecnieka, proti, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, devušas nepārprotamu atbildi, ka šāds ceļš pie tām ir slēgts.

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc tam, kad Saeima Valsts prezidenta amatā apstiprināja vairāku ZZS deputātu virzīto Andri Bērziņu, žurnālistiem atzina, ka pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera runā par Saeimas atlaišanu bijis «daudz patiesu vārdu».

Viņaprāt, esošajai Saeimai vēl atlikušajos darba mēnešos daudz aktīvāk jāstrādā ar jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu. Valdības demisija, pēc A. Brigmaņa teiktā, nebūtu saprātīgs risinājums.

Vaicāts par to, vai izjūt gandarījumu par ZZS deputāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, A. Brigmanis sacīja: «Bērziņš tagad atrodas tādā pašā situācijā kā Zatlers pirms četriem gadiem.»

Pats A. Brigmanis esot izpildījis iepriekš solīto un abās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtās balsojis par V. Zatleru.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Premjers Valdis Dombrovskis nākamā gada budžetā apsolījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prasītos papildu 7 miljonus eiro pašvaldību autoceļiem. Tāpat pašvaldībām noteikto aizņēmumu limitu palielinās par 10 miljoniem eiro.

Tajā pat laikā Ministru prezidents nav akceptējis opozīcijā esošās ZZS vēlmi no 80% līdz 82% palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem, portālam Diena.lv pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

ZZS iepriekš balsojumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā, taču izteicās - ja nevienu no viņu priekšlikumiem uz galīgo lasījumu neatbalstīs, ZZS nevarēs balsot par valsts budžeta projekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā, tādējādi garantējot budžeta pieņemšanu arī gadījumā, ja par no nenobalsotu kāds no koalīcijas partneriem. Pašlaik Brigmanis pēc sarunas ar premjeru un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apgalvoja, ka "šis sarunu process ir atvērts, skatīsimies, ko lems valdība", vēl neminot, kā ZZS balsos par budžetu.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

Fakts, ka lielākā ažiotāža saistībā ar Swedbank darbības iespējamo apdraudējumu visstraujāk izplatījusies tieši pašvaldībās, kur pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķi, nav saistāms ar pašu ZZS.

Tā portālam zz.lv apgalvojis ZZS līderis Augusts Brigmanis, baumošanas saistīšanu ar viņa partiju dēvējot par stulbumu.

«Tas ir politisks pasūtījums, meklējiet vainīgos citās partijās!» tā A.Brigmanis telefoniski atbildējis uz jautājumu, vai ZZS ir saistība ar nedēļas nogales notikumiem. «Izcelt vienu pašvaldību – Jelgavas novadu – tas ir stulbums!» viņš sacījis. Uz piebildi, ka lielākā panika sākusies tieši Jelgavā, Jelgavas novadā un Ventspilī, kur pie varas ir ZZS politiķi, arī A.Brigmanis atbildējis ar «tas ir stulbums!».

Portāls iepriekš ziņoja, ka sestdienas vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (ZZS) licis no Swedbank kontiem uz Valsts kasi pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu. Tādu pašu rīkojumu izdevis arī viņa kolēģis Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

«Zatlers deg. Pārnestā nozīmē. Viņš iekšēji deg savās atriebības alkās,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par bijušo Valsts prezidentu un Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, sacījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Viņš grib ZZS ierādīt kaut kādu sev zināmu vietu un deg arī ārēji no milzīgā sabiedrības spiediena. Sabiedrība no viņa gaida reālus darbus, nevis runas. Viņam tagad ir jāizšķiras starp SC [Saskaņas centrs] un NA [Nacionālā apvienība],» skaidrojis Brigmanis.

Viņš arī uzskata, ka «Zatlera partijai ir jāņem premjera amats, un spīkera amats viņiem vairs nesanāk»: «Tas jādod citiem. Kur vēl pastāv viens būtisks ačgārnums? Ja atceramies rīkojuma nr. 2 priekšvakaru, tad ko bez tiesiskuma vēl pateica Zatlers? Tu, Dombrovski, un tu, Āboltiņa, esat vāji, pakļaujaties visādiem spiedieniem. Tagad Zatlera partijai ir jāņem premjera amats un jāparāda šī stingrība un konsekventā virzība uz priekšu visās līnijās. Par konsolidācijas jautājumiem, par airBaltic jautājumu. Dombrovskis netiek galā, jānāk Zatlera premjeram kopā ar finanšu ministru Vjačeslavu Dombrovski un viss jānokārto. Nevar būt tā, ka visas lietas, kuru dēļ ir atlaista pašreizējā Saeima, viņi paši nerisinās un mēģinās paiet malā no sarežģītiem saimnieciskiem jautājumiem. Nedomāju, ka tā būtu laba prakse. Bet tas atkarīgs no Vienotības. Vai viņi ļaus, ka viņus apspēlē.»

Latvijas Zemnieku savienība ir ne tikai viena no vecākajām un skaitliski lielākajām Latvijas partijām, bet arī perspektīvākā, sestdien LZS kongresā Jelgavā sacījis partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Diena.

Viņu vienbalsīgi un atklāti ievēlēja par partijas līderi.

Taču pirmo reizi šajos vienpadsmit gados, kopš Brigmanis vada partiju, viņa runā esot izskanējusi pārliecība, ka Zaļo un Zemnieku savienība var kļūt par vadošo politisko spēku Latvijā. Tas, kā norāda laikraksts, liecinot par jaunām ambīcijām, jo līdz šim ZZS ērtāk jutās kā sabiedrotais kādai citai vadošai partijai.

Diena raksta, kas tas varētu likt raudzīties arī pēc cita premjera kandidāta, jo jau vairāk nekā četrus gadus tas ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ir apsūdzēts smagos noziegumos un šī iemesla dēļ viņam būtu apgrūtinoši veikt valdības vadītāja pienākumus. Taču ZZS esot izdevīga Lemberga popularitāte un, iespējams, viņš arī iedrošinājis zaļos zemniekus pretendēt uz vadošā politiskā spēka lomu.

Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis, kurš bieži izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību valstī, pats, iegādājoties automašīnu Volvo XC60, iesaistījies «legālas nodokļu apiešanas» shēmā.

Shēmas rezultātā Valsts kase nav tikusi pie ieņēmumiem aptuveni deviņu tūkstošu eiro apmērā, vēsta portāls Pietiek.com, kura rīcībā nonākuši dokumenti, kas norāda ne tikai uz šo nodokļu shēmu, bet arī uz Zaķa, iespējams, nedeklarētiem ienākumiem, kas atgādina viņa partijas biedra Arta Kampara «naudas tumbočku».

Kā rāda dokumenti, pagājušā gada beigās, vēloties iegādāties automašīnu Volvo XC60, Zaķis vērsies dīlerfirmā SIA Mūsa Motors Rīga. Saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu un Zaķim izteikto piedāvājumu viņa kārotais Volvo XC60 maksātu 48 924 eiro, tajā skaitā 8 824 eiro pievienotās vērtības nodokli, ko saņemtu valsts.

Nav pamata apgalvot, ka par automašīnas iegādi nav samaksāts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), jo ir ievērotas likuma par PVN normas, bet viss pārējais šajā gadījumā ir tikai naudas plūsmas jautājums, norāda Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis (V).

Kā ziņots, portāla Pietiek.com rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka Zaķis gadu mijā ticis pie jaunas automašīnas Volvo XC60, nenomaksājot valstij aptuveni 8800 eiro (6160 latu) PVN.

Pēc Zaķa vārdiem, par mašīnas radīto pievienoto vērtību tiks nomaksāts PVN, taču neprecizēja, kādā veidā ar auto ir iecerēts radīt pievienoto vērtību. Deputāts aicināja iepazīties ar likumu par pievienotās vērtības nodokli, kurā ir paredzēts, ka nodoklis ir jāsamaksā jebkurā gadījumā.

«Pirmkārt, vēlos norādīt, ka dzīvoju Jēkabpilī un strādāju Rīgā, taču esmu atteicies no frakcijas vadītāja automašīnas, tādējādi valstij ieekonomējot 500 latu izdevumus mēnesī. (..) Jebkurā gadījumā automašīna bija jāpērk ārpus Latvijas, jo Latvijā auto neražo,» izteicās Zaķis.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vairs neredz pamatu prognozēt iespējamo politisko situāciju gadījumā, ja Valdi Zatleru neievēl Valsts prezidenta amatā, un vai uz šo amatu varētu pretendēt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), vēsta laikraksts Diena.

«Valdis Zatlers jau ir ievēlēts, un par šo tematu mēs vairs nerunājam,» laikrakstam sacījis A. Brigmanis. Tikpat pārliecināts bijis arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, solot visas frakcijas balsis tagadējam prezidentam.

A. Brigmaņa pārliecība esot pamatota ar, viņaprāt, loģisku secinājumu: «Saeimas priekšsēdētāja, bijušais Valsts prezidents [Guntis Ulmanis], Eiropas Parlamenta deputāts [Roberts Zīle] garantē savu frakciju balsis Valdim Zatleram. Tad jau mēs tās savas trīs balstiņas arī iedosim.»

Laikraksts norāda: «Zināms, ka no ZZS par prezidentu varētu balsot nedaudz vairāk deputātu, un A. Brigmaņa teiktajā bija zināma ironija. Prezidenta vēlēšanas ir aizklātas. Tradicionāli atbildību par to pozitīvu iznākumu uzņemas kandidāta izvirzītāji, kā pirms četriem gadiem izdarīja Tautas partijas līderis, premjers Aigars Kalvītis. Tagad neviens neapņemas garantēt vajadzīgās balsis, ar aizdomām skatoties cits uz citu. Par V. Zatleru solījusi balsot Vienotība, Par labu Latviju!, Visu Latvijai!-TB/LNNK un daļa ZZS.»

Sūdzība par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš it kā iegādājies Volvo džipu, īstenojot «legālu nodokļu apiešanas» shēmu, pirmkārt, jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagaidām personīgi ar Dz. Zaķi runājis neesot, jo laikā, kad publiskajā telpā nonāca žurnālista Lato Lapsas informācija par premjera partijas biedra rīcību, pats Ministru prezidents piedalījies Starptautiskā Valūtas fonda konferencē.

«Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta, tā kā sagaidīsim, ar ko šī sūdzības izskatīšana beigsies un attiecīgi rīkosimies,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers arī norādīja, ka Lato Lapsa «nereti ir nācis ar skaļiem paziņojumiem arī par citu partiju politiķiem, kuri pēc tam nav apstiprinājušies».

Saistībā ar atklātībā nākušo gadījumu, kad partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis iegādājies sev automašīnu, pērkot to uz sava uzņēmuma vārda, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) lūgs Finanšu ministriju strādāt pie tā, lai ierobežotu šādas nodokļu optimizācijas shēmas.

Latvijas radio raidījumā Krustpunktā Dombrovskis šodien uzsvēra, ka viena lieta ir nosodīt konkrēto gadījumu, bet otra lieta ir skatīties, kas ir sistemātiski jālabo, lai šāda veida nodokļu optimizācijas mazinātu.

«Ir labi diskutēt par Zaķi, bet ir jāpaskatās konceptuāli. Es aicināšu Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus, kādā veidā ierobežot iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļu sloga samazināšanas,» teica premjers.

Viņš arī norāda, ka nevar runāt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo viss it kā esot likumīgi, tomēr šāda shēma valstī ir plaši izplatīta, līdz ar to Finanšu ministrijai būtu jāstrādā pie risinājumiem, kā šādas shēmas ierobežot.

Jautājums par referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem jāizlemj juridiski, taču Krievijas puses partneri var vērtēt arī politiķu retoriku.

Līdz ar to var rasties situācija, ka Latvijas uzņēmējiem nāksies ciest par politiķu izteikumiem, izriet no Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītāju teiktā DB.

«Sliktais piemērs mums ir Igaunija, kas ir pamatīgi cietusi padomju karavīriem veltītā pieminekļa (bronzas Aļoša) pārvietošanas dēļ no Tallinas centra,» atzīst Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. To, ka Krievija ir valsts, kurā bizness un vara ir ļoti cieši saistīti, atgādina arī Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis, piebilstot, ka vara var dot uzdevumus biznesam neslēgt līgumu ar kādas valsts pārstāvjiem.