Investors

Tūlītējā problēma – deflācija; tālumā spokojas arī lielas inflācijas rēgs

Jānis Šķupelis,05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Pagaidām Eiropas Centrālā banka (ECB) paudusi prognozi, ka inflācija sāks atgūties vien 2021. gadā un 2022. gadā tā eirozonā būs vidēji 1,3%. ECB ilgstoši norādījusi, ka tā patēriņa cenu izmaiņu reģiona vēlas redzēt pie 2% atzīmes. Nav arī izslēgts, ka līdz šā gada beigām Eiropas galvenie baņķieri izlems pat palielināt savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmas (likviditātes drukāšanu jeb parādu uzpirkšanu) apmēru.

Pēdējā laikā ECB vadība arī devusi mājienus, ka tā varētu atļaut inflācijai dzīvoties virs agrākā visai dzelžainā 2% mērķa līmeņa, lai kompensētu laikus, ko tā ilgstoši pavadījusi zem šīs atzīmes. Citiem vārdiem sakot – diskusijas, šķiet, notiek par ECB politikas fundamentu.Jā tā, tad, iespējams, kādā brīdī nākotnē inflācija monetārajā reģiona var būt augstāka, un šajā pašā laikā – šāda situācija var neizpelnīties ierastās centrālo baņķieru atbildes (piemēram, procentu likmju palielināšanu).Katrā ziņā ilgākā termiņā augstai inflācijai var palīdzēt centrālo banku valdību deficītu finansēšana. No otras puses – būtiska inflācija var parisināt pasaules parādu problēmu. Šādā brīdī gan nevarēs apskaust krājējus.

Tūlītēja problēma gan šobrīd ir deflācija, lai gan finanšu pasaulē parādījušies visai daudzi spriedumi par to, ka tieši šī pandēmija pasauli būs iesviedusi jaunā – krietni lielākas inflācijas – fāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru