Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Tagad par mājsaimniecībām. No 2020. gada 1. līdz 2021. gada 1. ceturksnim Latvijas mājsaimniecību aktīvu kopējā vērtība no 27,2 miljardiem eiro pieauga līdz 31,4 miljardiem, savukārt mājsaimniecību saistības (pasīvi) samazinājās no 6,9 līdz 6,7 miljardiem eiro. Latvijas mājsaimniecībās uzkrātā bagātība no 20,4 miljardiem eiro pieauga līdz 24,8 miljardiem. 2023. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas mājsaimniecību kopējā vērtība bija 38 miljardi, bet saistības - tikai 7,7 miljardi eiro, tātad tehniskais atlikums ir aptuveni 30 miljardi eiro.

Tagad kopsavilkums: 2023. gada pirmajā ceturksnī visiem Latvijas uzņēmumiem, kas nav bankas, piederēja aktīvi par 32 miljardiem eiro, bet visu uzņēmumu kopējais parāds bija 68 miljardi eiro. Tehniskā likviditāte ir mīnus 35 miljardi eiro. Bankām piederēja aktīvi par 77 miljardiem eiro, bet parādi bija gandrīz tikpat lieli, tehniskā starpība ir plus 292 miljoni eiro. Latvijas valdībai piederēja aktīvi par 21 miljardu eiro, bet saistības ir par 27 miljardiem eiro. Likvidējot Latvijas valsti, paliks deficīts 6 miljardi eiro. Mājsaimniecībām piederēja aktīvi par 38 miljardiem eiro (netiek ņemta vērā skaidra nauda), bet saistības bija par 7,8 miljardiem eiro. Mājsaimniecības ir ar lielu plus zīmi. Latvijā bagātība neuzkrājas uzņēmumos. Nefinanšu uzņēmumi ir parādā divreiz vairāk par aktīvu apjomu, kas tiem pieder. Tie nav mani cipari. Tie ir LB skaitļi, kas tiek doti pasaulei. Mājsaimniecību bagātības pieaugumu nodrošina, visticamāk, tie, kas no ārzemēm sūta naudu uz Latviju, kā arī tie, kas ir vīlušies Latvijas uzņēmējdarbības nodokļu politikā un biznesa attīstības iespējās, tāpēc savu enerģiju labprātāk velta, uzlabojot un labiekārtojot savus mājokļus.

Visu rakstu lasiet 8.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!