98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā šā gada 7. februāra pēcpusdienā bija 1,009 Ls litrā, tādējādi pārsniedzot psiholoģisko lata slieksni. Šāds benzīna cenas pieaugums daudziem autobraucējiem liks pārdomāt braukšanas paradums, atzīst eksperte.
Savukārt 95. markas benzīns Statoil pilna servisa DUS Rīgā maksāja 0,979 latus litrā, kas Latvijā ir līdz šim augstākā cena par šīs markas degvielu. Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns 7. februāra pēcpusdienā maksāja 0,997 latus litrā, bet 95. markas benzīna cena bija 0,967 latu litrā, pārliecinājās Db.lv.
Benzīna cenas pieaugums virs viena lata robežas daudziem autobraucējiem liks pārdomāt savus braukšanas paradumus. «Savā ziņā šis ir psiholoģisks, simbolisks slieksnis,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Viņa uzsver, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski.
Atbilstoši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, benzīna cenas pieaugums par 10-12 santīmiem pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu maksā par pieciem latiem mēnesī jeb 60 latiem gadā vairāk. Jau divus gadus pēc kārtas ikgadējā Institūta pētījumā par mājsaimniecību budžeta izmaiņām iedzīvotāji degvielas cenu kāpumu atzinuši par vienu no trīs notikumiem, kas gada laikā visbūtiskāk ietekmējis ģimenes finanses.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā autobraucēju aptauja jau pērnā gada vasarā atklāja, ka savus auto izmantošanas paradumus pēdējā gada laikā bija mainījušas divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurām pieder automašīna. Gandrīz puse autobraucēju norādīja, ka viņi pēdējā gada laikā ar savu auto bija sākuši braukt retāk vai mazākus attālumus, bet no atsevišķiem braucieniem atteikušies pilnībā.
Tikai 15% apaujas dalībnieku norādīja, ka gadījumā, ja degvielas cena sasniegs vienu latu litrā, viņu ģimenes auto izmantošanas paradumi nemainītis. Divi no katriem trim iedzīvotājiem atzina, ka šādā gadījumā rūpīgāk izvērtēs katra brauciena nepieciešamību un no atsevišķiem braucieniem atteiksies pilnībā. Diezgan bieži iedzīvotāji arī norādīja, ka turpmāka degvielas cenu pieauguma gadījumā izvēlēsies alternatīvus pārvietošanās līdzekļus (sabiedriskais transports, vasarā - velosipēds). Tikpat daudzi norādīja, ka sāks iegādāties nelegālo degvielu.
Jau ziņots, ka, pēc Rietumu Bankas eksperta Igora Zujeva aplēsēm, strauju degvielas cenu lēcienu pasaulē, tostarp Latvijā, varētu izraisīt arī Eiropas Savienības (ES) valdību lēmums par embargo izsludināšanu naftas ieviešanai no Irānas.
Svarīgākais benzīna cenu kāpuma faktors tuvākajā nākotnē būs saistīts ar ES Irānas naftai izsludināto embargo, pārliecināts Igors Zujevs. ES valstīs ik dienu tiek importēti līdz 700 000 barelu naftas, tostarp no šobrīd nežēlastībā kritušās Irānas. Savukārt Latvijā tirgotā degviela tiek ražota Norvēģijā un Somijā, Krievijas benzīna tirgū tikpat kā nav, norāda I. Zujevs.
Daži eksperti uzskatot, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies Irānas naftai noteiktais embargo, var tikt sakārtotas izejvielu piegādes ES no tādām valstīm kā Lībija, Irāka un Saūda Arābija, sacīja I. Zujevs. Rietumu Bankas eksperts norāda, ka šī pāreja, pat ja tā notiks, tomēr nebūs ātra un tai būs nepieciešami vairāki mēneši. Līdz brīdim, kad Eiropā nesāks darboties jaunie naftas piegādes kanāli, tās ekonomika kopumā un visi tās autobraucēji cietīs augsto benzīna, dīzeļdegvielas un motoreļļas cenu dēļ.
