Reformu partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka eksprezidentu sociālās garantijas ir jāsaglabā, lai viņi varētu turpināt darbu valsts labā katrs savā veidā.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts labā strādā, darbojoties diplomātijā, eksprezidents Guntis Ulmanis pilda amata pienākumus Rīgas pils Atjaunošanas padomē, kā arī ir iesaistījies sporta jomā. Viņš pats atrodas politikas lauciņā - gadījumā, ja viņš nebūtu šajā sfērā, Zatlers varētu iesaistīties arī citu nacionālo jautājumu risināšanā, piemēram, jautājuma risināšanā par valstij svarīgu ēku un pieminekļu likteni.

Esot jāņem vērā, ka eksprezidentiem piemīt autoritāte, tāpēc ir jādod iespēja bijušajiem prezidentiem to izmantot un veikt viņu izvēlētos pienākumus.

Piemēram, apsardze viņam nav vajadzīga personīgajai dzīvē, bet savas drošības dēļ, jo bijusī valsts augstākā amatpersona ir 100% atpazīstama un ir pieņēmusi arī pretrunīgi vērtētus lēmumus.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Solīds izskats, iespaidīga tehniskā un komforta daudzveidība, kas nemaksās nogalinoši bargu naudu, ir lietas, kuras apliecina, ka jaunākais Škoda Superb limuzīns būtu kā radīts nākamajam Latvijas prezidentam, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Volkswagen koncerna piejaucēto MQB platformas izmantošanu Superb ir izpildījis vairākus nozīmīgus mājas darbus, kas ļāvis čehu izstrādājumam no šaura un mazliet lempīga sedana pārvērsties par elegantu un pēc formām ļoti izskatīgu limuzīnu. Vispirms auto riteņu bāze ir palielināta par 8 centimetriem, bet priekšējā virsbūves pārkare ir sarukusi par 6 centimetriem. Tomēr pats galvenais ieguvums ir tas, ka Superb ir kļuvis par teju 5 centimetriem platāks, solot vairāk vietas platumā arī salonā. Tam visam klāt lieliskais Škoda dizaineru darbs, sērijveida automobīlī meistarīgi iedzīvinot samērā nesen izstrādātā prototipa Vision C elegantās formas. Florences apkaimē notiekošajos žurnālistu testos Škoda Superb apliecināja čehu ražotāja spēju un māku izgatavot atlētisku un modernu limuzīnu, kas izskatīsies ievērojami dārgāk, nekā patiesībā sola tā cenu lapa. Nelielai atkāpei var minēt, ka Eiropā Superb limuzīna debija tiek plānota jau jūnijā, savukārt Latvijā, vismaz pēc pašreizējās informācijas, Superb limuzīns tiks prezentēts vienlaikus ar Superb Combi versiju, kas tirgu sasniegs pēc atrādīšanās Frankfurtes autoizstādē rudenī. Pilnīgi iespējams, ka Superb limuzīna ierašanās laiks tiks pārcelts, un pašmāju Superb kārotāji to varēs ieraudzīt krietni agrāk, nekā plānots. Jaunā Superb limuzīna precīzas cenas uzzināsim tuvāko nedēļu laikā. Neoficiālās aplēses liecina, ka standarta izpildījuma benzīnversijas cena varētu būt, sākot no 19 tūkst. eiro, bet dīzeļversija, sākot no 21 tūkst. eiro.

Bijušais Valsts prezidents un pašreizējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers ikdienā nemaz neizmanto dzīvokli, kura īrēšanai šobrīd valsts katru mēnesi tērē 1200 latus, bet gan ir nodevis to lietošanai savam dēlam Kārlim, vēsta LTV raidījums De facto.

Zatleram dzīvoklis tā sauktajā prezidentu mājā Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā iepretim Ministru kabinetam, beidzot pildīt prezidenta pienākumus, netika, jo tajā nebija brīvu platību. Rezultātā pagājušajā vasarā Zatlera vajadzībām Prezidenta kanceleja noslēdza īres līgumu ar uzņēmēju Irēnu Pulkinenu par pagaidu dzīvokļa nomu, kamēr Zatlera vajadzībām netiks iegādāts dzīvoklis pastāvīgai lietošanai. Šis dzīvoklis atrodas Elizabetes ielā.

Zatlers reāli lieto nevis īrēto dzīvokli, bet gan dzīvesbiedrei piederošo mitekli Brīvības ielā.

Sākotnēji Zatlers noliedzis, ka Elizabetes ielas dzīvoklī viņš nedzīvo, sakot: «Tas nu nav tiesa, tas tā nav tiesa, pirmkārt, tas ir pagaidu dzīvoklis, būsim ļoti godīgi, es joprojām esmu uz čemodāniem un kastēm un neizpakotām mantām. [..] Es dzīvoju gan tur, gan tur, un es dzīvoju arī laukos, savā lauku mājā. [..] Jūs jau neesat specdienesti un nevērojat mani 24 stundas dienā. Un es paspēju būt visur.»

Vēršoties pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir pirmais ministrs, kas pilda savu pienākumu, norāda Reformu partijas līdzdibinātājs, eksprezidents Valdis Zatlers.

Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka Lemberga rīcība ir netaisnīga, par piemēru minot ostas teritorijas, kas Lemberga interesēs iznomātas par ļoti zemām cenām.

Lembergs politikā darbojas jau kopš Padomju laikiem un ir pieradis pie varas, un ir gatavs pie tās turēties visiem spēkiem, sacīja Zatlers.

Jautāts, vai Reformu partija koalīcija izjūt atbalstu, vēršoties pret Lembergu, Zatlers norādīja, ka atbalstu jūt.

Runājot par 2013. gada budžetu, bijušais prezidents sacīja, ka jebkura budžeta pieņemšana ir ļoti grūta, taču 2013. gada budžeta pieņemšana būšot īpaši grūta.

Tikmēr par to, kādi «labumi» būtu jāsaņem Latvijas prezidentiem pēc darba termiņa beigām, Zatlers nevēlējās runāt, norādot, ka iesaistīt bijušos prezidentus šajās sarunās ir ļoti nekorekti. Par to esot jālemj sabiedrībai.

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

No nākamā gada pakāpeniski jāsamazina darba spēka nodokļi, lai Latvijas ekonomikā varētu sākties izaugsme un valsts gūtu sekmes cīņā pret ēnu ekonomiku, raidījumā Dienas Rīts sacīja Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers.

Viņš norādīja, ka nodokļu samazināšana jāsākot pakāpeniski un uzmanīgi. V. Zatlers arī saprotot ministru piesardzību šajā jautājumā, kas tāda ir pasaules situācijas dēļ. Arī nākamā gada budžeta aprises sākot tikai veidoties un notiek pirmās konsultācijas.

Runājot par veselības ministres Ingrīdes Circenes ideju par veselības pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu, V. Zatlers akcentēja, ka būtībā tā ir sena ideja. «Igaunijā tas jau ir izdarīts – pirmie soļi bija sāpīgi. Bet kur ir Igaunijas medicīna šodien, kur ir mūsu?» jautāja V. Zatlers.

Db.lv jau vēstīja - iepriekš premjers Valdis Dombrovskis izteicās, ka jau ar 2013. gadu plānots samazināt darbaspēku nodokļus, taču vēl pirms tam varētu notikt kādu patēriņa nodokļu samazināšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

Nesen aizvadītā valodas referenduma reklāmas kampaņā izlietoti nezināmas izcelsmes līdzekļi, šodien pēc drošības iestāžu pārstāvju uzklausīšanas secinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK).

Par to šodien žurnālistus informēja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP).

Kā skaidroja Zatlers, komisija šodien analizējusi referenduma norisi un iespējamos finansējuma avotus tā reklāmas kampaņai, kā arī runājusi par iecerētajiem likuma grozījumiem, kas reglamentētu pirms referendumu aģitāciju.

NDK vadītājs atzina, ka naudas summas, kuras uzrādījušas sabiedriskās organizācijas, neatbilstot reālajam izlietojumam, tādējādi varot secināt, ka kampaņās izlietoti līdzekļi, kuru izcelsme nav zināma.

Konkrētu šādu iespējamo nezināmas izcelsmes līdzekļus summu, Zatlers gan neminēja, bet skaidroja, ka diezgan droši varot aprēķināt, cik līdzekļu bijis nepieciešams aptuveni 150 000 parakstu savākšanai - tie esot aptuveni 300 000 latu.

Turpmāk mazākā limuzīna gods Mercedes modeļu hiearhijā tiks atvēlēts Mercedes CLA sedanam, kurš izaudzis no A klases hečbeka. Svarīgi piebilst, ka tas vairs nebūs klasiskās, bet gan priekšpiedziņas limuzīns

Ar katru nākamo jauno modeli Mercedes modeļu klāsts kļūst jauneklīgāks un dzīvespriecīgāks. Ņemot piemēru no A klases hečbeka, kas no bagātu pensionāru un jauno māmiņu sapņu auto ir transformējies par azartisku un stilīgu braucamrīku, arī jaunais sedans CLA tieksies iepatikties jauniem un enerģiskiem cilvēkiem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Jaunu kompaktklases premium hečbeku pirkšana pie mums nav cieņā. Cita lieta, ja auto ir apbružājies uz pašmāju vai Rietumeiropas ceļiem un pēc trijiem vai pieciem gadiem nonācis otrreizējā tirgū. Sākotnēji šaušalīgā cena ir sarukusi līdz saprotamiem cipariem, un tad auto kļūst vilinošs pirkums plašākai pircēju auditorijai. Ar premium kompaktklases sedaniem pagaidām ir citādi. Vispirms – to nav daudz, jo nesen dibinātajā klubiņā bez Mercedes CLA var pieskaitīt vienīgi Audi jaunizcepto A3 Limousine. Tie tāpat kā hečbeki ir tikpat sasodīti dārgi, taču sedana virsbūves koncepcija emocionāli ļauj sajusties kā maza limuzīna īpašniekam, turklāt aukstajos ziemas mēnešos tā ir arī praktiska. Nenoliedzami, ka ļoti svarīgs ir laiks, kad auto ir parādījies tirgū. Piemēram, lai kā to negribētu atzīt Audi marketologi, simpātiskā Audi A3 sedana iznāciens savos ierakumos ir pārvilcis daļu Audi A4 tīkotāju, jo šābrīža A4 modelis jau ir paspējis novecot un vairs nav svaigākais un atraktīvākais piedāvājums savā klasē, savukārt līdz jaunākās paaudzes Audi A4 sedana debijai vēl ir jāpaciešas.

Jaunākās paaudzes Mercedes CLA četrdurvju kupeja izskatās ievērojami šarmantāk, tostarp arī gaita ir kļuvusi izkoptāka un komfortablāka nekā iepriekšējās paaudzes modelim

Tehniski CLA ir izaudzis no Mercedes A klases hečbeka, taču kupejai ir vairākas būtiskas atšķirības, tostarp nedaudz lielāks attālums starp asīm, citādi amortizatori un atsperes, visbeidzot pati kupejas virsbūve iespaidos automašīnas gaitu. Tas viss rezultējas ar to, ka arī savā uzvedībā CLA būs pavisam citāds auto. Tam ir izteikts mini limuzīna raksturs, vairāk grācijas un vairāk pašpārliecinātības, lai to sauktu par samazināto Mercedes CLS. Tajā pašā laikā kopīgs ar A klases hečbeku ir tas, ka arī CLA būs azartisks un stilīgs braucamrīks, kas centīsies iepatikties jauniem un moderni domājošiem cilvēkiem.

Kāpēc jāpērk?

Pagaidām salīdzinoši necila izmēra premium automobiļu pirkšana pie mums nav cieņā. Atšķirībā no Rietumeiropas pie mums joprojām modīgi ir pirkt lielu un salīdzinoši liesāk aprīkotu, nevis kompaktu un grezni aprīkotu Mercedes. Tiesa, ledus ir sakustējies arī šajā virzienā, jo tajā brīdī, kad, piemēram, aizejošam Mercedes CLA modelim tika piesolītas brangākas atlaides, gribētāju netrūka. Vēl vairāk piekritēju šāda izmēra Mercedes kļūst, kad auto nonāk mazlietota auto statusā. Interesenti Mercedes CLA izmēra jaunam modelim ir, taču tos lielākoties atbaida cena. Jā, cena nav maza. Piemēram, jaunākajam CLA tā ir, sākot no 29 960 eiro, bet, pat diži nepiepūloties, to var ātri saskrūvēt līdz 40 vai pat 50 tūkst. eiro. Tie ir iespaidīgi cipari, kurus ieraugot praktiskais latvietis vienmēr pretnostatīs frāzi: «Bet par to naudu tad jau labāk nopirkt to, to un to.» Nepagāžams fakts. Šajā cenu diapazonā ir patiešām galvu reibinoša izvēle, taču ir situācijas, kad nav nemaz vajadzīgs liels, bet tieši kompakts un manevrētspējīgs auto.

Vai ir iespējams budžeta klases priekšpiedziņas pseidokrosovers ar Mercedes S klases limuzīna cienīgu elektronisko asistentu atbalstu? Izrādās, ka Škoda Kamiq tāds ir

Lakonisks salona iekārtojums maksimālajā aprīkojumā apvieno veselu elektronisko asistentu armiju, kas pirms desmit gadiem nebija iespējama pat Mercedes S klases limuzīnā, bet Kamiq ir un turpmāk rūpēsies gan par drošību, gan par komfortu. Neuzskaitīšu visus labumus, jo to ir pārāk daudz. Jaunais Škoda Kamiq priekšpiedziņas krosovers jau oktobrī ieradīsies Latvijā, attiecīgi ir iemesls pašiem pārbaudīt, kas lācītim ir vēderā. Ne mazāku apbrīnu ir pelnījis kvalitatīviem materiāliem tapsētais Kamiq salons, kurā nav tikai lēta plastmasa, kā tas ir VW T-Cross vai Seat Arona. Vēl lielāks pārsteigums, – neraugoties uz to, ka arī Kamiq izmanto Volkswagen koncerna MQB 0 platformu, uz kuras sēž jau pieminētie T-Cross un Arona, reālā dzīvē Kamiq riteņu bāze ir par 8 cm garāka nekā Arona un T- Cross, toties garumā Kamiq ir par 10 cm garāks nekā T- Cross, bet par Aronu vēl par dažiem centimetriem garāks.

Ziemeļamerikā un citviet pasaulē populārais «lielsedans» Toyota Camry pēc 15 gadu prombūtnes atgriežas Eiropas tirgū

Kopš 1982. gada, kad tika sākta Toyota Camry ražošana, šis modelis jau ir tiražēts vairāk nekā 19 miljonos eksemplāru un pārdots vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Iespaidīgs sasniegums! Nenoliedzami, Camry ir viens no spilgtākajiem Toyota veiksmes stāstiem ar spožu vēsturi un lojālu pircēju auditoriju. Savulaik arī pircēji Eiropā varēja baudīt Camry modeļa sniegtos labumus, taču 2004. gadā Toyota nolēma Camry modeli izņemt no apgrozības Eiropā. Nu jau pagājis pietiekami liels laika nogrieznis, lai atgrieztu Eiropai reiz atņemto. Ceturtās paaudzes Toyota Camry ir atgriezies Eiropā un jau maijā parādīsies vietējo Toyota tirgotāju autosalonu «plauktos».

Krievijas prezidenta limuzīna modeli varēs iegādāties jebkurš interesents. Tiesa gan, tirdzniecībā nonāks krietni vienkāršota limuzīna versija, citējot prezidenta lietu pārvaldnieka Vladimira Kožina (Владимир Кожин) pausto, ziņo RIA Novosti.

«Tas, ko man izdevās redzēt, vieš zināmu optimismu. [..] Tā būs laba automašīna. Vai tā būs labāka par Mercedes – Benz? Dzīvosim – redzēsim,» pauda V. Kožins, kuram bija iespēja aplūokt automobiļa projektu.

Kad jaunais automobilis varētu tikt prezentēts, pašlaik vēl nav zināms, pauda Kremļa pārstāvis.

Automobiļus izstrādā Centrālais zinātniski pētnieciskais automobiļu un motoru institūts, bet montāža notiks Zil vai Gaz rūpnīcā.

Limuzīni, kas piemēroti patēriņa tirgum, astoņu gadu laikā aizņems 10-20% no kopēja Krieviajs luksusa klases automašīnu tirgus, aplēsušas Krievijas amatpersonas. Līdz ar limuzīnu izstrādāts tiks arī standarta sedans, apvidus automobilis, mikroautobuss un sportiska kupeja.

«Kaut augumā raženais eksprezidents pēdējā laikā mazliet notievējis, citādi nekas neliecina par veselības problēmām. Tomēr patiesība ir dramatiska - viņam ir audzējs,» raksta izdevums Ir.

Pēc operācijas Zatlers atklājis: «Man bija prostatas vēzis, pietiekami nopietni.» Iepriekš viņš to neesot sacījis, cenšoties pasargāt mediķus no liekas uzmanības, kāda iepriekš novērota gadījumos, «kad jāārstē vipi».

Jautāts, ar kādām emocijām uzņēmis vēsti par slimību, Zatlers atbildējis: «Pirmkārt, es to uzņēmu kā skarbu realitāti. Man nebija tā fāze, kad cilvēks cenšas sevi kaut kā apmānīt. Drusku pajokoju - tas nozīmē, ka 100 gadus jau vairs nenodzīvošu. Bet es stāvu stingri ar abām kājām uz zemes.»

«Dzīvojot manu samērā dinamisko dzīvi, sevis saudzēšana vai čubināšana nekad nebija raksturīga. Es jau kā vecs ķirurgs - nav sūdzību, nav jāārstē.

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

Reformu partijas līderis, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien dosies uz ārzemēm, kur viņam veiks vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs ir uzstādījis papildus diagnozi, informē laikraksts Diena.

V. Zatlers laikrakstam pastāstījis, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis. Pēc tā operācijas politiķis jau sācis atlabt. Taču, turpinot izmeklējumus, ir atklāts cēlonis arī sākotnējām muguras sāpēm.

Bijušais prezidents nezinot, cik šāda operācija maksās, jo tas šajā gadījumā nav tas, par ko esot jādomā. Partijas pārstāve Daiga Holma apliecinājusi, ka partijas biedri ir gatavi palīdzēt, ja tas būs nepieciešams.

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Reformu partijas (RP) līderim, eksprezidentam Valdim Zatleram radušās veselības problēmas, tādēļ viņš uz laiku savu darbību politikā mazinās.

«No aktīvās politikas es neaizeju,» viņš šorīt akcentēja intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. «Es esmu politikā un es būšu politikā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Būšu Reformu partijas priekšsēdētājs,» skaidroja Zatlers.

Viņš norādīja, ka, kamēr savedīs kārtībā savu veselību, darbs partijā nekādā gadījumā neapstāšoties.

Kā stāstīja pats Zatlers, viņam tiks veikta ķirurģiska operācija. Taču viņš bija atturīgs prognozēt, cik mēnešus prasīs atveseļošanās, lai atkal spētu strādāt ar pilnu jaudu. Viņš gan uzsvēra, ka arī šajā atlabšanas periodā darbu partijā turpināšot.

Pirms gada atlaist Saeimu viennozīmīgi bija vērts, jo aptaujas rāda, ka uzticība Saeimai ir ievērojami pieaugusi, tomēr tā joprojām zema, norāda eksprezidents, tagadējais Saeimas deputāts Valdis Zatlers.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka svarīgi, lai Saeimas atlaišanas ieguvumus saskatītu pilsoņi, kas, pēc Zatlera domām, ir arī noticis, jo uzcticēšanās Saeimai pēdējā gada laikā palielinājusies no aptuveni 10 līdz 25 %.

Runājot par Latvijas neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas centieniem atlaist pašreizējo Saeimu, uzsākot parakstu vākšanu, Zatlers saka, ka Saeimas atlaišanu varot uzsākt ikviens, bet svarīgi esot zināt, kurā brīdī tas jādara.

Eksprezidents, kurš patlaban darbojas Reformu partijā, raidījumā arī sacīja, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam esot izdevies izpildīt lielu daļu doto solījumu. Savukārt, runājot par no Reformu partijas aizgājušajiem biedriem, kas darbojas Saeimā, Zatlers saka - nekādu izlēcienu, ka šī politiķu grupa darītu kaut ko nekonsekventu, nav.

Reformu partijas līderim, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram Briselē veiksmīgi noritējusi otrā operācija, portālu Diena.lv informējusi Reformu partijas pārstāve Daiga Holma.

Operācija veikta ceturtdien. D. Holma sacījusi, ka ārstējošais ārsts vēlāk informēs partijas līderi, cik ilgi vēl būs jāuzturas slimnīcā.

Kā vestīts, V. Zatlers trešdien devās uz ārzemēm, kur viņam bija paredzēts veikt vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs uzstādīja papildus diagnozi.

V. Zatlers iepriekš pastāstīja, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis.

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Volkswagen importētāja Moller Baltic Import (MBI) rīcība, kā arī konkurences trūkums, novedīs pie tirdzniecības apjomu krišanās, servisa kvalitātes pazemināšanās un Volkswagen automašīnu cenu palielināšanās, uzskata Auto Īle un Herbst (AĪH).

«Vienā tirgū darbojoties vairākiem uzņēmumiem – šajā gadījumā Volkswagen dīleriem – lai iegūtu un saglabātu tirgus daļu, ir jāvar piedāvāt klientiem ko labāku, nekā piedāvā konkurenti. Tās var būt zemākas cenas, labāki servisa pakalpojumi, plašāks pēcpārdošanas pakalpojumu klāsts un tamlīdzīgi,» Db.lv sacīja Auto Īle un Herbst valdes loceklis Māris Īle.

Viņš uzsvēra, ka papildus ekskluzīvā importētāja statusam, kļūstot par vienīgo autorizēto Volkswagen dīleru punktu īpašnieku Latvijā, MBI zūd iniciatīva papildus centieniem diversificēt savu darbību, un par tā primāro interesi kļūst labuma maksimizācija no konkurences trūkuma tirgū.