Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

«Kāpēc nojauc klubu La Palma?» ir neizpratnē Aizkraukles iedzīvotāji un garāmbraucēji, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis informē, ka ēkas īpašniece Gunita Skaldere-Darmudasa vēlas izklaides centra — kafejnīcas ēku pārbūvēt, jo tecējis jumts un radušās citas problēmas. Pārbūves projekts Aizkraukles novada būvvaldē ir akceptēts jau 2014. gada augustā, bet darbi sākti tagad. Tos veic SIA Latvijas betons, kas izstrādāja arī pārbūves projektu.

Klubu La Palma Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 28a, atklāja 2010. gada jūlijā. Gunita Skaldere-Darmudasa bija iegādājusies ēku un mēneša laikā veikusi nelielu pārbūvi un remontu. Bija paplašināta bāra zāle, bijušās automazgātavas vietā tika iekārtota diskozāle. Pirms tam ēkā bija spēļu zāle Fenikss un kafejnīca — bārs Labi sēžam. Ēkai ir jau vairāk nekā 10 gadu.

Zāļu ražotāja AS «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Silvanols» valdes locekles amatu atstājusi Ieva Palma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ievas Palmas vietā par SIA «Silvanols» valdes locekli ar šī gada 14.septembri iecelts Artūrs Rudmiezis. Viņš uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājai Lienei Puriņai un valdes loceklim Jevgeņijam Zainapovam.

Ieva Palma SIA «Silvanols» valdē darbojās kopš 2017.gada decembra līdz šim.

SIA «Silvanols» dibināts 1994.gadā, un tas ražo dabīgas izcelsmes uztura bagātinātājus veselības stiprināšanai. AS «Olainfarm» par vienu no tā īpašniekiem kļuva 2013.gadā un pakāpeniski palielināja savu līdzdalību, iegūstot 100% uzņēmuma kapitāla daļu savā īpašumā 2017.gada decembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 703 810 eiro.

SIA «Silvanols» apgrozījums 2017.gadā bija 4,587 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļiem bija 64 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 55 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Latvijas ekonomikai šogad klājas gana labi. Šā gada pirmo četru mēnešu IKP pieaugums bijis viens no straujākajiem ES, eksporta rādītāji ir spīdoši, inflācija ir normas robežās, ar budžeta deficītu arī kreņķu nav. Tomēr melnais mākonis pār saulainajām tautsaimniecības debesīm ir salīdzinoši zemā Latvijas ekonomikas produktivitāte, kas, saskaņā ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska teikto, ir vien 60% no ES vidējā rādītāja. Kādēļ mums par to jāsatraucas, un kādas ir sekas zemai produktivitātei?

Vispirms jau tas vistiešākajā mērā ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši apstākļos, kad saasinās darba roku trūkums un strauji aug darba algas. Viens no ekomomikas pamatlikumiem skan gana skarbi – ja algas aug straujāk nekā produktivitāte jeb, citiem vārdiem sakot, darba spēka izmaksas ir lielākas par tā pienesumu, tas ir vistiešākais ceļš uz inflācijas nesamērīgu kāpumu un uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos. Lai mūsu ekonomiku produktivitātes ziņā tuvinātu ES vidējiem rādītājiem, nepietiek ar to, ja strādāsim ātrāk, čaklāk vai vairāk. Runa ir par pašu ekonomikas struktūru.

Proti, Latvijā parāk mazs īpatsvars ir nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Daudzās nozarēs vēl ir lielas rezerves produktivitātes kāpināšanai. Vienkārši runājot, cilvēki var melnu muti garas stundas strādāt, ražojot preci ar samērā zemu pievienoto vērtību, un būt mazāk produktīvi nekā darbinieki, kas, iespējams, strādā pāris stundas dienā augsto tehnoloģiju nozarē. Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram samazināt darba nedēļas ilgumu. Jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika, jo vairāk jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs.

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Informācija par produktu sastāvu joprojām ir skopa

Tā uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

DB jau rakstīja, ka pērn decembrī, beidzoties pārejas laikam jauno ES prasību par pārtikas marķēšanu ieviešanai, Forevers prasības ieviesa pārāk skrupulozi, jo regulas tulkojums, kā vēlāk atklāja DB, bija stipri kļūdains. Brisele steidza labot tās tekstu. Labojumi stājušies spēkā jūlijā. «Ierēdņi nereti saņēmuši nopēlumu par neieklausīšanos un atrakstīšanos – mūsu pieredze liecina par pretējo, un tādējādi visai nozarei svarīgā marķējuma regula tagad latviskota pareizi,» vērtē Forevers direktors Andrejs Ždans. Pateicoties regulai, uz produktiem jānorāda «formēta gaļa» vai «formēta zivs», ja produkcija sastāv no dažādiem gabaliem, lai gan izskatās pēc vesela gabala. Tāpat nosaukumā jānorāda pievienotā ūdens klātbūtne, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5 % gala produkta svara. Tāpat uz iepakojuma jāinformē par pievienotu atšķirīgu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtni un izcelsmi gaļas un zivs produkcijas nosaukumā. Tāpat jāatšifrē augi, no kuriem iegūta izmantotā eļļa, kā arī cita būtiska informācija.

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

«Liepājnieki manu produkciju jau labi iepazinuši un laucinieki arī,» gandarīts par paša ražotās produkcijas pieaugošo noietu ir mājražotājs Imants Vitlībs. Ar brendu Zirgu salas zivis viņš iekarojis savu nišu, piedāvājot kūpinātu zivju izstrādājumus tirdziņā Lauku sēta pilsētā un Nīcā. Pircēju atzinība ļāvusi meistaram tikt pie modernākām ražošanas telpām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gardumi tagad dabū dūmu speciāli šim nolūkam uzbūvētā glītā namiņā, bēniņstāvā glabājas zvejas rīki, jo Imants ik pa brīžam mēdz izbraukt ezerā un jūrā. Kūpināšanas tehnoloģija ir tā pati, un arī izejvielas, ko iepērk arī no kādas firmas galvaspilsētā, nav mainījušās – vilka zivs, vācieši to sauc par wolffish, lasis, heks, skumbrija, siļķe, forele, sviesta zivs, Atlantijas asaris. Gana pieprasīta joprojām ir klasika – mazsālīta siļķe, kā arī malta mencas fileja – kotletītēm. Katrai tirgošanās reizei tiek sagatavoti desmit produkcijas veidi, un trīs ejošākās ir laša šašliks jeb laša gabaliņi uz iesmiņa, «rozītes» un «snikerīši», skaidro I. Vitlībs.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātā konkursā uz VSIA "Dailes teātris" valdes locekļa amatu pieteikumus iesnieguši 13 pretendenti, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Pretendentu atbilstība tiks vērtēta divās kārtās - pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces - KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede.

Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess š.g. 19.decembrī Rīgā prezentēja savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlasi Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 (Jaunības dienu maksimālisma izlase 1963-1978). Daļa naudas no albumu pārdošanas tiek ziedota labdarības fondam My Dream Day (Mana sapņu diena), kas palīdz īstenot smagi slimu bērnu sapņus, teikts paziņojumā medijiem.

Albuma prezentācijas pasākums norisinājās 19.decembrī pilsētas bārā Vest (Stabu iela 1, Rīga). Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 varēja iegādāties uz vietas pasākumā, kā arī iegūt prezidenta autogrāfu. Albumā iekļauto, kā arī citus nozīmīgus skaņdarbus Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atskaņoja kopā ar savu padomnieku drošības jautājumos Adresu Vosmanu, kurš pazīstams arī kā DJ Drummie un tieši viņam ir liels nopelns šīs kompilācijas tapšanā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess dziesmu izlasē iekļāvis dziesmas no tādiem mūzikas žanriem kā new wave punk, grunge down, kā arī mūsdienu izpildītājus Wolf Alice, Palma Violets un Vaiko Eplik. «Tās bija dziesmas, kuras es klausījos uz maza 12 tranzistoru radio aparāta laikā, kad augu. Tās deva nepieciešamo atvieglojumu, ko The Who dēvēja par Teenage Wasteland. Šobrīd 62 gadu vecumā tā apgalvot varētu šķist nedaudz smieklīgi, bet jaunībā manu ikdienu glāba rokenrols,» atzīst Ilvess.

No zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota uzņēmuma māteskompānijas Olainfarm līdzšinējā lielākā akcionāra Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina, liecina Firmas.lv dati.

Trešdien veiktas izmaiņas uzņēmuma valdē, no tās izslēdzot Elīnu Maliginu, bet valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinot līdzšinējo valdes locekli, ilggadējo finanšu direktori Lieni Puriņu.

Valdē trešdien iecelta Olainfarm meitasuzņēmuma SIA Longgo valdes locekle un mārketinga vadītāja Ieva Palma. Uzņēmuma valdē darbu turpina arī ražošanas direktors Jevgeņijs Zainapovs.

Maligina par Silvanola valdes priekšsēdētāju tika iecelta šī gada pavasarī, nomainot Artjomu Borcovu, kurš darbu turpināja Olainfarm koncernā.

Silvanols ir dibināts 1994.gadā un nodarbojas ar farmaceitisko preparātu un pamatvielu izpēti un ražošanu. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir zāļu ražotājs Olainfarm (96,69%).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publiskojusi papildinājumus lidojumu sarakstam gaidāmajai 2024. gada vasaras sezonai, informē airBaltic.

Pievienojot divus jaunus maršrutus – no Tallinas (Igaunija) uz Burgasu (Bulgārija) un no Tamperes (Somija) uz Palmu de Maljorku (Spānija) –, lidsabiedrība plāno piedāvāt lidojumus trīspadsmit jaunos maršrutos no Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī no tās jaunākās bāzes – Tamperes.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Turpinot izvērtēt tirgus dinamiku un pasažieru pieprasījumu, airBaltic ir būtiski paplašināt savu maršrutu tīklu un uzlabot savienojamību Baltijā un Tamperē (Somijā). Šoreiz esam izvērtējuši iespēju paplašināt savu tīklu Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādi galamērķi kā Burgasa un Palma de Maljorka padara mūsu piedāvājumu vēl pievilcīgāku un daudzveidīgāku.”

Latvijas aviokompānija airBaltic 29.martā pāries uz vasaras lidojumu grafiku un sāks piedāvāt vairākus galamērķus, kas savieno Baltijas reģionu ar Vidusjūras kūrortiem un citām vasaras atvaļinājumu vietām.

airBaltic 2016.gada 28.maijā sāks lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Reikjavīku. Vasaras sezonai airBaltic atjaunos vairākus sezonālus brīvdienu galamērķus ar uzlabotu grafiku – Nica (Francija), Malta, Baku (Azerbaidžāna), Atēnas (Grieķija), Saloniki (Grieķija), Roda (Grieķija), Dubrovniki (Horvātija), Rijeka (Horvātija), Burgasa (Bulgārija), Venēcija (Itālija), Olbia (Itālija) un Palma de Maljorka (Spānija).

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99.8% akciju.

Austrijas zemo izmaksu lidsabiedrība «Laudamotion» no šā gada rudens sezonas sāks jaunus tiešos lidojumus maršrutā Rīga - Vīne, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga».

Sākot ar 2019.gada oktobri, Laudamotions piedāvās 4 lidojumus nedēļā no Rīgas uz Austrijas galvaspilsētu Vīni.

Laudamotion ir Austrijas zemo cenu lidsabiedrība, nosaukta tās dibinātāja Nikija Laudas (Niki Lauda) vārdā, kas izveidoja uzņēmumu 2018.gada martā. Pašreizējā flote lido zem koda OE un sastāv no 23 lidmašīnām, kuras lido no Austrijas un Vācijas. Laudamotion, kuras galvenā mītne atrodas Vīnē, attīsta arī bāzes Diseldorfā, Štutgartē un Palmā. Aviokompānija prognozē, ka 2019.gadā ar to lidos vairāk nekā 6 miljoni pasažieru. Austrijas lidsabiedrība lido uz vairāk nekā 90 galamērķiem.

Latvijā bāzētajai aviokompānijai «Primera Air» 2017. gads bija rekordveiksmīgs - tā pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru, kopskaitā sasniedzot 1,018 miljonus ceļotāju, informē kompānijas pārstāvji.

Lidojumu tiešās pārdošanas apjoms internetā audzis pat par 125,8%, savukārt uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par 13,7% salīdzinājumā ar 2016. gadu.

«Primera Air» 2017. gadā visvairāk lidojumu veikusi maršrutos Kopenhāgena - Malaga (495), Billunda - Malaga (337) un Palma de Maljorka - Billunda (245).

Uzņēmumā atzīmē, ka aviācijas industrijas interneta žurnāls Anna.aero «Primera Air» iekļāvis zemo cenu aviokompāniju Top 6 pasaulē un Top 3 Eiropā, kas veic garos pārlidojumus, ņemot vērā datus par veiktajiem izlidojumiem iknedēļu.

«Primera Air» ir Rīgā bāzēta aviokompānija, kurā strādā vairāk nekā 130 cilvēku.

Kopumā tuvāko divu gadu laikā «Primera Air» plāno palielināt lidojumu skaitu no esošajām bāzēm, kā arī atvērt jaunus transatlantiskos maršrutus un bāzes. Lai paplašinātu darbību, aviokompānija ir pasūtījusi 20 jaunus Boeing 737 Max 9 - ER lidaparātus. Saskaņā ar aviokompānijas datiem 2017. gadā Primera Air visvairāk lidojumu veica uz Malagu no Kopenhāgenas un Billundas, kā arī uz Billundu no Maljorkas.