Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Lai nodrošinātu "Patria 6x6" bruņumašīnu testēšanu Latvijas teritorijā pirms to piegādāšanas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un iekļaušanas militāro transportlīdzekļu reģistrā, starp Aizsardzības ministriju (AM) un ražotāju "Defence Partnership Latvia" ir noslēgta vienošanās par militāro transportlīdzekļu testu veikšanu Ādažu militārajā poligonā, aģentūru LETA informēja AM pārstāvji.

AM ir radusi pagaidu risinājumu "Patria 6x6" bruņutransportieru testēšanai līdz attiecīgo normatīvo aktu sakārtošanai, norāda "Defence Partnership Latvia" un "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Lai atvieglotu Latvijā ražotas militārās tehnikas testēšanu ilgtermiņā, AM ir izstrādājusi un Satiksmes ministrijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem "Ceļu satiksmes likumā", kas tiks skatīti Saeimas atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Piedāvātie grozījumi paredz iespēju, pamatojoties uz AM pieprasījumu, reģistrēt un speciālu numurzīmi piešķirt aizsardzības nozares sertificētas komercsabiedrības ražotai, taču ekspluatācijā vēl nenodotai speciālai militārai tehnikai un tās piekabēm.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Somijas militāro transportlīdzekļu ražotājs "Patria" piešķīris bruņutransportieru korpusu ražošanas sertifikātu uzņēmumam "EMJ metāls", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir ieguvis tiesības bruņutransportieru korpusu ražošanu Latvijā veikt patstāvīgi bez "Patria" speciālistu tiešas uzraudzības, "apliecinot ražotās produkcijas kvalitāti, kura bez papildus pārbaudēm tiek komplektēta kopā ar pārējām komponentēm".

"Izgatavot korpusu pēc augstākajiem standartiem nav vienkāršs process, tas ietver rūpīgu metālapstrādi, metināto detaļu griešanu un locīšanu, kā arī metināšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D mērījumu sistēmas. Pēc ieguldītā darba vairāku gadu garumā, varam teikt, ka esam lepni būt "Patria" piegādātāji un veikt korpusu ražošanu un krāsošanu arī lokāli, tepat Rīgā," sacījis "EMJ metāls" valdes loceklis Ēriks Altroks.

Šodien plkst.13 militārajā bāzē Ādažos notiks svinīga ceremonija par godu pirmās Latvijā ražotās "Patria" 6x6 bruņumašīnas nodošanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Ceremonijā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs un NBS pārstāvji.

Ministrijā uzsver, ka bruņumašīnu pilna cikla ražošana ir ārkārtīgi nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī nav īstenota.

Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria 6x6" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai, norāda ministrijā.

Pēc svinīgās ceremonijas bruņumašīna pastāvīgā lietošanā tiks nodota 3.Latgales brigādes zemessargu rīcībā.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū turpinās lejupslīde

Tēma

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir “vistas un olas” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Attīstība

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās

Finanses

Ko darīt, ja naudu vajag, bet bankā nedod? smeGo Latvia vadītājs Agris Indričevs

Portrets

Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.