Investējot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, kokapstrādes uzņēmums Kronus atvēris jaunu metālapstrādes ražotni Rīgā.

Vērienīgais projekts realizēts vien pusgada laikā, un uzņēmums plāno piegādāt klientiem pirmos pasūtījumus jau līdz 2022. gada beigām.

Kokapstrādes uzņēmuma Kronus galvenais virziens ir koka iepakojuma ražošana. Palešu apmalēm, kas ir Kronus pamatprodukts, ir vajadzīgas arī metāla detaļas – eņģes. Kopš 2017. gadā uzņēmumā tika izveidota sava eņģu ražotne un nepieciešamais metāls tika pirkts no tirgotājiem, pie tam apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla tika piegādāts no Krievijas.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

Šī gada pavasarī, pēc kara Ukrainā sākuma un ieviestajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem, meklējot risinājumus metāla piegādei, uzņēmums SIA Kronus pieņēma lēmumu par labu metālapstrādes virziena attīstībai. Sešu mēnešu laikā, piesaistot “Swedbank” un “Citadele” finansējumu 2,2 milj. eiro apmērā, uzņēmums realizēja vērienīgu projektu — tas atrada un pārbūvēja telpas, iepirka ražošanas iekārtas, aprīkoja ražotni, kā arī izveidoja sadarbību ar piegādātājiem. Lai nodrošinātu ražošanai nepieciešamos izejmateriālus, Kronus sadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas un Āzijas.

Metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnas gadā, bet Kronus ražotnei nepieciešamas apmēram 12 000 tonnas (kas arī tiks nodrošināts 2023. gadā), tāpēc produkcija tiek piedāvāta arī citiem uzņēmumiem.

“Pusgada laikā mūsu komanda paveica lielu darbu, un šodien mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli ne tikai Kronus attīstībā, bet arī Baltijas valstu uzņēmējdarbības vēsturē un sinerģijā starp mūsu kokapstrādes uzņēmumu un metālapstrādes nozares uzņēmumiem. Jaunās ražotnes jauda ir 50 000 tonnas gadā, no tiem ap 75 % paredzētas mūsu klientiem. Tādējādi, būdams 100 % Latvijas uzņēmums, Kronus novērš visus iespējamos sankciju riskus, kas neapšaubāmi ir viens no šī gada izaicinājumiem gan Kronus uzņēmējdarbībai, gan arī citiem nozares spēlētājiem,” komentē Igors Ževaks, SIA Kronus valdes priekšsēdētājs.

SIA Kronus ir 1995. gadā dibināts kokapstrādes uzņēmums, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm ar galvenajiem eksporta tirgiem Vācijā, Zviedrijā un Āzijas valstīs.

2021. gadā Kronus apgrozījums pieauga līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5 %. Uzņēmuma peļņa šajā periodā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

SIA Kronus ir 100 % vietējā kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Dikins, Aleksandrs Minajevs un Igors Ževaks.

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Koka palešu ražotāja Kronus peļņa pērn palielinājusies par 49% un sasniegusi 1,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar 738 492 eiro 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 28,124 miljoni eiro salīdzinājumā ar 28,035 miljoniem eiro 2014.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā apgrozījuma pieaugums tiek skaidrots ar jaunu klientu piesaisti Lietuvā. Tāpat norādīts, ka pagājušā gada nogalē veikta reorganizācija, uzņēmumam pievienojot Kronus lielākajam akcionāram Aleksandram Minajevam piederošos kokapstrādes uzņēmumus SIA Landos un SIA Plantos.

Šogad plānots apgrozījumu palielināt par 3%, piegādājot produkciju Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm, īpašu vērību veltot Āzijas reģionam.

SIA Kronus reģistrēts 2000.gadā, pamatkapitāls ir 327 244 eiro. Uzņēmuma sešas ražotnes atrodas Rīgā, pērn tajās nodarbināti 249 darbinieki. Uzņēmumam ir arī meitas uzņēmums Kronus Eesti Igaunijā un Kronus LT Lietuvā.

SIA Kronus 2012. gadā apgrozīja 18,3 milj. Ls, kas ir par 10,49% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī šogad uzņēmums cer uzrādīt līdzīgu apgrozījuma kāpumu, liecina Lursoft dati.

Tāpat 2013. gadā SIA Kronus apņēmies audzēt preču piegādi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs par 15%.

Uzņēmums 2012. gadu noslēdza ar 406 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2000. gadā reģistrētā Kronus ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, kas tiek veidots pēc uzņēmumu gada apgrozījuma. 2011. gadā Kronus apgrozīja 16,5 milj. Ls, kas ļāva kompānijai TOP 500 ierindoties 267. vietā.

Savas darbības laikā uzņēmums vairākkārt mainījis savu nosaukumu – pirmajos darbības mēnešos tas strādājis ar nosaukumu SIA Vēja parks 9, kas pēc tam nomainīts uz SIA Metāla industrija, savukārt laikā no 2001. gada 28. augusta līdz 2003. gada 25. aprīlim tas bijis atpazīstams pēc vārda SIA NII. Šogad jūnijā veikta SIA Kronus reorganizācija, atdalot uzņēmuma daļas un pievienojot tās SIA Plantos un SIA Landos.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Koka iepakojuma ražotājs SIA Kronus triju gadu laikā trīskāršojis neto apgrozījumu, bet jau pērn uzņēmums sāka ieguldīt risku diversifikācijas projektos, gatavojoties lejupslīdei, ko prognozēti šogad piedzīvo visa nozare.

2022. gadā SIA Kronus neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 42% un sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē 124,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 10,59 milj. eiro.

«Pērn Kronus demonstrēja izcilus rezultātus, nostiprinot savu 2021. gada pozīciju,» vērtē SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins. Viņš norāda, ka lielākais sniegums tika panākts gada pirmajā pusē, kad visās jomās turpinājās pēckovida pieprasījuma pieaugumus un vēl nebija jūtama Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekme. «Jau gada otrajā pusē izjutām tirgus svārstības: mūsu nozarē sākās piebremzēšana, kas negatīvi ietekmēja pieprasījumu,» tā A. Dikins. Viņš norāda, ka nestabilā situācija, kas lielākoties bija saistīta ar ģeopolitisko situāciju, energoresursu cenām un augstu inflāciju, lika gatavoties lejupslīdei. «Būdami reālisti, jau 2022. gadā sākām realizēt vērienīgus risku diversifikācijas projektus un pasākumus tuvojošās krīzes ietekmes minimizēšanai,» tā A. Dikins. Viņš atzīst, ka negatīvā prognoze piepildās — gan šogad, arī nākamgad nozare piedzīvos krīzi, ko turpina ietekmēt inflācija, kritums būvniecībā un karš.

Baltijas koka palešu apmaļu ražotājs SIA “Kronus” piesaistījis 5 miljonu eiro līdzfinansējumu no bankas Citadele darba kapitāla finansēšanai ar mērķi turpināt jaunu tirgu un produktu attīstību.

“Kronus” tirgū darbojas kopš 1995. gada un ir kokapstrādes uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm, un galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Zviedrija un Āzijas valstis.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

“Tā kā uzņēmumam “Kronus” piemīt liels turpmākās attīstības potenciāls, tas uzsāk sadarbību ar jaunu partneri finansējuma jomā – banku Citadele. Esam pateicīgi bankai par uzticēšanos. Pateicoties sadarbības ietvaros piesaistītajām investīcijām, uzņēmums varēs realizēt vērienīgus projektus un attīstības plānus. Plānojam īstenot energoefektivitātes uzlabošanas projektus, kas ļaus mums strādāt efektīvāk un patērēt mazāk resursu, kā arī attīstīt jaunus darbības virzienus. Piemēram, uzņēmējdarbības risku dažādošanas un vertikālās integrācijas nolūkā “Kronus” līdz šī gada beigām metālapstrādes ražotnes izveidē plāno investēt 2,2 miljonus eiro. Metāla griešanas iekārtu jauda būs apmēram 50 000 t gadā, no kuriem pašam uzņēmumam ir nepieciešami apmēram 12 000 t, savukārt pārējā produkcija tiks piedāvāta klientiem Baltijas valstīs. Tāpat finansējums tiks novirzīts energoefektivitātes uzlabošanai, modernizācijai un darbinieku apmācībai,” saka Andrejs Dikins, SIA “Kronus” izpilddirektors.

“Ražojoši un eksportēt spējīgi uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas balsts, un “Kronus” ir labs piemērs, kā arī ekonomiski izaicinošos apstākļos ir iespējams mērķtiecīgi attīstīties - pērnajā gadā uzņēmumam savus ražošanas apjomus izdevās kāpināt par aptuveni 30%. Esam gandarīti sadarboties ar uzņēmumu un būt daļa no viņu izaugsmes plāniem,” teic Vaidas Žagūnis, Citadeles korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Uzņēmums jau publiski informējis, ka tuvākajos attīstības plānos ietilpst mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē, investējot 2,2 milj. eiro un radot 25 jaunas darbavietas.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Reģistrētas izmaiņas koka taras ražotāja SIA Kronus dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

Kronus dalībnieku sarakstam pievienojies Konstantīns Danilevičs. Jānorāda, ka nu jau starp astoņiem Kronus kapitāldaļu turētājiem 60,87% uzņēmuma pieder Aleksandram Minajevam, kurš ir arī SIA Noble Wine vienīgais īpašnieks.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka koka taras ražotāja neto apgrozījums 2013. gadā sasniedza 27,201 miljonu eiro. Gadu Kronus noslēdza ar peļņu 803,81 tūkstoša eiro apmērā. Kāpumu piedzīvojis arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājs, kas sasniedzis 10,5.

2000. gada februārī dibinātais koka taras ražotājs Kronus ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 268.vietu.

Brigitas Strodas izgatavotie kroņi ir tik ekstravaganti, ka tos ne tikai var nēsāt kā galvas rotu, bet arī nolikt uz galda kā interjera priekšmetu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

I/k Lastroda īpašniece Brigita Stroda ir dzimusi un augusi Austrālijā. 14 gadu vecumā viņas rokās nonāca grāmata par tautastērpiem, kur viņas skatienu un interesi piesaistīja Lejaskurzemes metāla vainags. «Ieraudzīju un teicu – es šito taisīšu!» atminas Brigita. Taču viņa bija vēl bērns, meitene. Prāts viņai teica, ka darbošanās ar metālu nav meiteņu lieta. Pagāja 30 gadi un reiz kādā dizaina veikalā Londonā viņa pamanīja dizaina lampu, kurai varēja nopirkt metāla mežģīni, ko katrs pats var izveidot, kā vēlas. Viņa nopirka tikai šo metāla mežģīni, ko mājās sagrieza un kopā ar antīkām zīda lentēm no savas kolekcijas radīja pirmo kroni.

Mēs ļoti daudz runājam par estētiku. Un mums ir svarīgi, lai mūsu pacientiem ir skaistākie smaidi. Tieši tāpēc šajā rakstā mēs gribam Jūs iepazīstināt ar jaunākajām tehnoloģijām, ko piedavā mūsu klīnika.

Šodien zobu estētiskā un funkcionālā atjaunošana notiek divos veidos. Viens veids – protezēšana uz implantiem jeb mākslīgo zobu fiksācija uz implantiem. Implanta osteointegrācija jeb saaugšana ar kaulu notiek 1,5-3 mēnešu laikā. Tiklīdz tas ir noticis, var uzsākt protezēšanu. Implants pilnībā aizvieto zoba sakni. Izvēle ir Jūsu ziņā – mēs varam piedāvāt izņemamās vai neizņemamās konstrukcijas uz implantiem.

Protezēšanā uz implantiem mēs arvien biežāk izmantojam bezmetālkeramikas kroņus, kā arī kroņus no cirkonija. Bet pastāv arī iespēja izvēlēties ekonomiskāku variantu – klasiskos kroņus no metālkeramikas. Kroņi uz implantiem ne tikai veic estētisko funkciju, bet nodrošina arī vienmerīgu slodzi uz kaula audiem, tādējādi apstādinot kaula atrofiju, kas rodas ekstrahējot zobu.

Koka palešu un cita koka iepakojuma ražotājs SIA «Kronus» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,925 miljoni eiro, un ar to nodrošinātas SIA «Kronos» saistības, kas izriet no ar banku noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta 17. septembrī, un uzņēmumam kopumā ir aktuālas 25 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kronus» dibināts 2000. gadā, un tas ir viens no vadošajiem koka palešu un apmaļu ražotājiem pasaulē. Tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 49,110 miljoni eiro un tā peļņa bija 1,762 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 249 darbiniekus.

Noslēdzies SIA Kronus izsludinātais iepirkums par ražošanas ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Bukoteks, kura piedāvātā līgumcena ir 1,123 miljoni eiro.

SIA Kronus dibināts 1995.gadā un patlaban kļuvis par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem, apgrozījumam sasniedzot 28 miljonus eiro. Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 261.vietu.

Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir paliktņu apmaļu un paliktņu ražošana, lietotu paliktņu remonts un apgrozība, kā arī papildus risinājumu un preču tirdzniecība.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, trešdien paziņojis izsoļu nams «Christie's».

19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tostarp tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī.

Dimants ir «mūžīgs skaistuma simbols», Francijas karaliskais dārgums, kas rotājis ne mazāk kā septiņus karaļus un karalienes,» norādīja «Christie's» pārstāvis.

Dimanta nosaukums «Le Grand Mazarin» cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV.

«Christie's» atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 97 komercķīlas, bet 158 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi AS Recipe Plus – 45 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Putnu fabrika Ķekava, kā parādnieku norādot SIA Lielzeltiņi. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 24,29 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank.

Tāpat AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi komercķīlu 9,28 miljonu eiro vērtībā. To devusi SIA Plantos un SIA Kronus, kā parādnieku norādot SIA Landos.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.