Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jelgavā izvietotā uzņēmuma SIA Nordic Metalplast ražotnes 42 darbinieki 4.jūnijā sāks streiku neizmaksāto darba algu dēļ, informēja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) organizatorisko darbu speciāliste Elīna Dābola.

LAKRS pārstāve skaidroja, ka konflikts starp darba ņēmējiem un darba devēju šai ražotnē sākās pagājušā gada nogalē, kad darbinieki nesaņēma samaksu par paveikto darbu.

Alga netika izmaksāta arī par pagājušajā gadā paveikto, un, neskatoties uz vairākām ierosmēm gan no darba ņēmēju, gan no arodbiedrības LAKRS puses, darbinieki tomēr vēl nav saņēmuši pretimnākšanu un atbildes reakciju no darba devēja - uzņēmuma ģenerāldirektora Eskilio Martinandželi, kurš pēc sarunas ar arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāju Juri Kalniņu solījās šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, pauda Dābola.

Tikšanās notika 21.maijā, bet līdz pat šim brīdim situācija nav mainījusies, un sīkākas ziņas SIA Nordic Metalplast nav sniegusi. Arī iepriekš Valsts darba inspekcija (VDI) ir atzinusi, ka Nordic MetalPlast ir lielākais darba likumdošanas pārkāpējs Jelgavā - regulāri kavē algu izmaksu vai strādājošos atstāj vispār bez ienākumiem. Tomēr Valsts darba inspekcijas piemērotais 1500 latu naudas sods uzņēmumam mācību nav devis, skaidroja LAKRS pārstāve.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība lūgs biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam atcelt lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga apstiprina, ka arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra - Strīķes - darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, skaidroja Griga, piebilstot, ka «priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu».

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Lielbritānijas lielākās arodbiedrības vadītājs draudējis ar «pilsoniskās nepakļaušanās» kampaņu Londonas Olimpisko spēļu laikā, lai tādējādi protestētu pret Apvienotās Karalistes taupības pasākumiem.

Strādniekiem vajadzētu apsvērt iespēju traucēt spēļu norisi, kā pret taupības pasākumiem vērstu protestu sastāvdaļu, sacīja arodbiedrības Union vadītājs Lens Makklaskejs (Len McCluskey).

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian arodbiedrības vadītājs norādīja, ka uzbrukumi valsts sektora darbiniekiem ir kļuvuši «tik nopietni un ideoloģiski», ka vēršanās pret Olimpiskajām spēlēm būtu pamatota.

«Uzbrukumi, kas šobrīd vērsti pret valsts sektora darbiniekiem ir nopietni un ideoloģiski, tāpēc doma par to, ka visa pasaule ieradīsies Londonā uz Olimpiskajām spēlēm un domās, ka viss ir jauks un rožains, ir vienkārši nepanesama,» klāstīja arodbiedrības vadītājs.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2012. gadā Latvijā bija no 275 līdz 418 Ls uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2011. gadā šīs izmaksas bija no 313 līdz 435 Ls uz hektāru.

Meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji bija no 121 līdz 148 Ls uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana.

Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējo mežizstrādes izmaksu lielumu galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka izmaksas, transporta izmaksas, tai skaitā, pielietotās tehnikas izmaksas. 2012.gadā kopējās 1 kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 12,09 Ls, bet starpcirtē – 14,06 Ls.

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

Spānijas lidsabiedrības Iberia apkalpes pārstāvošās arodbiedrības pavēstījušas, ka atsāks streiku sērijas pret aviokompānijas izveidoto zemo cenu «meitu» Iberia Express, kura veiks lidojumus arī uz Latviju, vēsta Reuters.

Arodbiedrības uzskata, ka zemo cenu lidsabiedrības izveidošana apdraud Iberia apkalpju algas un darba apstākļus. Saskaņā ar arodbiedrību aplēsēm apdraudēti varētu būt vismaz astoņi tūkstoši darba vietu.

«Kompānija jaunajam meitasuzņēmumam plāno nodot 40 lidmašīnas, kas nozīmētu astoņu tūkstošu darba vietu likvidēšanu,» norāda Spānijas lidsabiedrību pilotu apvienība SEPLA. Iberia piloti arī uzskata, ka Iberia Express radīšana pārkāpj līguma noteikumus, kas tika noslēgts, kad Spānijas lidsabiedrība kopā ar British Airways izveidoja holdingkompāniju International Airlines Group (IAG).

«Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,» pēc tikšanās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem sacījusi Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande. Somijas izglītības sistēma ir piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas citas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai, raksta Diena.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Lukainens uzskatot, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt.

Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi likusi nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» sacījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrītot arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi izmaiņas vairākos darba aizsardzības jomas normatīvajos dokumentos, kas nepieciešamas, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā.

Lai samazinātu apmācībām nepieciešamo laiku, plānots noteikt, ka no 2013.gada 1.jūlija darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms būs 40 stundas. Papildus paredzēta specializēta apmācība 20 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c.. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Šobrīd darba aizsardzības speciālistu minimālais apmācības apjoms ir 160 stundas.