Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

No 30. maija līdz 5. jūnijam Latvijā un visā Eiropā norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa 2016, kas aicina iestādes, organizācijas un privātpersonas pieteikt to īstenotas aktivitātes vai pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību un Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas (European Sustainable Development Week – ESDW) 2016 tematika šogad ir saistīta ar 2015. gadā apstiprināto globālo ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtību līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietvertajiem 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Sustainable Development Goals jeb SDGs). Dienaskārtība 2030 identificē galvenos ilgtspējas izaicinājumus, ar ko pasaule šobrīd saskaras vides, sociālā un ekonomiskā dimensijā un kas prasa tūlītēju rīcību no visām iesaistītajām pusēm visos lēmumu pieņemšanas un izpildes līmeņos. Līdz ar to šī gada tematiskās kategorijas ESDW 2016 pieteikumiem ir Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" kapitāla daļu turētājs, lidostas padomes locekļa amatā uz pieciem gadiem apstiprināja Elīnu Salavu.

Nominācijas komisija, ko vadīja Pārresoru koordinācijas centrs, izvirzīja viņas kandidatūru kā labāko starp 28 pretendentiem, vērtējot pretendentus konkursa četrās kārtās.

SM informē, ka Elīna Salava ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā Latvijas universitātē. Viņai ir ilggadīga augstākā līmeņa vadītājas darba pieredze. E.Salavas līdzšinējā darba pieredze: padomes un valdes padomniece finanšu jautājumos Attīstības finanšu institūcija ALTUM, biotehnoloģijas jaunuzņēmuma RECOLO dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, padomes locekle un padomes priekšsēdētāja vietniece AS "Sakret Holdings", padomes locekle AS "Sportland International Group", finanšu direktore SIA "Rīgas ūdens", finanšu vadītāja un valdes locekle "Linstow Koncerns" Baltijā.

Pēc vairāk nekā 1500 komentāru saņemšanas par Nacionālā attīstības plāna sākotnējo redakciju būtiskas izmaiņas nav paredzētas.

Iestāžu, organizāciju un privātpersonu priekšlikumi, komentāri Nacionājam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (publicēta daļa no vairākiem simtiem priekšlikumu, kopā ar ministriju priekšlikumiem saņemti 1500 komentāri):

- Katram darbam ir jābūt autoram (-iem), Pārresoru koordinācijas centrs nevar būt autors. Autori var būt tikai konkrēti cilvēki. Šis darbs ir uzskatāms par anonīmu un tāpēc nav apspriežams.

- Izteikties loģiski, likvidēt frāžainību.

- Dokumentā kopumā ir pausta laba, detalizēta vīzija, uz ko tiekties un identificēti mērķi, kas jāsasniedz, otrajā rindkopā ir norādīts: «Darbs pie dokumenta aktīvi turpinās, nosakot sasniedzamo rezultātu kvantitatīvās vērtības, uzdevumu līmeņus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu», taču pagaidām to nevar saukt par plānu, jo plānam ar vīziju un mērķu identificēšanu vien nepietiek. Nav definēto mērķu sasniegšanas posmu, termiņu un mehānisma.

Papildu līdzekļi, ko ministrijas vēlas saņemt 2014. gada valsts budžetā, pieauguši vairāk nekā par 20% un sasniedz jau aptuveni 592 miljonus latu jeb aptuveni 10,5% no 2013. gada valsts kopbudžeta, vēsta laikraksts Diena, kas apkopojis datus par ministriju gaidāmajiem tēriņiem.

Kopumā ministrijas pieprasījušas par 252 miljoniem latu vairāk nekā pērn, un pieprasīto papildu līdzekļu apjoms desmitkārt pārsniegs budžeta iespējas, tādējādi solot sīvu cīņu starp politiskajām partijām. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas atbild par ministriju jauno politisko iniciatīvu vērtēšanu, norāda, ka no ministrijām saņemtos pieprasījumus vēl vērtē, bet jau tagad ir skaidrs – vēlmes pārsniedz fiskālo telpu.

Būtiskākais prognozētais papildu līdzekļu pieprasījums nāk no Iekšlietu ministrijas, kas aprēķinājusi, ka no nākamā gada budžeta gribēs vēl 58,1 miljonu latu. No šī apjoma 5,5 milj. Ls paredzēti iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo garantiju un veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, 9,2 milj. Ls – ugunsdzēsības transporta iegādei, 1,5 milj. Ls – iekšējās drošības biroja izveidei, 1,1 milj. Ls – informācijas sistēmām.

Piektdien, 14. augustā Nacionālās attīstības padomes (padome) dalībnieki uzklausīs Tieslietu ministra ziņojumu par uzņēmējdarbības vides attīstības problēmjautājumiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību, un pārrunās iespējamos risinājumus to uzlabošanai, informē Pārresoru koordinācijas centrs Elīna Krūzkopa.

Ziņojumu papildinās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIP) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) identificētie problēmjautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, kā arī sekmīgu investīciju piesaisti.

PE. Krūzkopa piebilst, ka papildus tam Latvijas Pašvaldību savienība aktualizēs diskusiju par proporcionalitātes principa ievērošanu Latvijas likumos. Principa būtība Eiropas Savienības (ES) praksē ir līdzsvarot centrālo institūciju ietekmi un pārmērīgu birokratizāciju regulēšanas jomā, kā arī stiprināt privātpersonu (arī pašvaldību – valsts un pašvaldību attiecībās) interešu aizstāvību administratīvo tiesību jomā.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Par iespēju nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem; šobrīd bankas nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus – tikai viena izdod attiecīgu karti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai valstij, pašvaldībām un pārvadātājiem būtu pilnīgāka aina par pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bāreņiem un politiski represētajiem paredzēto līdzekļu vai dažādu pašvaldības piešķirto atlaižu izlietojumu, liela loma paredzēta bezskaidas naudas pakalpojumiem, kas fiksē katru gadījumu, kur un cik bieži nauda tiek izmantota. Bezkontakta maksājumu karšu izmantošanas iespēju sabiedriskajā transportā paredz martā pieņemtie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Līdz šim šajā jomā vērojamas diezgan lielas kaislības, un lielākoties bankas vēl nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus. No vienas puses tas ir saprotams, jo tās ir noteiktas izmaksas un nav pārliecības par investīciju atpelnīšanās laiku, no otras puses – tas varētu dot pienesumu kopējā klientu skaitā, tādējādi atņemot konkurentiem klientus, kuri ikdienā izmantotu konkrētās bankas pakalpojumus. Šobrīd šādu karti izdod tikai viena banka, lai gan šajā virzienā darbojas arī citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi.

Norēķinu sistēmu pasažieriem ar atvieglojumiem nevar kontrolēt viens tirgus spēlētājs, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera ieskatā, šī sistēma ir jāievieš, tomēr nevar nonākt līdz situācijai, ka to kontrolē tikai viens tirgus spēlētājs, pauda Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Tāpat arī neesot prātīgi noteikt, ka sistēmai jāsāk darboties jau no 1.jūlija, lai arī valsts vēl tam nav gatava.

Savukārt privāto interešu lobijs būtu saskatāms gadījumā, ja pieļautu, ka tirgū šajā jomā tiek ielaists tikai viens komersants, jo šādā gadījumā valsts būtu pakļauta viena spēlētāja izvirzītiem noteikumiem. Patlaban šāda situācija esot izveidojusies Jelgavā.

LETA jau ziņoja, ka valdība šodien vēl nepieņēma lēmumu par vienotās norēķinu sistēmas pasažieriem ar atvieglojumiem ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz nākamā gada vidum. Ministru prezidents sēdes laikā atzina, ka ir gatavs dot vēl nedēļu laika, lai rastu kādus risinājumus, tomēr, pēc viņa teiktā, «brutālam spiedienam no pietuvinātiem cilvēkiem» tiks demonstrēta nepiekāpība.

Ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu jaunās politikas iniciatīvas, prasa 759,5 miljonus eiro.

Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Lielo ostu projektiem Satiksmes ministrija pieprasījusi 91,5 miljonus latu nākamajā plānošanas periodā. Reformu partija uzskata, ka tas ir neproporcionāli daudz un vēlas papildu līdzekļus zinātnei un uzņēmējdarbības veicināšanai.

No Satiksmes ministrijas sākotnēji pieprasītajiem 306,5 mil. Ls Latvijas lielo ostu projektu vajadzībām Nacionālā attīstības plāna (NAP) proritāšu finansējuma ietvaros Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) šobrīd piedāvā vien 91,5 milj. Ls. Taču arī šis skaitlis nav akmenī cirsts, jo turpināsies koalīcijas partneru diskusijas par naudas sadali NAP prioritātēm. Jāuzsver, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāds būs Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2014. – 2020. gadā. Līdz ar to patiesībā pagaidām tiek dalīta neesoša nauda.

PKC un SM sarunu rezultātā tapušais piedāvājums paredz atbalstīt pa diviem publiskās infrastruktūras projektiem katrā no lielajām ostām apmēram 30 milj. Ls apmērā. Kopumā katra no ostām nākamajā plānošanas periodā gan plāno investēt ievērojami lielāku summu – ap 130 milj. Ls, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdē norādīja SM valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča.

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus eiro, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) publiskās un privātās partnerības (PPP) valsts galvenā autoceļa projektam «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» kā jaunās politikas iniciatīvai 2015. –2017.gadā tiks piešķirts finansējums no valsts budžeta (zemju iegādei un administratīvo izmaksu segšanai) un atbalstītas valsts budžeta saistības 23 gadu garumā, tad uzsākt PPP iepirkuma procedūras veikšanu projekta īstenošanai, – šādu Ministru kabineta rīkojuma projektu uz rītdienas valdības sēdi virza SM.

Virza pirmo ceļu būves PPP projektu

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus...

Projekta īstenošanai plānoto partnerības iepirkuma līguma līgumcenu paredzēts noteikt 159,7 milj. eiro apmērā (bez PVN), nepieciešamo zemju iegādei tiek prasīti 13,8 milj. eiro, bet iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai – 600 tūkst. eiro, kopsummā ilgtermiņa saistībām sasniedzot 174,1 milj. eiro. Projekta atbalstīšanas gadījumā zemju iegādei un administratīvajām izmaksām nākamgad valsts budžetā vajadzētu paredzēt 1,653 milj. eiro, 2016. gadā – 5,765 milj. eiro, bet 2017. gadā – 7,109 milj. eiro.

Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) neatbalsta projekta tālāku virzību, turpinot uzturēt savus iebildumus. Sadārdzinājums ir pārlieku liels salīdzinājumā ar līdzšinējo ceļu būvniecību, norāda PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters Bolēvics. PKC savos iebildumos raksta, ka šobrīd «nav lietderīgi uzsākt jaunu ceļu būvniecību, bet ir nepieciešams novirzīt resursus jau esošās infrastruktūras sakārtošanai», to pamatojot ar faktu, ka ikgadējie tautsaimniecības zaudējumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, braucot pa sliktiem ceļiem, kopā ir 844 milj. eiro, uzkrātais neveikto darbu deficīts uz ceļiem ir 3,745 miljardi eiro, 62% no autoceļiem pēdējo 18 gadu laikā nav veikti nekādi remonti, un no valsts pārziņā esošajiem 943 tiltiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 531 tilts. PKC arī grib redzēt pamatojumu Ķekavas apvedceļa izmaksām – 12,43 milj. eiro (bez PVN) par vienu autoceļa kilometru.

Visu rakstu Virza pirmo ceļu būves PPP projektu lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness (7.lpp.).

Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Ministru Kabineta (MK) izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un optimizācijas pasākumiem 2017., 2018. un 2019. gadam, informē Finanšu ministrija.

Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veido 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – 1 218,5 miljonus eiro. Tāpat valdība vienojās precizēt finansējumu aizsardzībai atbilstoši IKP pieauguma prognozēm.

Ministrijas un neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2017. gadam – 747,3 miljoni eiro, 2018. gadam – 860,9 miljoni eiro un 2019. gadam – 1 134,2 miljoni eiro un pieprasījumus pārējām JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem par kopējo summu 2017. gadam 56,1 miljoni eiro, 2018. gadam – 65,4 miljoni eiro un 2019. gadam – 84,3 miljoni eiro.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.