Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Homburg grupa vispirms pārliecināsies par to, ka Zolitūdē sagruvušajam lielveikalam blakus esošais daudzstāvu dzīvojamais nams ir drošs, bet attiecībā uz tālāku nama nākotni attīstītājs vēlas rast sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.

Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pirmais uzdevums būs pārliecināties par šī nepabeigtā daudzstāvu nama drošību un par to, vai ēkai arī nav kādas ar būvniecību saistītas problēmas.

Uzreiz pēc lielveikala jumta iebrukšanas būvdarbi daudzstāvu ēkā tika apturēti. Patlaban attīstītājam nav piekļuves ēkai. Kad uzņēmuma pārstāvjiem atkal būs ļauts piekļūt namam, Homburg nosūtīs neatkarīgus ekspertus izpētīt, vai ēkai nav konstatējamas jebkādas problēmas. «Nekādā gadījumā nevaram pieļaut risku, ka varētu notikt kas līdzīgs,» sacīja Frujters un uzsvēra, ka vispirms jāpārliecinās, ka daudzstāvu būve ir droša gan patlaban, gan ilgtermiņā.

Veicot pārbaudi SIA Homburg Bikernieku Properties Mežciemā attīstītā tirdzniecības centra jaunbūvē, Rīgas pilsētas būvvalde atklājusi vairākas nepilnības būvobjekta dokumentācijā, informēja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Apsekošanas brīdī būvobjektā nebija atrodams autoruzraudzības darbu žurnāls, savukārt būvdarbu žurnālā konstatētas nepilnības. Tāpat būvinspektori objektā nav atraduši nepieciešamos būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultātus.

Vircavs norādīja, ka ēka faktiski ir pabeigta, tāpēc attīstītājiem un būvniekiem būs jāvēršas būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Būvvalde atkārtoti pārbaudīs ēkas konstrukcijas un lems par papildu tehniskās ekspertīzes nepieciešamību.

Septembrī Homburg grupa informēja, ka šā gada nogalē Biķernieku ielā durvis vērs jauns Maxima XX lielveikals. Jaunajā ēkā vairāk nekā 4800 kvadrātmetru platībā iecerēts Maxima XX lielveikals, bet aptuveni 700 kvadrātmetros - Super Action sadzīves preču un dažādu mājas lietu tirgotava, kā arī citas mazāka mēroga tirdzniecības vietas. Tirdzniecības centra kopējā platība - ap 7000 kvadrātmetru.

Topošajā Maxima XX lielveikalā Biķernieku iela 121 tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantotas neatbilstošas skrūves un uzgriežņi, kas var būtiski ietekmēt būves stabilitāti, šodien žurnālistus informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores vietniece Svetlana Mjakuškina norādīja, ka nesošajām konstrukcijām paredzētajām skrūvēm ir jābūt marķējumam SB, kā arī atbilstošam skrūvju stiprības rādītājam, taču šajā objektā izmantotajām skrūvēm nav šāda marķējuma.

Pārbaudes laikā būvlaukumā šīm skrūvēm arī nebija pieejama ražotāja deklarācija, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu ir vienīgais likumīgais dokuments, kas apliecina būvmateriāla atbilstību prasībām.

«Mums uzrādīja piegādātāja atbilstības deklarāciju. Veicām pārbaudi pie piegādātāja, taču nekādu informāciju par šo skrūvju ražotāju nesaņēmām. Šīs skrūves nav izmantojamas tērauda nesošo konstrukciju stiprināšanai,» uzsvēra Mjakuškina.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

Šā gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcija veica 1156 pārbaudes autobusos un vilcienos, kas ir par 90% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē direkcijas pārstāvji.

Pārkāpumi konstatēti 5,5% gadījumu. Izplatītākie ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi, un visbiežāk tie konstatēti Pierīgas maršrutos. Papildus reģionālajiem pārvadātājiem šogad tika veiktas novērošanas kontroles arī Rīgas mikroautobusos.

Šā gada pirmajā pusgadā pārkāpumi konstatēti 5,5% no visām veiktajām pārbaudēm, savukārt līgumsods pārvadātājiem tika piemērots par 41 pārkāpumu. Izplatītākie pārkāpumi joprojām ir saistīti ar biļešu tirdzniecību – pasažierim netiek izsniegta biļete; pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, tiek izsniegta nulles vērtības biļete; pasažierim tiek izsniegta tāda biļete, kurā norādītā informācija nav korekta, piemēram, ir samaksāts par braucienu līdz vienai pieturai, bet biļetē parādās cita pieturvieta; biļete tiek izsniegta tikai īsu brīdi pirms kontroles iekāpšanas. Reģionālie maršruti, kuros šā gada pirmajā pusgadā konstatēti visbiežākie biļešu tirdzniecības pārkāpumi, atrodas Pierīgā, piemēram, maršruts Rīga–Jūrmala, Rīga–Baldone, Rīga–Upeslejas un Rīga–Olaine.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas Rail Baltica trases novietojumam, tuvojas noslēgumam arī risinājumu meklējumi blīvāk apdzīvotās vietās, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro: «Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildu sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā.»

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Šomēnes Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, sadarbojoties ar kolēģiem no VP Zemgales reģiona, kādā metāla konteinerā atrada 3,2 tonnas spirta. Par nelikumīgu spirta uzglabāšanu apcietināts nelegālās dziras īpašnieks, liecina medijiem sniegtā informācija.

Strādājot nelegālā alkohola apkarošanas jomā un veicot virkni operatīvo pasākumu, 10. septembrī VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki piesaistīja VP ENAP, lai Baldonē pārbaudītu kādu metāla konteineru. Pārbaudes laikā tika atklāts, ka konteinerā ir liels daudzums nelegāla spirta. Turpat tika aizturēts arī 1972.gadā dzimis vīrietis, kurš tajā brīdī automašīnā krāmēja tvertnes ar nelegālo dziru.

Kopā atsavināti 4075 litri jeb 3,2 tonnas spirta, tāpat atsavināta automašīna, kas izmantota nozieguma veikšanai, savukārt aizturētajam vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas plānots sadalīt četros dažādos tipos - starptautiskās stacijas, lielās jeb "Landmark" reģionālās stacijas, pamata reģionālās stacijas un platformu reģionālās stacijas, kurām nebūs stacijas ēku.

Tā konferencē "Rail Baltica - jaunas iespējas reģionālajai satiksmei" stāstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" Telpiskās plānošanas un vides nodaļas vadītājs Mārtiņš Ulāns.

Pagaidām gan vēl neesot skaidrs, cik konkrētā tipa staciju Latvijā būs, jo par ieplānotajām 16 reģionālajām pieturām sagatavotais piedāvājums vēl tikai sāks nākamo apspriedes ciklu - sadarbību ar pašvaldībām.

Ulāns pauda, ka visām stacijām tiks piešķirta vizuālā identitāte trīs dažādos līmeņos - tīkla jeb visām stacijām vienojošā, nacionālā jeb katrai valstij atbilstošā un reģionālā, kas katrai stacijai varēs būt atšķirīga.

"RB Rail" pārstāvis atzīmēja, ka, piemēram, nacionālās identitātes sakarā Latvijā stacijām paredzēti sarkani jumti un citi dizaina elementi, bet Lietuvā šie paši elementi plānoti zaļā krāsā, Igaunijā - zilā.

Vairākiem dzīvokļiem Baldonē martā atslēgta ūdens padeve, jo ir uzkrāts parāds par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, informēja SIA BŪKS.

Trīs dzīvokļu īpašnieki ilgstoši nav norēķinājušies ar uzņēmumu, tāpēc ir atslēgta ūdens padeve. Vēl astoņiem parādniekiem ir noteikts termiņš parādu nomaksai, brīdinot par ūdens atslēgšanu, pamatojoties uz noslēgto apsaimniekošanas līgumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana.

Uzņēmumā atgādina, ka, ja lietotājs par saņemtajiem pakalpojumiem nemaksā līgumā noteiktajā termiņā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, par to rakstiski brīdinot lietotāju 30 dienas iepriekš. Atkārtoti lietotājs tiek rakstiski brīdināts trīs darbdienas pirms pakalpojuma pārtraukšanas.

Investējot aptuveni 200 000 eiro, līdz 2021.gada beigām Latvijas Pasts plāno atjaunināt 43 pasta nodaļu vizuālo tēlu un funkcionālo nodrošinājumu, veicot kosmētisko remontu atbilstoši vienotām stila vadlīnijām, uzlabojot apkalpošanas letes, pārskatot preču sortimentu un izvietojot preces mūsdienīgos tirdzniecības stendos.

Atbilstoši pārmaiņu plānam tiks pārveidotas 26 pasta nodaļas Rīgā un tās reģionā – Ādažos, Baldonē, Kauguros, Ķekavā, Piņķos, Ropažos un Salaspilī, piecas nodaļas – Kurzemē – Liepājas 3. un 12., Pāvilostas, Saldus un Tukuma pasta nodaļa – un pa četrām nodaļām pārējos reģionos. Latgalē tās būs Balvu 1., Līvānu, Krāslavas un Rēzeknes 4.pasta nodaļa, Vidzemē – Alūksnes 1., Limbažu 1., Salacgrīvas un Smiltenes pasta nodaļa, Zemgalē – Iecavas, Ikšķiles, Jelgavas 7. un Ogres 3.pasta nodaļa.

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 191 jauns subjekts, kas ir par 8 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 27 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 179 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 10 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 195 subjekti, kas ir par 70 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Krasta Property ar 2,3 miljoniem eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Mūkusalas iela 73. Uzņēmuma valdes loceklis ir Igaunijas pilsonis Kīks Pāvo.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Elkabe ar 800 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Baldones nov., Baldones pag., Vīgranti. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Aivars Bunkšis.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego ir laba ziņa patērētājiem, apgalvo Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Lielāku un spēcīgāku tirgus spēlētāju veidošanās ir pozitīva gan no konkurences viedokļa, gan arī laba ziņa patērētājiem,» uzsver Krūzītis.

LPTA izpilddirektors norāda, ka, pārpērkot kādu no jau strādājošajiem veikalu tīkliem, lai palielinātu tirgus daļu, kopumā ir ierasta prakse mazumtirdzniecībā. «Šajā gadījumā it kā savienojas divi jau Latvijas tirgū zināmi tirgotāji, šādā veidā stiprinot savas pozīcijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū.»

Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis atklātu konkursu, lai tā rezultātā atrastu 3-7 nekustamo īpašumu vērtētājus vai to apvienības, kas kopā ar īpašnieku noteiks Rail Baltica būvniecības vajadzībām atsavināmo īpašumu tirgus vērtību un radušos zaudējumu kompensāciju apmēru par tiem īpašumiem, kuri nepieciešami projekta Rail Baltica realizācijai.

Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors, skaidro: «Šis ir viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā. Pierīgā: Mārupe, Baldone, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils, Stopiņi atsavināšana turpināsies līdz pat 2019. gada beigām.

Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mūsu mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji kompensācijas aprēķinās sadarbībā ar pašu īpašnieku.»

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un autoruzraudzību pieteikušies trīs pretendenti, informē projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Dana Šauberga.

Atklātā konkursā ""Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība" par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs apvienības - Spānijas uzņēmumu "Ardanuy Ingenieria S.A." un "TPF Getinsa Eurostudios" apvienība, Latvijas un Spānijas personu apvienība "ReRe Ineco", kā arī Latvijas SIA "BRD projekts" un Itālijas "Sintagma S.R.L." apvienība.

Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022.gada maijā.

Līgumā izpildes laiks būvprojektēšanas pakalpojumiem paredzēts 19 mēneši līdz 2023.gada beigām, bet autoruzraudzības pakalpojumiem - līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Par mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Mego lielāko dalībnieku kļuvis Aleksandrs Babenko, kuram šobrīd pieder 62% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz šim lielākais Mego dalībnieks ar 62% kapitāldaļu bija Mihails Uļmans, kurš ir lielākais daudznozaru kompānijas SIA Mono un arī citu uzņēmumu īpašnieks vai līdzīpašnieks. Vienlaikus Viktoram Karbanovam joprojām pieder 18% Mego kapitāldaļu, savukārt Aleksandram Morozam un arī Grigorijam Vovkam - pa 10%.

Mego pārstāvji patlaban vēl nav komentējuši šo darījumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savulaik Babenko un Uļmans ir bijuši Mono holdinga īpašnieki.

Izmaiņas kompānijas dalībnieku sastāvā Komercreģistrā iegrāmatotas šodien, 6.jūnijā.

Tāpat šodien reģistrētas izmaiņas pamatkapitālā - Mego pamatkapitāls samazināts no trim miljoniem eiro līdz 20 000 eiro. Uzņēmuma pārstāvji nav komentējuši arī šīs izmaiņas.