Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Šogad Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka, veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei vai saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. ZM atgādina, ka lauksaimnieks ir persona, kas veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas vākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai veic zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības veikšanu zālājos un sniegtu īpašu ieguldījumu zālāju uzturēšanā ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī, sākot ar šo gadu tiks piemērota laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu zālāju platībās.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) no šā gada 10.aprīļa līdz 1.jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

2013./2014.saimnieciskajā gadā no akcīzes nodokļa ir atbrīvota dīzeļdegviela, kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem. Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa var saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs par to Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu vai pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no ha, neieskaitot saņemto valsts un ES atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.

Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.

"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.

EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.

"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministri trešdien apspriedās par to, kādi grozījumi būtu nepieciešami Eiropas Komisijas (EK) regulas priekšlikumā par tiešajiem maksājumiem, lai ES atbalstu saņemtu ražojošie lauksaimnieki, nevis tā saucamie «dīvāna zemnieki».

Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas tikšanās laikā ar Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri (Mindaugas Kuklierius) un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu (Helir-Valdor Seeder) pārrunāta Baltijas valstu kopīga nostāja par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.

Attiecībā uz EK priekšlikumiem par obligātu tiešo maksājumu t.s. «zaļo pasākumu» piemērošanu Baltijas valstu nostāja sakrīt – ieviešot šos pasākumus, jāņem vērā dalībvalstu specifikas un šiem pasākumiem jābūt saimnieciski saprātīgiem, lai tie neradītu nesamērīgu slogu lauksaimniekiem, informē Zemkopības ministrija.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Platībmaksājumu ietekme uz zemes cenām ir tieša – nākotnē, augot ES maksājumiem, zemes cenas kāps.

Tiešmaksājumi tiešā veidā korelē ar zemes nomas maksām, jo ziņām par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un lauksaimniekiem vēlamo Rumānijas līmeni, seko līdzi arī zemes īpašnieki, kuri ir pieņēmuši, ka vienotais platībmaksājums pienākas viņiem kā zemes īpašniekiem, nevis lauksaimniekiem kā zemes apsaimniekotājiem un produkcijas ražotājiem. Ieguvēji ir tie zemnieki, kuriem lielākā daļa Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir īpašumā, jo saņemtā nauda paliek viņu budžetā un var izmantot ražošanas paplašināšanai vai papildus izdevumu kompensēšanai, raksturo Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Evija Gunika. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri lielāko daļu LIZ platības nomā, nākas savus tiešmaksājumus sadalīt starp zemes īpašniekiem un valsti caur iedzīvotāju ienākumu nodokli par zemes nomu. Zemgales reģionā lauksaimnieki jau sen saņemto vienoto platības maksājumu (VPM) to samaksā kā zemes nomas maksu, turklāt vēl papildus piemaksājot.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par jaunu palīdzības paketi 16 miljardu ASV dolāru apmērā amerikāņu lauksaimniekiem, kas cietuši viņa uzsāktajā ASV tirdzniecības karā ar Ķīnu.

«Lauksaimniekiem ir uzbrukusi Ķīna,» Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. «Mēs grasāmies palīdzēt mūsu lauksaimniekiem, un mēs dodam viņiem to līdzeno spēles laukumu, kas ir tik svarīgs.»

Tramps atkal apgalvoja, ka Ķīna maksā 25% muitas tarifus, kurus viņš noteicis Ķīnas preču importam 200 miljardu dolāru apmērā, lai gan ekonomisti ir vienisprātis, ka šos tarifus patiesībā maksā ASV uzņēmēji un patērētāji.

«Daļa no šīs naudas nonāks pie lauksaimniekiem, lai palīdzētu viņiem periodā, kad tirdzniecība ir bijusi ļoti netaisna pret viņiem,» sacīja Tramps.

Lauksaimniecības ministrs Sonijs Perdjū sacīja, ka lielākā daļa šo līdzekļu būs tieši maksājumi lauksaimniecības un lopkopības produktu ražotājiem, bet neliela daļa tiks izmantota, lai iepirktu pārtiku tādām ASV palīdzības programmām kā pārtikas bankas un skolu maltīšu programmas.

Darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm pieaug un prognozes liecina, ka lētāka tā nekļūs.

Nozares eksperti uzskata, ka zeme ir ilgtermiņa investīcija un jau šobrīd zemes cenas lauksaimniecības biznesā ir augstas. Sagaidāms, ka darījumu skaits arī šogad varētu pieaugt, jo drīzumā paredzēts ieviest lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu.

Zemes cenas pērn bijušas ļoti atšķirīgas pa novadiem un pat viena novada ietvaros, liecina Valsts Zemes dienesta dati (VZD). Turklāt zemes vērtība vairumā gadījumu pieaugusi. Piemēram, Līvbērzes pagastā, kur 2011. gadā notika bija lielākais darījumu skaits ar zemi, minimālā zemes vērtība darījumā bija 392 Ls/ha, bet maksimālā 2187 Ls/ha. Plaša zemes vērtības amplitūda darījumos ar zemi 2011. gadā bija vērojama arī citos pagastos – Codes pagastā minimālā cena bija 162.6 Ls/ha, bet maksimālā 2727 Ls/ha, attiecīgi Īslīces pagastā 1000 ls/ha un 2700 Ls/ha, Bērzes pagastā attiecīgi 193 Ls/ha un 2221 Ls/ha, bet Iecavas novadā zemes vērtība starp minimālo un maksimālo bijusi ļoti plaša – 99 Ls/ha un 2987 Ls/ha.

Latvijas lauksaimnieki Eiropas Komisijas (EK) pieļauto kļūdu aprēķinos par tiešā atbalsta apjomiem un apjomiem 21 eirocenta apmērā vērtē kā pozitīvu žestu, tomēr vērā ņemamu ieguvumu no tā zemnieki nejutīs, Db.lv pauda Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas priekšsēdētāja Sanita Zute. Zemnieku Saeimas pārstāvji pauda, ka jebkurā gadījumā, vai tie būtu 196 vai 195,79 euro/ha, 2019. gadā Latvijas lauksaimnieki šādas summas nesaņems.

[Papildināta ar Zemnieku Saeimas komentāru]

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte uzskata, ka 21 eirocenta par hektāru izmaiņas būtiskus uzlabojumus nedos.

Saskaņā ar 7. un 8. februāra Eiropadomes lēmumu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā būtu jāsaņem atbalsta maksājumi lauksaimniekiem precīzi 196 eiro (138 lati) par hektāru apmērā. Savukārt saskaņā ar iepriekš EK veiktajiem aprēķiniem Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai 2019. gadā tiktu paredzēti tikai 195,79 eiro par hektāru. Tagad EK apliecina, ka savos aprēķinos pieļāvusi kļūdu - Zemkopības ministre Laimdota Straujuma no ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa ir saņēmusi vēstuli, kurā Eiropas Komisija apliecina, ka nepieciešams veikt precizējumus aprēķinos par ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta apjomiem un maksājumiem, kas pienākas Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai.

Šodien vizītē Latvijā ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte austriete Elizabete Kēstingera, kas veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas Lauku attīstības sadaļu.

Deputāti apmeklēt Latvijas laukus ielūdza Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Sandra Kalniete. Kopumā KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

Pārleicību, ka Latvija «var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,» pauda S. Kalniete, norādot, ka svarīgs jautājums ir tiešie maksājumi, tomēr nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas.

Šogad šī ir trešā šāda līmeņa eirparlametāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.

Šogad iezīmēsies Latvijas lauksaimniecības attīstības ātrums: mūsu zemnieki dzīvo ar zemākajiem atbalsta maksājumiem ES, bet valdība aplikt ar nodokļiem steidz arī tos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes lauksaimniecībā ir neiespējamas, jo nozare atkarīga no laikapstākļiem. Pagaidām ziemošana notiek labi, jo uzsniga, lai arī sals bija liels,» saka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze. Tomēr tikpat lielā mērā kā laikapstākļi lauksaimniekus ietekmē cenu svārstības tirgū. «Cerības, ka šis būs veiksmīgāks gads par iepriekšējo, dod gan labie laikapstākļi janvārī, gan ļoti zemās cenas, tāpēc jādomā, ka cenas pieaugs kā pienam, tā graudiem un lauksaimniecības produkcijai kopumā. Taču vismazāk ir iespējams prognozēt ģeopolitiskos procesus, kas saistīti ar lielajiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, kur parādījusies nestabilitāte.

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Gads jau tradicionāli iesācies ar pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Ja šā gada janvārī pārpalikums bija 107,1 miljoni eiro, tad jau februārī pārpalikums palielinājās par 41,8 miljoniem eiro, un gada divos mēnešos tas sasniedza 148,9 miljonus eiro. Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums divos mēnešos bija 82,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 66,6 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā pamatā nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par lauksaimniecības nozarē realizētajiem projektiem un platību maksājumiem, kā arī avansa maksājumi 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam.

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bija labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos.

Pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura laikā apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi.