Parex banka sindicētā kredīta aizdevējiem šomēnes maksās nevis 20 %, kā iepriekš plānots, bet 30 % no kopējā sindicētā aizdevuma, kas ir 232.5 miljoni eiro.

Arī Ministru kabinets piekritis Parex bankas sindicēto kredītu devēju piedāvātajam jaunajam kredītu atmaksas grafikam, saskaņā ar kuru šomēnes Parex banka atmaksās kreditoriem 30 % no 775 miljonu eiro sindicētā kredīta, 2010. gadā – 40 % jeb 310 miljonus eiro, bet 2011. gada maijā – atlikušos 30 %, pēc valdības slēgtās sēdes paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Viņš piebilda, ka šis variants ir labāks par citiem piedāvājumiem, piem., variantu, kas paredzēja šogad atdot 40 % no sindicētā kredīta.

Naudu sindicētā kredīta atmaksai Parex banka aizņemsies no Valsts kases, tomēr tikšot darīts viss iespējamais, lai šo aizdevumu Valsts kasei pēc iespējas ātrāk atmaksātu, tā N. Melngailis. Viņš arī atzina, ka svarīgi ir pēc iespējams ātrāk atrisināt jautājumu par sindicētā kredīta refinansēšanu, lai banka varētu atsākt normālu darbību.

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Parex bankai nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai Parex bankai patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS Citadele banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo Citadeles pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Valdība atbalsta Parex bankas valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvāto Parex bankas sindicētā kredīta atdošanas grafiku, kas paredz, ka šogad bankas kreditoriem tiks atdoti 20 % no kopumā 775 milj. eiro lielā sindicētā kredīta. Šonedēļ kreditoriem tikšot pārskaitīti uzkrātie kredītprocenti – aptuveni 3 milj. eiro.

Tiesa, kā pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem atzina N. Melngailis, pagaidām vienošanās ar sindicētā kredīta devējiem vēl nav panākta, taču, viņaprāt, vienoties noteikti izdosies. "Pricipā jau no pagājušā gada novembra, kad Parex banka pārgāja valsts īpašumā, sindikāts varēja pieprasīt kredīta atdošanu, bet tas nav noticis," savu pārliecību pamato pašreizējais Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

Premjers Ivars Godmanis informē, ka šodien valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt N. Melngaiļa piedāvāto sindicētā kredīta atdošanas grafiku, saskaņā ar kuru šogad Parex kreditoriem tiks atmaksāti 20 % no kredīta summas, kā arī izsniegt valsts garantijas, ka nākamgad Parex atdos vēl 30 % no sindicētā kredīta summas, bet 2010. gadā – atlikušo daļu.

Ceturtdien panāktā vienošanās par a/s Parex banka sindicētā kredīta atmaksas jauno grafiku ir būtisks priekšnoteikums bankas pilnvērtīgas darbības atsākšanai. „Rīt mēs varam sākt jaunu dzīvi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants teica Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Jau vēstīts, ka 19. martā Parex banka atmaksāja sindicētā kredīta devējiem 30 % no kopējās aizdevuma summas jeb 232.5 milj. eiro, kā arī vienojās par atlikušās pamatsummas atmaksas grafiku, kas paredz 40 % no kopējā kredīta atmaksāt 2010. gada februārī, bet atlikušos 30 % - 2011. gadā. Sindicētā kredīta atmaksai izmantots no Valsts kases ņemts aizdevums.

„Šobrīd situācija ir daudz labāka nekā pagājušā gada novembrī, kad nebija skaidrs, vai no bankas vispār būs iespējams kaut ko saņemt,” tā N.Melgailis.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Lai nodrošinātu, ka Parex banka ir atbilstoši kapitalizēta un var saņemt valsts galvojumu, Parex bankas pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā kopsummā jāiegulda no 195 milj. Ls līdz 248 milj. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija valdībai ierosinājusi Parex bankas kapitālu palielināt, nepiesaistot papildu finansējumu, bet pārformējot daļu no šobrīd Parex bankā jau noguldītajiem līdzekļiem, liecina Db rīcībā esošā informācija.

Db jau vēstījis, ka otrdien Ministru kabinets nolēma Parex bankai izsniegt valsts galvojumu, kas nepieciešams, sindicētā kredīta restrukturizēšanai. Valdība atbalsta Parex bankas priekšlikumu, saskaņā ar kuru šogad sindicētā kredīta devējiem varētu tikt atdoti 20 % jeb 155 milj. eiro no kopumā 775 milj. eiro lielā sindicētā kredīta.

Saskaņā ar šo piedāvājumu, atlikušo sindicētā kredīta daļu Parex banka saviem kreditoriem varētu atdot 2010. un 2011. gadā.

Latvijas Banka uzskata, ka Parex bankai obligāto rezervju norma tomēr jāpilda, līdz ar to Parex banka nevarēs izmantot obligāto rezervju līdzekļus sindicētā kredīta atmaksai.

Tāda ir Latvijas Bankas atbilde uz Parex bankas lūgumu, atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes. «Parex banka ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, - tā joprojām ir spēkā. Atbilstoši likumam, visām kredītiestādēm ir jānodrošina obligāto rezervju izpilde. Kopš restrukturizācijas Parex banka obligāto rezervju prasības ir pildījusi, tās neapšaubot, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības pildīt, » Db.lv sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš norāda, ka, nespējot pildīt tai noteikto uzdevumu – savlaicīgi nodrošināt bankas līgumsaistību izpildi pret sindicēta kredīta izsniedzējiem, Parex bankas vadība pēdējā brīdī pauž vēlmi pārkāpt likuma prasības.

«Neuzskatu, ka sindicētā kredīta devēji Parex bankai prasīs uzreiz atdot visu parādu, taču neparedzu arī iespēju, ka Parex banka varētu parādu neatdot,» to intervijā Latvijas Radio norādīja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.

«Būtībā jau tajā brīdī, kad valsts pārņēma Parex banku, sindicētā kredīta devēji varēja pieprasīt atdot visu aizdoto summu. Viņi to nedarīja, jo pretējā gadījumā banka būtu kļuvusi maksātnespējīga. Tas nav viņu interesēs, viņiem ir pietiekami liels iegansts vienoties ar mums, jo pretējā gadījumā naudas atgūšana varētu būt problemātiska,» tā N. Melngailis. Viņš piebilda, ka nekas pašlaik arī neliecina par to, ka sindicētais kredīts varētu tikt atprasīts pirms termiņa. N. Melngailis arī paziņoja, ka sarunām ar sindicētā kredīta devējiem ir noslēgts līgums arī ar investīciju fondu Blackstone, lai uzlabotu Parex kredītnosacījumus.

«Neesam saņēmuši no Latvijas Bankas nevienu oficiālu dokumentu, kas apliecinātu Latvijas Bankas šodien izplatīto informāciju. Esmu šokēts, ka Latvijas centrālā banka atļaujas paust publiskus apgalvojumus par kādas kredītiestādes it kā nespēju pildīt savas līgumsaistības, jo īpaši, pirms ir iestājies šo saistību izpildes termiņš!»

Tā saistībā ar Latvijas Centrālās bankas paziņojumu par to, ka Parex bankai obligāto rezervju norma tomēr jāpilda, līdz ar to Parex banka nevarēs izmantot obligāto rezervju līdzekļus sindicētā kredīta atmaksai, izteicies Kristofers Gviljams, Parex bankas valdes priekšsēdētājs

«Ar šādu precedentu neesmu sastapies nevienā pasaules valstī. Jebkurš finansists saprot šādu nepārdomātu un bezatbildīgu paziņojumu tālejošās sekas. Dziļu neizpratni rada arī Latvijas Bankas paziņojuma saturs un mērķis, jo jau vakar, 20. aprīlī, mēs saņēmām Parex bankas naudas līdzekļus, kas līdz šim tika turēti centrālās bankas kontā,» norāda Gviljams.

Parex banka veikusi starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā.

Maksājums ir veikts no bankas pašas resursiem, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus, informē kompānija. Līdz ar to ir nosargāts valsts budžets un pilnībā nokārtotas Parex bankas prioritārās un būtiskās saistības.

«Ņemot vērā šā brīža sarežģīto fiskālo situāciju valstī un smagos politiskos lēmumus, kas valdībai ir jāpieņem saistībā ar budžeta konsolidāciju, esmu tiešām gandarīts par bankas jaunās komandas panākumiem. Mums ir izdevies pilnībā norēķināties ar sindicētā kredīta aizdevējiem, tādējādi atslogojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no 164 miljonu latu saistībām,» komentē Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī Parex bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma, informē banka.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Parex bankas Restrukturizācijas plānu un tajā izvirzītajiem mērķiem, sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par Parex bankas darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš - 2011. gada 5. maijs.

«Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt Parex banka jau no 2010. gada 1. augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, Parex bankai ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi, kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu,» skaidro Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, 13.decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumus, informē Ekonomikas ministrija.

Kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredīta devēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem.

A/s Parex banka šodien atmaksās sindicēto kredītu devējiem 232.5 milj. eiro jeb 30 % no kopējās sindicētā kredīta pamatsummas, informē bankas Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Zinkeviča. Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka izmanto Valsts kases aizdotos līdzekļus.

Šodien Parex banka noslēdza sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, vienojoties par kredītu atmaksas nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka šomēnes Parex banka atmaksā sindicēto kredītu devējiem 30 % no kredīta pamatsummas jeb 232.5 milj. eiro, nākamā gada februārī – 40 % no kredīta pamatsummas jeb 310 milj. eiro, bet 2011. gadā – atlikušo sindicētā kredīta pamatsummu, tas ir, vēl 232.5 milj. eiro.

«Vienošanās parakstīšana ar sindicēto kredītu devējiem apliecina, ka ir veiksmīgi noslēdzies būtisks posms bankas darbības stabilizēšanā. Pašreiz notiek intensīvs darbs pie bankas attīstības scenārijiem, kur būtiska uzmanība tiks veltīta pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem, mājsaimniecībām un privātā kapitāla pārvaldīšanai,» norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Parex banka līdz šā gada februāra beigām bija akumulējusi 80 miljonu latu sindicētā kredīta atmaksai 2011. gada maijā.

Tādējādi tai vēl nepieciešami 83 miljoni latu, jo kopējā sindicētā kredīta summa veido 163 miljonus latu. Bankas vadība gada pārskatā norāda, ka 2011. gada pirmajā pusgadā Parex bankas prioritāte ir sindicētā kredīta atmaksa bez valsts atbalsta, un tas ir būtisks izaicinājums bankas vadībai un darbiniekiem.

Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka līdzīgi kā iepriekš, arī 2011. gadā nepieciešamos līdzekļus plāno atgūt no sekmīgas kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas, neveicot aktīvu neizdevīgus piespiedu pārdošanas darījumus.

Saskaņā ar 2009. gada martā panākto vienošanos ar sindicēto kredītu devējiem, Parex banka ir atmaksājusi jau 70 % no kopējās kredīta summas.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Lai nodrošinātu patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, 2016.gada 13.decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.772 Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

kas paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kas piedāvā hipotekāros kredītus būs pienākums reģistrēties Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā. Reģistru uzturēs PTAC un tajā ietvertā informācija būs publiski pieejama PTAC mājaslapā.

Pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam drīkstēs sniegt tikai Reģistrā vai citas Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valsts kompetento iestāžu reģistrā reģistrēti kredīta starpnieki vai kredīta starpnieku pārstāvji.

Reģistrā tiks iekļautas ne tikai ziņas par pašu kredīta starpnieku vai kredīta starpnieku pārstāvi, bet arī par tā darbiniekiem, kas ir iesaistīti kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanā. Patērētājam, savukārt, būs iespēja noskaidrot, kādus kredīta devējus kredīta starpnieks vai kredītu starpnieku pārstāvis pārstāv, vai kredīta starpnieku pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes un labas reputācijas prasībām, kā arī vai tas darbojas tikai Latvijas Republikas teritorijā vai arī citās ES dalībvalstīs.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/03/39d6b041-81e0-4510-8fda-7bf2c643982f.jpg

Nils MelngailisSavukārt jautāts par iespēju, ja sindikāts nepiekrīt pārkreditēšanai, N. Melngailis norādīja, ka neredz sindikāta interesi vērsties pret banku agresīvi.

Nekāds lēmums par Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā bankā pagaidām nav pieņemts, ir vērtēta citu valstu pieredze, sacīja intervijā N. Melngailis. Esot gadījumi, kad šāds lēmums ir nepieciešams, taču tas jālemj valdībai, nevis bankas vadībai.

Jautāts par to, cik lieli valsts līdzekļi būs jāiepludina bankā, lai nodrošinātu sindicētā kredīta atmaksu, bankas vadītājs atzina, ka 3. februāra valdības sēdē tikšot runāts par summām, taču tas, cik lieli valsts līdzekļi būs nepieciešami, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā pirmo N. Melngailis nosauca noguldītāju uzticību bankai, otrs faktors - cik ātri izdosies atrast bankai pircēju. Jo ātrāk bankai atradīšot investoru, jo lielākas iespējas būšot piesaistīt sindicētā kredīta atmaksai investora līdzekļus.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās kredīta kopējās izmaksās.

Otrdien komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Parex banka Finanšu ministrijai pirms termiņa ir atmaksājusi sešus miljonus latu no valsts iepriekš veiktā ieguldījuma bankā.

Šobrīd valsts no Parex bankas ir atguvusi 70 miljonus latu un saņēmusi 98 miljonus latu procentu maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu, Db.lv informēja Parex bankā. Tāpat papildus Parex banka ir veikusi valsts garantētā sindicētā kredīta atmaksu 164 miljonu latu apmērā, tādējādi atbrīvojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no būtiskām kredītsaistībām.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams atgādina, ka Parex bankā ir atstāti tikai problemātiskie kredīti ar ieilgušām atmaksas problēmām, līdz ar to bankas ikdienas darbs ir saistīts ar klientiem, kuri vai nu nespēj pildīt savas saistības pret banku, vai arī nevēlas sadarboties un kārtot savus parādus. Neesot arī noslēpums, ka nereti banka saskaras ar nopietnu pretdarbību Latvijā un ārpus tās robežām, jo daļai klientu saistību apjoms ir mērāms miljonos latu. Tādēļ K.Gviljams apgalvo, ka katrs bankas komandas atgūtais lats ir smaga darba rezultāts.

Pašlaik vēl nav garantijas, ka valstij vairs nevajadzēs ieguldīt naudu Parex bankā, LNT raidījumā 900 sekundes teica Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Parex bankai vēl vajadzēs atdot 30 % no sindicētā kredīta, ko tā aizņēmusies iepriekšējos gados.

«Pašlaik Parex bankai ir jāveic sindicētā kredīta atmaksa – vienošanās paredz, ka šajā maksājumā tiek atmaksāti 40 % no visa kredīta. Lielāko summu – 165 miljonus eiro (112 miljonus latu) banka ir uzkrājusi, bet vēl 100 miljonus latu piefinansēs valsts,» tā viņš. Valstij ir jāveic šī iemaksa, lai nodrošinātu bankas likviditāti, jo tad banku varēšot pēc iespējas ātrāk pārdot.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Automašīna ir neatņemama mūsdienu ikdienas sastāvdaļa, taču ne vienmēr ir iespējams to uzreiz iegādāties par saviem līdzekļiem. Tāpēc, lai ātri un vienkārši tiktu pie vēlamā spēkrata, daudzi cilvēki izmanto auto kredīta pakalpojumus. Un pateicoties attīstītajām finansējuma iespējām un tehnoloģijām 2025. gadā auto iegāde kredītā ir kļuvusi vēl pieejamāka.

Kādas priekšrocības sniedz auto iegāde kredītā?

• Ātra un vienkārša noformēšana – pieteikuma izskatīšana bieži notiek dažu stundu laikā, un nauda tiek saņemta tajā pašā dienā.

• Elastīgi atmaksas nosacījumi – iespēja izvēlēties atmaksas termiņu no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem, pielāgojot atmaksas iespējas savam budžetam.

• Zemi procentu maksājumi – konkurētspējīgi kredīta nosacījumi padara šo finansējuma veidu vēl izdevīgāku.

• Iespēja iegādāties jaunu vai lietotu auto – auto kredīts pieejams gan jaunu, gan lietotu automašīnu iegādei.

• Uzlabota finansiālā plānošana – iegādājoties auto kredītā, iespējams saglabāt savus uzkrājumus citiem svarīgiem izdevumiem.