Mazais bizness

Galvenais – nedomāt par naudu

Ilze Šķietniece, speciāli DB,23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te jums ir kā īstos laukos! Tādu atziņu māksliniece Dita Zagorska bieži dzirdējusi no viesiem, kas pirmoreiz ierodas Podnīcā, kaut gan tā atrodas pašā Saldus centrā

Pagalmā zīmējas rudenīga ainava ar līdz pusdienlaikam mitru zāli, spirālveida puķudobē dzeltējošiem krāšņumaugiem un kritušiem āboliem.

Podnīca iekārtojusies biedrības Kapelleru nams apsaimniekotās ēkas pagrabstāvā. Dita to dala kopā ar kolēģi Arti Kleinbergu, kurš blakus telpā strādā pie virpas. Saruna rit viegli, nepiespiesti un bez nekāda rāmja. Paralēli māksliniece veido māla putniņus, ko sēdināt uz bļodu malām. Viņas zīmols Saules lietas piedāvā brošas un melnā māla traukus.

Keramika patiesībā nav Ditas specialitāte. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā viņa pabeigusi Rokdarbu nodaļu. Podnīcā viņa pirms pieciem gadiem nonāca nejauši. Artis jau gadu te darbojās. Dita viņu pazina. Pirmoreiz atnāca, lai palūgtu ceplī nodedzināt trauciņu, ko muzejā Keramikas dienās bija uztaisījusi kopā ar bērnu. Pateicībā par izpalīdzēšanu piedāvājusi kaut ko padarīt. Artis pielika pie māla mīcīšanas. Viņa mīcīja un uztaisīja vēl vienu trauciņu. Pēc pāris dienām pagalmā notika pasākums, kura laikā cilvēki tika aicināti taisīt traukus. Keramiķis ieteicis, lai Dita iziet padarboties ar apmeklētājiem – viņai labāk sanākšot runāties. «Es biju uztaisījusi vienu trauku uz formas, kas ir diezgan viegli, un gāju stāstīt visai pilsētai, kā taisīt podus,» ar smaidu atceras māksliniece. Tā palēnām māls iepatikās. Traukus viņa taisīja arvien vairāk, arvien biežāk un beigu beigās Podnīcā atrada savu stūrīti.

Ja patīk tas, ko dara, mācēšana atnāk pati, Dita pārliecinājusies.

Darbojoties viņu sāka interesēt podniecības lietas, kas saistītas ar arheoloģiju. Tagad seno trauku atveide ir viens no viņas radošās darbības virzieniem. Mākslinieci sajūsmina to forma. «Uztaisīju trauku, kādu izmantoja divtūkstoš trīssimt gadu pirms Kristus. Varu tikai apbrīnot tos cilvēkus. Domāju, ka pirms mums ir bijušas tik ļoti gudras civilizācijas, ka varam tikai ievilkt elpu un brīnīties.»

Kuri bija pirmie cilvēki, kas Ditas traukus gribēja pirkt, viņa neatceras. Prātā nav palicis pat pirmais tirgus. Tas vienkārši notika, viņa saka. «Nopietni jau tas neizklausās, es apzinos. Vidējais latvietis uztaisa lielas acis un saka – tā nevar dzīvot. Bet tā jau tieši jādzīvo! Tad ir mierīgi. Nevajag saspringt par lietām. Tā pasaule pārāk ātri griežas, un es negribu auļot līdzi.»

Tieši šī iemesla dēļ viņai ir podziņtelefons, piedevām ar skoču aplīmēts, lai turas kopā. «Es neesmu gadžetu cilvēks. Man patīk sēdēt mežā un skatīties, kā aug koki. Kā deg uguns ugunskurā. Tāpēc man vairāk patīk taisīt ar rokām, skatīties arheoloģiskās lietas un mēģināt atdarināt.»

«No draugiem, paziņām bieži dzirdēts: kā tagad sākšu kaut ko savu? Tur jāiegulda, un vai es vispār to varēšu?» saka Dita. «Bet galvenais ir vispār nedomāt par naudu! Ja tu darīsi to, kas riktīgi patīk, viss aizies, saslēgsies tā, kā vajag,» viņa uzskata.

Visu rakstu lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru