Citas ziņas

Jevgenijs Gombergs: Politizēt var pat durvju rokturi

Romāns Koļeda, 04.07.2008

Jaunākais izdevums

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

picturegallery.d7d5482a-77de-46f4-b34c-9f01202b5f96

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Es ļoti cienu šī saraksta veidotāju Lato Lapsas kungu, bet viņš man pašam nekad neko tamlīdzīgu nav jautājis. Atšķirībā no civilizētas sabiedrības, mūsējā nav pieņemts jautāt tieši – kā un kur nopelnījāt naudu, cik esat vērts? Komercijā esmu iesaistīts kopš 1989. gada ¬– uz Zinātņu akadēmijas Elektronikas institūta bāzes veidotā firma Laiks bija pirmais kopuzņēmums Latvijā. No šī institūta nākusi arī lielākā daļa tagadējā kolektīva – bijušie zinātnieki, programmētāji. Sākot no 1992. gada, nodarbojāmies ar naftas pārstrādi un treidingu – naftas produktu vairumtirdzniecību starptautiskajā tirgū, tankkuģiem no Ventspils. Iegādājāmies Ventspilī naftas termināļa Ventall daļu (Ventamonjak sastāvdaļu). Aptuveni 2000. gadā uzsāku ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

Šķiet, ka esat uzņēmējs, kuram vienmēr ir lieli plāni: pieminekļu atjaunošana, dārgi dzīvokļi, biodegvielas ražošana... Vai visu dzīvē darāt ar tādu vērienu?

Neko īpašu iepriekš neesmu plānojis. Man ne visai padodas analītisks bizness: lūk, tas tirgū vēl nav pārstāvēts, tātad ar to arī nodarbošos. Saka tā: bizness ir grāmatvedība plus intuīcija. Viss, ar ko esmu nodarbojies, ir nepārtrauktu intuitīvu mēģinājumu ķēde, no kuras galu galā kaut kas sintezējas, un tikai vēlāk, jau pēc notikušā, atliek izanalizēt, lai saprastu šo procesu. Kā alpīnists – metu āķi kaut kur augšā un stiepjos.

Biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca – tas arī ir mēģinājums?

Jā un nē. Tā caur un cauri ir manas partneres Jeļenas Baziļovas ideja – viņa kopš 1998. gada pārvalda un attīsta visu biznesu, izņemot nekustamo īpašumu. Viņa izpaužas kā īsta zinātniece, ar analītisku pieeju. Es Jeļenu Baziļovu tikai atbalstīju. Starp citu, piedāvājām dalību arī Ventspils partneriem, un viņiem tagad pieder 40 procenti SIA Bio–Venta. Esam viņiem pateicīgi, jo viņi ir ļoti konstruktīvi. Bez ventspilniekiem mēs netiktu galā.

Vai jūs dodat tādu pilnvarojumu saviem darbiniekiem?!

Kolēģiem. Darbinieki iegādājās kompānijas akcijas, un tagad mēs esam partneri. Vienmēr esmu vēlējies balstīties uz cilvēkiem, kas ir gudrāki par mani. Saka, ka gudri ir tie, kas nopelna ar savu prātu, bet prātīgi – pie kuriem strādā gudrie. Kompānijas vada cilvēki, ar kuriem esmu pazīstams kopš 1980. gada, mēs kopā strādājām par zinātniskajiem darbiniekiem, inženieriem. Viņu darbību ierobežo vienīgi kompānijas politika, kuru mēs paši arī esam izveidojuši 15 kopīga darba gados. Vērienīgi – tā šķiet tikai no malas. Patiesībā mani visās situācijās interesē unikalitāte, radošais elements. Un, ja vēl tajā pastāv tas, ko var nosaukt par challenge vai izaicinājumu ...

... dārgi dzīvokļi?

Manuprāt, pareizāk būtu lietot jēdzienus labi–slikti un pa kabatai. Vai Ticiāna glezna par 10 miljoniem ir dārga? Salīdzinot ar Damjena Hersta dimanta galvaskausu par 100 miljoniem. Lūk, māja Alberta ielā 4 ir unikāla, un tās atjaunošana bija grandiozs challenge. Esmu pasūtījis un izdevis pat grāmatu par šo māju laikmeta kontekstā un cilvēkiem, kas ar to saistīti. Dzīvokļi tajā ir dārgi, bet paredzētā pārdošanas peļņa ir mazāka nekā dažos lētajos projektos. Vai arī māja Vaļņu ielā 3. Vēlējos atjaunot Mazo Ķēniņa ielu, kuru pirms piecdesmit gadiem pārvērta par strupceļu. Mēs pārvietojām elektrisko transformatoru un atbrīvojām eju. Atjaunojām jauku mājas pagalmu, par kuru rīdzinieki nemaz nezināja. Uzstādījām Zelta Bruņinieku – vēsturiskās skulptūras kopiju un ierīkojām strūklaku ar bronzas gliemežnīcu granīta kausā. Šī māja uzcelta virs Rīdzenes upes gultnes. Cik daudz rīdzinieku zina, kur tā tecēja? Pārējā pagalma daļā izlikām stendu ar vēsturiskām fotogrāfijām – palīgu ekskursiju vadītājiem – kā šī iela izskatījās 19. gadsimtā, kāds bija Zelta Bruņinieks, kā gar tagadējo Līvu laukumu tecēja Rīdzene.

Gribot negribot droši vien izjūtat to, ka dzīvojat divkopienu valstī – kādas ir jūsu pārdomas šajā virzienā?

Ielūkosimies lietas būtībā! ¬Mēs vēl mācāmies politisko ekonomiku: ekonomika nosaka politiku. Bet pie mums politika ir veids, kā nopelnīt naudu tiem, kas citādāk to darīt neprot. Jau no paša sākuma bija izdevīgi sabiedrību valstī dalīt, lai atstumtu no barības galda pēc iespējas vairāk aktīvu iedzīvotāju. Par to maz kurš runā, bet tas nu reiz ir fakts! Jo pie mums valdības vīri visu vērtē un skaita nevis pēc smadzenēm, bet pēc mutēm, un pie budžeta vai valsts pasūtījumu dalīšanas jāpielaiž pēc iespējas mazāk mutes. Latvijas kopienu segregācija ir tiešas valsts korupcijas sekas un ir proporcionāla tai. Man laikam paveicās: lielāko daļu nopelnīju starptautiskajā tirgū, nebūdams atkarīgs no valsts.

Vai esat Latvijas pilsonis?

Jā, izgāju naturalizāciju 1998. gadā, nokārtoju divus eksāmenus pusstundas laikā. Likums paliek likums, es to ievēroju un palīdzu citiem. Nesen apjautāju firmas darbiniekus, un izrādījās, ka 17 no viņiem ir nepilsoņi. 12 vēlējās saņemt pilsonību, bet nebija laika. Tad es viņiem palīdzēju – izveidoju grupu, un visi kopīgi nolika eksāmenu, beigās pateica man paldies. Kādēļ citiem uzņēmējiem neizdarīt tāpat? Tagad mēs visi esam otrās šķiras pilsoņi.

Kā to saprast?

Senie muižnieki vienmēr nodalīja sevi no jauniem, kuriem titulu dāvināja valdnieks, vai ne? Mani vecāki atbrauca uz Latviju 1950.gadā, pēc institūta beigšanas. Piedzimu šeit pirms 55 gadiem, un uzskatu, ka bilances ziņā esmu devis šai valstij vairāk, nekā ņēmis. Bet nu nācās kārtot eksāmenu, lai saņemtu pilsonību. Līdz ar to – kad man prasa naudu kaut kādiem pasākumiem, lai nestu Latvijas tēlu pasaulē, es sūtu pie pirmās šķiras pilsoņiem, pie dzimtmuižniekiem.

Ir kāda anekdote. Brauc autobuss, priekšējos sēdekļos sēž baltie, aizmugurē – melnādainie. Kāds melnādainais sadumpojas, sākas kautiņš, visi izbirst laukā... Te iejaucas autobusa vadītājs: «Pietiek! Salīgstiet mieru! Nav vairāk balto un melno. Visi ir zaļie. Zaļie! Tagad mierīgi kāpjam iekšā un apsēžamies: gaiši zaļie – priekšā, tumši zaļie – aizmugurē.» Turpināšu joku: mūsu gaiši zaļie ir tie, kuri pārzina valsts valodu A kategorijas līmenī.

Skan ne visai patriotiski...

Toties pilnīgi lojāli. Man taču nav loģisku tiesību saukt šo valsti par dzimteni, ja tajā mani uzskata par iebraucēju. Piekrišanai jābūt abpusējai, vai ne? Tikai tautas skaitīšana parasti rāda, ka precēto sieviešu skaits ir lielāks par precēto vīriešu skaitu. Mana dzimtene ir Rīga, neatkarīgi no tā, kas to pārvalda. Visvienkāršākais – būt patriotam, vicinot karogu stadionā un kliedzot Sarauj, Latvija! Patriotisms ir kas vairāk. Kaut kādi franči kaut ko vēlas uzcelt pie Ogres, bet vietējie viņiem traucē. Premjers personīgi iejaucās – ārzemju investīcijas, 80 miljoni eiro, ak, palaidīsim garām!

Mēs uzcēlām biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīcu par 85 miljoniem eiro, tā ir viena no lielākajām privātkapitāla investīcijām ražošanā mūsdienu Latvijas vēsturē, un visi ir Latvijas investori. Vai kāds mūs pamanīja?...

Atceros, kā vicemērs Aivars Kreituss man teica: «Kas jūs tāds esat? Man te uzgaidāmā telpā tāāādi vācu investori sēž!» Kur nu viņam saprast, ka darīšanās ar prāvu investoru viņš pats sēdētu uzgaidāmajā telpā.

Amerikāņi joko: kam visvairāk nepieciešama palīdzība no politkorektuma viedokļa? Melnādainām lesbietēm ar vienu kāju. Viņas ir sievietes, minoritāte un turklāt – cilvēki ar īpašām vajadzībām. Mēs uzcēlām ekoloģiskās degvielas rūpnīcu saskaņā ar ES stratēģiju, kas orientēta uz eksportu 70 procentu apjomā, t.i., aptuveni 100 miljoni eiro, palielinot Latvijas eksportu par diviem trijiem procentiem. Uzcēlām rūpnīcu, kas stimulēs Latvijas lauksaimniecības attīstību, turklāt dodot 60 jaunas darba vietas. Vai tas nav patriotisms?

Valdība nav lietas kursā. Kāds ir pajautājis – vai varam jums kā palīdzēt? Domājat, mēs prasītu naudu? Nebūt ne, mēs esam kā tā vienkāje, kura neko neprasa. Ja nu vienīgi – paātrināt dokumentu izsniegšanu. Esam salīdzinājuši: Austrijā (mums rūpnīcā ir šīs valsts iekārtas) būvniecības sākumam nepieciešamos papīrus iespējams saņemt 12 mēnešu laikā, bet Latvijā – 22 mēnešu laikā. Toties pie mums brauc lauksaimnieki – skatīties uz Latvijas brīnumu. Pārdod rapšus un ir apmierināti, ka savējiem, nevis zviedriem vai dāņiem.

Tomēr kaut kāda nauda, subsīdijas ir paredzētas?

Ir gan, un pēc tām pirms mums stāv liela rinda. Pagājušajā gadā Latvijā tika saražotas 9000 tonnas biodīzeļdegvielas, patērētas – 1900. Bet šāgada pieteikumi subsīdijām – par 100 000 tonnām! Iepriekšējā gadā Latvijas subsīdiju kvotas izdalīja izveicīgiem puišiem no Liepājas, kuri grasījās patriotiski ražot biodīzeļdegvielu Vācijā, izmantojot iznomātas iekārtas. ZM viņiem ir izdalījusi kvotas, pārkāpjot apmēram piecus Latvijas likumus. Prokuratūra iesniedza protestu, bet Kalvīša kabinets šādu lēmumu ir atstājis spēkā. Tagad prokuratūra to pārsūdzēja Satversmes tiesā. Un visi ir nodarbināti!

Un tagad parunāsim par mākslu! Ar ko skaidrojama jūsu kaislība uz pieminekļiem?

Ar to pašu. Es esmu dzimis Rīgā un nekur no šejienes nebraukšu, pat neceriet! (Smejas.) Vēl studenta gados vadīju ekskursijas pa Rīgu, vienmēr esmu mīlējis un joprojām mīlu tās vēsturi. Starp citu, savulaik izveidoju tūrisma biroju TAS. Kopš tiem laikiem daudz zinu par Rīgas pieminekļiem. 2000. gadā mēs gribējām atzīmēt savas kompānijas desmit gadu jubileju, nolēmām uzdāvināt Rīgai skaistu dāvanu. Gāju uz pieņemšanu pie vicemēra Ārgaļa kunga ar piedāvājumu atjaunot Pētera I pieminekli. Viņam patika ideja, bet pārējais ir zināms.

Kas, jūsuprāt, pieminekļos ir svarīgāks – to vēsture vai mākslinieciskā vērtība?

Man – laikam tomēr māksla. Pieminekļu dēļ esmu pat aizrāvies ar skulptūru. Diemžēl tā Latvijā ir gandrīz deģenerējusies. Nav cienītāju, nav pasūtījumu, reizēm tikai mazas formas... Piemēram, jūgendstils, ar kuru tā lepojas Rīga, – cik daudz plastikas uz ēku fasādēm! Bet tagad tēlniekus var uz pirkstiem saskaitīt. Esmu strādājis ar Andri Vārpu, Edvīnu Krūmiņu, Oļegu Skaraini, kurš ir izcils meistars. Viņš veidojis Salaspils memoriālu, tagad tēlniekam droši vien jau ir 85 gadi, bet vai kāds viņu atceras?

Senie grieķi uzskatīja tēlniecību par augstāko mākslu, viņi veidoja no marmora, māla, ar pirkstiem, lēja bronzas skulptūras, kas pārdzīvoja divus gadu tūkstošus. Protams, Latvijas tēlnieki biežāk strādāja ar granītu, kas ir ciets, un tam ir sava stilistika. Savukārt bronzas skulptūras, kas veido lielu pasaules kultūras mantojuma daļu, Latvijā ir neierasta lieta. Es cenšos aizpildīt šo trūkumu. Pēteris I, Barklajs, abi Armitstedi – visi šie pieminekļi ir veidoti no bronzas. Tas ir ļoti skaisti!

Eksistē arī emaljēta bronza, un tā izskatās apbrīnojami. Lūk, mēs ar Eduardu Cehovalu nodomājām šādā tehnikā izveidot aktiera Mihaila Čehova skulptūru Revidenta lomā! Edvīns Krūmiņš jau radījis satriecošu skici. Ja Cehovals atradīs naudu, šī skulptūra kļūs par Krievu drāmas teātra rotājumu pēc remonta.

Tātad jūs uzņematies arī izglītošanas funkcijas?

Zināmā mērā – jā. Vai daudzi rīdzinieki agrāk zināja par Armitstedu?

Ekspremjers Māris Gailis, kuģojot ar Mildu, lasīja Tolstoju, tad atgriezās, bet te, lūk, Barklaja de Tolli piemineklis uzstādīts. Un viņš Neatkarīgajai Rīta Avīzei stāsta: «Šā krievu rakstnieka interpretācijā Barklajs de Tolli, atvainojos par izteicienu, ir īsts zābaks. ... Man par šo zēnu ir vissliktākais iespaids. Iedomīgs, neveiksmīgs un nemākulīgs karavadonis. Katrā ziņā – tas apzeltītais vīrs parka stūrī izskatās bezgaumīgi.»

Ne jau par to ir runa, ka Gaiļa kungam ir īpašs viedoklis par pulkvedi, kuru visa pasaule uzskata par Napoleona uzvarētāju. Galu galā, Tolstojs arī Šekspīru uzskatīja par blēņām. Lieta tā, ka izglītots cilvēks nezina, cik vareni izskatās spilgta, svaiga bronza, un uzskata to par bezgaumīgu apzeltījumu. Bet Zelta Bruņinieku mēs tiešām esam pārklājuši ar lapiņu zeltu – izjūtiet atšķirību!

Ko nesaprot Gailis, to nesaprot pat profesionāli Latvijas restauratori. Savulaik galvenā restauratore Dace Čoldere mani noknābāja par to, ka esmu nokasījis no Pētera I pieminekļa šo unikālo patinu – zaļumu, kas izveidojusies gadsimta sākumā, kad vēl nebija mašīnu un gaiss bija tīrs. Bet mēs esam veikuši metāla ķīmisko analīzi, kas parādīja, ka patinai ir hlorīda izcelsme jūras ūdens dēļ, kur piemineklis nogulējis divdesmit gadu. Kā Čolderei zināt, ka dabīgā patina nevarēja izveidoties piecu gadu laikā, kamēr piemineklis stāvēja savā vietā? Paskatieties, Barklaja piemineklis stāv jau sešus gadus, bet uz tā nav neviena plankumiņa!

Var arī ātri iepatinēt, padarīt to zaļu ar skābju palīdzību. Ar Mildu tā izdarīja uzreiz. Arī Armitstedu, nez’ kāpēc, Sanktpēterburgas darbnīcā pārklāja ar mākslīgu patinu. Kad atveda, es gandrīz noģību, liku tēlniekam visu nokasīt nost. Runā, ka tēlnieks Zurabs Cereteli strādniekiem pērkot alu, viņi to izdzerot un aplejot skulptūras.

Mums pašiem tradicionāli nav lējuma darbnīcas, pat Mildu lēja Zviedrijā. Vienīgi Gunta Dubava darbnīcā lej pēc bronzas laikmeta (es nejokoju) tehnoloģijas – smilšu formā. Pats sadarbojos ar Sanktpēterburgas darbnīcu, tur pielieto vasku un keramiku.

Bet vai tad piemineklim obligāti jābūt no bronzas?

Protams, nē. Bet paskatieties, kas sanāk! Ņemsim Kalpaka pieminekli: visu cieņu maestro Gļebam Panteļejevam, bet viņa radītajam nav pirkstu, nav skulpturalitātes. Parasti man palīdz Ivars Feldbergs, lielisks akmeņkalis, tēlnieka Ojāra Feldberga brālis. Parasti Ivars saka, ka, lūk, to es darīšu pats, bet ar šo ir jāgriežas pie tēlnieka. Kalpaka piemineklis ir akmeņkaļa darbs, īsts kapakmens. Panteļejevs ir lielisks veidotājs, bet – kāpēc komisija no pārējiem piecpadsmit izvēlējās tieši šo projektu? Esmu uzlicis pilsētā astoņas piemiņas plāksnes, uz katras ir bronzas reljefa portrets, ko veidojis tēlnieks, medaļu mākslinieks Jānis Strupulis. Starp citu, viņš veidojis arī lata monētu. Bet arī piemineklī Kalpaka portrets ir veidots kā fotogrāfija, kas ķīmiski izkodināta metālā.

Salīdzinājumā ar Eiropu, Rīgā ir ļoti maz pieminekļu. Apvienība Tēvzemei un Brīvībai ierosināja radīt Gunāra Astras pieminekli. Un kur tas ir? Es piedāvāju viņiem savu palīdzību. Viņi to uztvēra kā ņirgāšanos. Bet es to darīju nopietni. Cilvēks uzvedās godīgi laikā, kad gandrīz mēs visi komjauniešu sapulču laikā turējām pigu kabatā.

Kāpēc, jūsuprāt, nav izdevies Čakstes piemineklis?

Pirmkārt, ar to nodarbojās pārāk daudz cilvēku. Manuprāt, radošie konkursi ļoti reti dod labus rezultātus. Jo īpaši, ja arī uzdevums ir neveiksmīgs. Vai atceraties, tajā tika pieprasīta portretiska līdzība. Bet Čakste bija plikpauris! Un plikpauris, lai kā to arī veidotu, galu galā sanāks Ļeņins. Tad nu arī tēlnieki atnesa piecpadsmit Ļeņina tēlus, tieši šai vietai. Bet pēc tam sastrīdējās tāmes dēļ. Kāpēc? Nav gan nekā īpaša, parasts tirgus. Bronzas liešana šodien izmaksā 20–25 eiro par kilogramu, tēlnieka honorārs ir apmēram tikpat liels. Arhitektam – pāris procentu. Skaitiet! Barklaja piemineklis sver 1,8 tonnas, Armitsteda skulpturālā grupa ar trim figūrām – 900 kilogramus.

Jā, pieminekļi ir dārgs vaļasprieks!

Samērā dārgs. Pa visiem šiem gadiem esmu iztērējis manu viena mēneša peļņu, nu, varbūt divu. Mazāk par to, cik izmaksās viena bronzas plekste, ko grasās uzstādīt Līvu laukumā.

Runāsim tālāk – Čakstes piemineklim neizdevās atrast piemērotu vietu. Būtu likuši pretī Apgabaltiesai – ideāla vieta! Bet nē, tieši uz šī krustojuma, kur skulptūrai nebūs pieejas! Un ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka citādi Gombergs uzstādīs tur Pētera I pieminekli! Un tas nav joks, bet citāts no Grūtupa teiktā, viņa galvenais arguments. Kā varēja pamatot projektu ar šādām blēņām?

Ja runājam nopietni, Čakste nav bijis tautas simbols un nevarēja par tādu kļūt. Iecelt par varoni var tikai totalitārajā sabiedrībā: avīzes Pravda pirmā lappuse, un urrā, Stahanoviešu iela piecdesmit gadus uz priekšu. Ieiet vēsturē iespējams tikai caur nejaušību un likumsakarību ķēdi.

Starp citu, man arī deva mājienu ziedot naudu Čakstes piemineklim, bet es tā vietā piedāvāju palīdzēt ar darbu. Nav pat atbildējuši. Žēl, jo tad šis piemineklis būtu.

Kam jānotiek, lai jūs atjaunotu Uzvaras kolonnu – Rīga to būtu pelnījusi...

Pieminekļu direkcijas direktors Guntis Gailītis ir pārņemts ar šo ideju. Viņš saka, ka saglabājies pilns bronzas dekora apraksts. Ja tā ir, es varētu to atjaunot. Tikai – lai Rīga finansē, apnicis vienam pašam par visu maksāt.

Ko domājat par jūsu atjaunoto pieminekļu politizēšanu un tās sekām?

Politizēt var pat durvju rokturi, viss atkarīgs no šizofrēnijas pakāpes. Priecē, ka daudz kas ir aizmirsies un pamazām pāriet. Starp citu, 2010. gadā Pētera I piemineklim apritēs 100 gadi, varbūt kādam tomēr ienāks prātā atrast tam vietu... Ja ilgu laiku velē vienā punktā, kā jau astoņus gadus to daru es, pielec arī pašiem stūrgalvīgākajiem. Armitsteda pieminekli izveidojām diezgan ātri, jo neviens vairs nepretojās. Prezidente Vaira Vīķe–Freiberga to uzslavēja atklāšanas laikā. Uzrakstīju viņai pateicības vēstuli, kurā pieminēju, ka, manuprāt, politizēšanas vairs nav tik daudz, varbūt tagad varētu uzlikt Lāčplēša skulptūru pie Saeimas ēkas. Pirms tam divus gadus deputāti man rakstīja formālās atbildes, nevēlējās no manām netīrajām rokām pieņemt dāvanā šo skulptūru. Prezidente atbalstīja manus centienus, un Lāčplēsis ir savā vietā.

Ar ko jūs skaidrojat savus panākumus biznesā?

Pirmkārt, kamēr cilvēks ir biznesā, pāragri runāt par viņa panākumiem. Sokrats teica, ka nevienu nevar nosaukt par laimīgu pirms viņa nāves. Kad mani dēvē par miljonāru, es atbildu – likvidācijas bilance rādīs.

Ir tāds teiciens – lai labi dzīvotu, daudz jāstrādā! Lai kļūtu bagāts, jāizdomā kas cits. Mums bieži izdevās atrast jaunas nišas, nopelnīt tur, kur neviena vēl priekšā nebija.

Kādi ir jūsu vaļasprieki, kam nav žēl atdot naudu un laiku?

Tieši pieminekļiem nav žēl! Patīk eksotiski ceļojumi, šad tad uzrakstīt rakstu žurnālam ¬– par to, kas mani interesē, diezgan daudz rakstu.

Nauda cilvēku atbrīvo vai sasaista – kāda ir jūsu pieredze?

Tas atkarīgs no cilvēka. Pienācīga dzīves līmeņa slieksni var sasniegt ātri, un – kas tālāk? Atceros, sajūsmināju Holandes bankas prezidentu ar to, ka dodu priekšroku lidojumiem ekonomiskajā klasē, jo 90 procenti biznesa klases pasažieru taču lido par svešu naudu!

Apavus parasti pērku vienā Jermyn Street veikaliņā Londonā. Nesen tur biju, parādīju, lūk, pasitņus uzliku. «Nu un kas,» viņi saka, «mūsu klienti valkā apavus no astoņiem līdz divpadsmit gadiem. Tikai zole obligāti jāmaina reizi divos trijos gados, te varat nopirkt rezervē.» Patiešām, es taču nemetu laukā savu Mersedesu, kad tam riepas novalkājas.

Ieradumu nebārstīties ar naudu, kad ir piecsimtais, nevis sešsimtais Mersedess (smejas), es pa jokam saucu par trūcīgas bērnības sindromu. Mana mamma to nejauši izdzirdēja un apvainojās: «Žeņečka, tu nekad neesi cietis badu, paskaties uz sevi!»

Naudas pelnīšana pati par sevi ir aizraujošs process. Biznesmenim nauda ir kā komerciālās veiksmes mērvienība, līdzīgi voltiem vai ampēriem. Un biznesā pret to jāizturas kā pret kupīrām spēlē Monopols.

Ko raksturā un pasaules skatījumā esot mantojis no senčiem?

Man liekas, ka visvairāk esmu piesavinājies no mammas – viņa ir filoloģijas doktore, trīsdesmit gadus bija Latvijas Universitātes docente, pasniedza angļu valodu un literatūru. Mamma ir ļoti inteliģents cilvēks, zina vairākas valodas, labi izprot un mīl mākslu. Savā vecumā viņa joprojām ir zinātkāra un moža. Starp citu, 73 gadu vecumā nolika eksāmenu pilsonības iegūšanai. Tēvs nomira 2000.gadā, viņš laikam mācīja mani būt labsirdīgam un godprātīgam. Esmu vecākiem bezgala pateicīgs. Cenšos paspēt atdot parādus.

Kādas situācijas savā dzīvē jūs sauktu par šķēršļiem? Un ko tad jūs darāt?

Treideram, starpniekam šķēršļu pārvarēšana ir ikdienas darbs. Starpniecība nozīmē uzņemties kāda cita galvassāpes par viņa paša naudu.

Esat viens no tiem cilvēkiem, kuri paļaujas tikai uz sevi, vai arī uzticaties draugiem, ģimenei?

Protams, uzticos draugiem, komandai. Manu referento grupu, kuras domas man ir daudz svarīgākas par sabiedriskajām, veido daži cilvēki: māte, sieva, trīs četri kolēģi. Tomēr galīgo lēmumu es pieņemu pats.

Vai dzīvojat valstī un darāt to, kas spēj jūs gandarīt, darīt laimīgu?

Arī tas atkarīgs no paša cilvēka. Kā saka amerikāņi – America, love it or leave it! (Vai nu mīli Ameriku, vai pamet to! – angļu val.) Man ir daudz pretenziju pret šo valsti. Gan divkopienu sistēma, kas tiek kultivēta no augšas un piespiež nelatviešus dzīvot valstī, bet vienlaicīgi arī it kā ārpus tās. Gan ierēdņu zaglība, kuras dēļ nav iespējamas godīgas partnerattiecības starp valsts un privāto biznesu – slavenais PPP, publiskās un privātās partnerības. Man ir pretenzijas pret nestrādājošo tiesu sistēmu, un kā komersantam man tas traucē visvairāk. Nu nemaksā man Rīgas dome jau astoņus gadus pēc likuma noteikto nomas maksu par zemi, un viss! Gribi, vari tiesāties, kaut vai sapūt tiesā! Valstij un pašvaldībām patvarība ir izdevīga – tie ir mūžīgi, bet mēs ne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvas idejas un labākās prakses pārņemšana komplektā ar ugunsisturības un skaņas izolācijas sertifikāciju ir atvēris daudzus tirgus durvju ražotājam SIA Līva AB Nord.

Arī tādai jebkurai mājai nepieciešama elementa kā durvis ražošanā ir ne tikai iespējamas inovācijas, bet tās pat ir nepieciešamas, lai spētu īstenot dažādus un pirmajā brīdī pat šķietami neiespējamus uzdevumus. To savā darbībā ir īstenojis SIA Līva AB Nord valdes loceklis Dzintars Ābele. Uzņēmējs savulaik ir sācis no nulles un pakāpeniski daudzu gadu garumā ir spējis atklāt dažādus gan specifisku durvju ražošanas knifiņus, gan arī iedzīvinājis Latvijā ārzemēs noskatītus risinājumus durvju apdarē. Tomēr, nenoliedzami, ražošanas tehnoloģiju izstrādāšanas pamatā ir iegūtā izglītība Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Kokapstrādes tehnologa specialitātē un pieredze savulaik vadot Rīgas mēbeļu kombināta fabrikas Teika cehu. SIA Līva AB Nord specializējas tikai durvju ražošanā pēc pasūtījuma, un tā dēvēto masveida lēto produkciju neražo. Pateicoties trīs dažādiem sertifikātiem – ugunsdrošības, skaņas izolācijas un tolerances (izgatavošanas precizitātes) uzņēmuma izstrādājumi ir atrodami ne tikai visdažādākajās būvēs Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, arī Krievijā (Maskavā). Vēl vairāk – uzņēmuma ienākumi turpina pieaugt, pat neraugoties uz būvniecības apjomu sarukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Veicot modernizāciju, Latvijas Propāna gāze vēlas padarīt propāna gāzi konkurētspējīgāku

Nozare.lv, 31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās gāzes tirdzniecības uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) plāno uzlabot komunikāciju ar klientiem, kā arī modernizēt infrastruktūru, tā samazinot lietotāju izmaksas un padarot propāna gāzi konkurētspējīgāku, piemēram, salīdzinot ar dabasgāzi, atklāj uzņēmuma valdes loceklis attīstības direktors Jevgenijs Gombergs.

Veicot izmaiņas klientu apkalpošanā, uzņēmums vēlas gala lietotājiem samazināt summu, kas viņiem jātērē, maksājot par pakalpojumu, savukārt infrastruktūras modernizācija, kam kopumā būšot vajadzīgi simti tūkstoši latu, samazinās uzņēmuma izdevumus, līdz ar to nākotnē varētu izskatīt iespēju samazināt gāzes cenu.

Gombergs gan norādīja, ka cenas izmaiņas būtiski ietekmēs arī tirgus. Daudz kas būšot atkarīgs arī no valdības spertajiem soļiem attiecībā uz akcīzes nodokli šai gāzei. Ja to paaugstinās, šo nozari gaida tikpat bēdīgs scenārijs kā Lietuvā, kur nodoklis tika paaugstināts un daudzas kompānijas bankrotēja, norādīja LPG pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Eirodurvis kopš šā gada septembra ir oficiāls MetaLux rūpnīcas pārstāvis Latvijā.

MetaLux metāla durvis tiek izgatavotas Baltkrievijā vienā no lielākajām rūpnīcām savā nozarē, un milzīgie ražošanas apjomi ļauj izstrādājumiem nodrošināt zemu cenu.

Ražošanas procesā tiek izmantotas jaunas iekārtu līnijas, jo ražotne ir atklāta pavisam nesen – 2015. gadā. Pirmsākumos kompāniju nesauca MetaLux, un tas nebija ražotājuzņēmums, jo līdz 2015. gadam Baltkrievijas uzņēmums bija darbojies kā Ķīnā ražoto metāla durvju lielākais vairumtirgotājs, veidojot milzīgus pārdošanas apmērus – 120 000 vienību gadā. Izveidojot lielu sadarbības partneru loku un nopelnot kapitālu, tika pieņemts lēmums veidot savu rūpnīcu. Tā tika izveidota MetaLux rūpnīca. Galvenā uzņēmuma darbības veiksme ir augstas kvalitātes durvis par ļoti zemām cenām. Tāpat tika likts akcents uz standarta izmēru durvju ražošanu, lai panāktu īsus izpildes termiņus un augstāku produktivitāti. Standarta izmēri ļauj MetaLux produkciju ražot pat tad, ja vēl nav klientu, kas gatavi to pasūtīt. Tas dod iespēju rūpnīcu noslogot ar darbu, un gala rezultātā tiek panākta ļoti izdevīga cena klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzņēmuma un Rīgas satiksmes strīda dēļ bīstams grausts turpina apdraudēt garāmgājējus

Lāsma Vaivare, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas satiksme turpina pieprasīt maksu no ēku īpašniekiem par sabiedriskā transporta kontakttīklu atsaišu noņemšanu no namiem, lai gan tiesa jau vienreiz lēmusi, ka šādai rīcībai nav likumiska pamata.

Divstāvu ēka Gogoļa un Lāčplēša ielas krustojuma tuvumā ir grausts. Par to, ka tā jānojauc, vienisprātis ir gan Rīgas dome, gan ēkas īpašnieces – SIA IM Konsultācijas – vadība. Taču jau vairāk nekā gadu (līgums ar būvniekiem par ēkas nojaukšanu noslēgts 2012. gada decembrī) to nav iespējams izdarīt, jo pie ēkas sienas piestiprinātas trolejbusa līnijas kontakttīkla atsaites. SIA Rīgas satiksme piekrīt ēkas nojaukšanai tikai tad, ja par atsaišu noņemšanu un pārlikšanu uz stabiem pašvaldības uzņēmumam samaksāsim 25,7 tūkst. eiro vai parakstīsim līgumu, ka noteiktā termiņā uzbūvējam jaunu ēku, pie kuras stiprināt atsaites, DB stāsta IM Konsultācijas valdes locekle Ināra Admine. Grausta nojaukšanas izmaksas aplēstas mazākas – ap 18,6 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gombergs: Sašķidrinātās gāzes terminālim, pirmkārt, ir politiska nozīme

Nozare.lv, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālim nepieciešamie ieguldījumi ir pārāk lieli un tam, pirmkārt, ir politiska nozīme, vērtē uzņēmējs, tagad SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) valdes loceklis attīstības direktors Jevgenijs Gombergs.

Viņš gan norādīja, ka informāciju par termināli ir guvis tikai no avīzēm. Viņa vērtējumā tas ir galvenokārt jautājums par neatkarību no Krievijas un to, cik esam gatavi par to maksāt.

«Runājot par neatkarību, propāna gāzes jomā teorētiski jau esam neatkarīgi no Krievijas,» teica Gombergs. Uz norādīto, ka LPG piegādā gāzi no Krievijas, viņš paskaidroja, ka tehniski to ir iespējams piegādāt arī no citām valstīm. Reizēm, lai gan reti, tā arī bijis, ka LPG piegādā gāzi ar tankkuģiem. Tas esot atkarīgs no tirgus situācijas.

LPG tehniskais direktors Tadeušs Kovaļevskis arī pauda viedokli, ka saņemamā gāze būs dārgāka nekā pa cauruļvadiem piegādātā dabasgāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Intervija ar eksmultimiljonāru Gombergu: Nekustamie īpašumi kā vaļasprieks

Kristīne Stepiņa, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt durvis.

Uzņēmums Skydas specializējas sertificētu metāla durvju uzstādīšanā un apkalpošanā. Pie mums ir pieejamas durvis ar dažādām specifikācijām no bāzes modeļa Skydas Standart, kas nodrošina augstu skaņas un siltumizolāciju gan kā dzīvokļu ieejas durvis, gan kā privātmājas ārdurvis. (Pilna komplekta cena, sākot no 609 EUR.) Privātmājas ārdurvis neizsalst līdz -30 grādiem. Visi Skydas durvju modeļi tiek aprīkoti tikai ar pasaules vadošo firmu slēdzenēm. Skydas Standart 2 durvju modelis ir ieteicams tiem klientiem, kuri vēlas apvienot augstu skaņas un siltumizolāciju, ugunsdrošību un paaugstinātu drošību. (Pilna komplekta cena, sākot no 945 EUR.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana. Produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums norāda, ka ir vienīgais Baltijā, kas piedāvā Eiropas standartiem atbilstošas ugunsizturīgas durvis, un, papildinot vairāk nekā 200 durvju modeļu klāstu ar šo produkciju, tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Ugunsizturīgo durvju izstrādes tehnoloģiskais process bija garš un sarežģīts, atklāj Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš : «Sākotnēji uzņēmumā radīts inovatīvs produkts ne tikai Latvijas kontekstā, bet visā reģionā – koka durvis metāla kārbā, kuru priekšrocība salīdzinājumā ar durvīm koka kārbā ir nesalīdzināmi lielāka izturība pret, piemēram, mitruma ietekmi vai mehāniskiem bojājumiem, kas rodas lielas noslodzes sabiedriskos objektos: slimnīcās, skolās, biroja ēkās, sporta zālēs, ražošanas telpās, viesnīcās u.c. Šādas durvis ir viegli kopt un atjaunot, veicot tikai kosmētiskus defektu novēršanas pasākumus. Metāla kārba nodrošina arī nesalīdzināmi labākas higiēnas prasības, kas ir svarīgas, piemēram, medicīnas iestādēs vai profesionālās virtuvēs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Plāno izvērst gleznu tirdzniecības aparātu tīklu viesnīcās un lidostās

Anda Asere, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.

Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Rēvelis, Siemens tirdzniecības pārstāvis un RTU Rīgas Biznesa skolas absolvents, kopš šī gada janvāra strādā Nigērijā – nodarbojas ar spēkstaciju iekārtu pārdošanu.

Ikdienā viņam jāsastrādājas ar cilvēkiem no Nigērijas, Indijas, Apvienotās karalistes, Zviedrijas, Vācijas, Dienvidāfrikas, Indonēzijas, Austrālijas, ASV, Polijas, Alžīras, Marokas.

Atvērto durvju diena Rīgas Biznesa skolas MBA programmāJa arī Tu vēlies pievienoties RBS studentu pulkam, veidot savu biznesu vai kāpt pa karjeras kāpnēm, nāc un uzzini vairāk par studiju iespējām - 29.oktobrī plkst. 18 Skolas ielā 11 RBS rīko atvērto durvju dienu MBA jeb biznesa vadības maģistra programmā, kurā potenciālie studenti varēs uzzināt par programmas saturu, iestāšanās nosacījumiem un MBA beidzēju iespējām darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lexus" luksusa sedans "ES 300h" sper soli uz priekšu nākotnē, nomainot tradicionālos durvju spoguļus ar augstas izšķirtspējas digitālajām kamerām, kas rāda reāllaika attēlus monitoros, kas atrodas automobiļa iekšpusē. Jaunā tehnoloģija būs pieejama Latvijā šā gada rudens otrajā pusē.

Sākotnēji šī jaunā tehnoloģija ieviesta Japānā 2018. gadā kā pasaulē pirmā, kas paredzēta sērijveida ražošanas automobilim.

Jaunā sistēma aizstāj tradicionālos durvju spoguļus ar kompaktām ārējām augstas izšķirtspējas kamerām, kas savienotas ar automobilī esošiem monitoriem. Tie sniedz uzlabotu skatu aiz automobiļa un netālu no automobiļa visos braukšanas apstākļos, mazinot vai pat likvidējot autovadītāja aklos punktus un automātiski pielāgojoties izvērsta skata rādīšanai, kad automobilis veic pagriezienu vai veic apgriešanās manevru.

Šīs tehnoloģijas debija Eiropā notiks martā, 2020. gada Ženēvas autoizstādē.

"Lexus Baltic" vadītājs Raigo Kaseorgs stāsta, ka "Lexus" turpina īstenot savu apņemšanos, proti, padarīt saviem klientiem pieejamas modernizētas tehnoloģijas, tādējādi sasniedzot augstāku drošības un ērtības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Studijas Rīgas Biznesa skolā (RBS) man ir devušas ļoti daudz,» stāsta Leons Platacis, privātās klīnikas Premium Medical īpašnieks un vadītājs.

Leons studijas RBS uzsāka 2006.gada rudenī: «Studiju sākums sakrita ar klīnikas izveidi. Šī projekta laikā man radās ļoti daudz jautājumu. Studijas RBS ir lielisks palīgs atbilžu noskaidrošanai un jaunu jautājumu izvirzīšanai. Ir tā, ka vairāki pasniedzēji, ar kuriem esmu pārrunājis sava privātbiznesa lietas, ir kļuvuši par maniem labiem draugiem, var pat teikt - par mentoriem. Tas ir lielisks ieguvums,» atzīst Leons.

Ja arī Tu vēlies pievienoties RBS studentu pulkam, veidot savu biznesu vai kāpt pa karjeras kāpnēm, nāc un uzzini vairāk par studiju iespējām - 23.septembrī plkst. 18 Skolas ielā 11 RBS rīko atvērto durvju dienu MBA jeb biznesa vadības maģistra programmā, kurā potenciālie studenti varēs uzzināt par programmas saturu, iestāšanās nosacījumiem un MBA beidzēju iespējām darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā Opel Meriva paaudze, kas parādīsies tirgū jūnijā, iepriecina ar atsvaidzinātu dizainu un virkni inovatīvām tehnoloģijām, tostarp FlexDoors durvju sistēmu.

Opel ir pirmais masveida autoražotājs, kas ievieš FlexDoors ar inovatīvo durvju sistēmu atvieglotai iekāpšanai un izkāpšanai. Tā kā Meriva aizmugurējie sēdekļi tiek izmantoti biežāk kā citos modeļos, šāda durvju koncepcija ir īpaši noderīga. Jāpiemin arī kā papildaprīkojums pieejamais aizmugurējā buferī integrētais FlexFix velosipēdu turētājs. Meriva ievieš savus standartus ar augstvērtīgu dizainu, līdz šim neredzētu daudzpusību un savā klasē labāko labsajūtas potenciālu. Jaunā durvju atvēršanas koncepcija atklāj jaunas dimensijas otrās sēdekļu rindas pieejamībā. Visu četru durvju atvēršanas leņķis ir 84 grādi – tādējādi tas ir lielāks kā parasto durvju gadījumā, kad tas vidēji ir tikai 67 grādus plats. Atverot, durvis nofiksējas četrās pozīcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Londonā prezentētais modernā luksusa flagmanis – jaunais Range Rover ir piemērots pat visprasīgākajiem

Sadarbības materiāls, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstinot ar jauno Land Rover flagmaņa Range Rover paaudzi, britu ražotājs pamatoti varēja lepoties, akcentējot, kādai jābūt piecu gadu desmitu ražošanas pieredzes un moderno tehnoloģiju sinerģijai. Jaunais auto pilnībā atspoguļo moderno luksusu, sniedzot autovadītājam un pasažieriem vairāk izsmalcinātības un individualizēšanas nekā jebkad agrāk.

“Jaunais Range Rover ir ideāls piemērs mūsu redzējumam par to, kā radīt pasaulē visiekārojamākos luksusa automobiļus pat visprasīgākajiem klientiem. Tas ir atvēris jaunu nodaļu inovatīvo risinājumu unikālajā vēsturē, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir Range Rover īpašā iezīme,” komentē Juste Jaruše, Jaguar Land Rover zīmola vadītāja Baltijas valstīs.

Baltijas tirgū šis modelis būs pieejams no janvāra, un pirmie pasūtītie automobiļi klientiem tiks piegādāti pavasarī. Uzlādējamais hibrīds (PHEV) un SV versijas pasūtījumiem būs pieejamas jau no janvāra.

Jaunās paaudzes sniegtās iespējas

Range Rover izmantotā jaunās paaudzes virsbūves konstrukcija ir kļuvusi par modeļa uzlabojumu pamatu. Modulārās arhitektūras (MLA-Flex) virsbūve izceļas ar savu īpašo stingrību un jauna līmeņa trokšņu izolāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Viedais durvju zvans Ring Video Doorbell 2 pamana atnācēju, nofilmē un ļauj ar viņu aprunāties, pat ja neviena no saimniekiem nav mājās

Paviesojoties pie paziņām, kuru ārdurvis modri pieskata video namrunis, kāds noteikti ir prātā apcerējis līdzīgas mantiņas uzstādīšanu pie sava mājokļa. Līdz šim no ieceres īstenošanas atturējusi nevēlēšanās pievilkt elektrības vadus, bet tagad tā vairs nav problēma.

Ring Video Doorbell 2 durvju zvans ar iemontētu video kameru ir gan viegli uzstādāms, gan arī pavēsta, kas atnācis paviesoties laikā, kad pats neesat mājās.

Izstrādājot durvju zvanu, Ring komandas pārstāvji pilnīgi noteikti nav mērķējuši uz dizaina balvu. Acīmredzot viņu motivācija bijusi pavisam cita – lai ikvienam ir skaidrs, ka tas ir durvju zvans, jo Video Doorbell 2 izskatās tik vienkāršs, cik vien durvju zvanu var iedomāties. Vienīgais viltīgais triks ir videokameras vizuāla paslēpšana aiz tumšāka stikla. Līdz ar to no attāluma nezinātājs nemaz nepateiks, ka virs zvana pogas ir modra acs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmums SIA «SKYDAS» no jauna produkta Latvijas tirgū līdz pilnībā izmainītam metāla durvju tirgum

, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 12 gadiem, kad sākām savu darbību, ilgi domājām, kāds tad īsti būs produkts, ar ko mēs vēlamies strādāt, galu galā mēs nonācām līdz slēdzienam par labu mūsu lietuviešu partneriem – metāla durvju ražotājiem kompānijai SKYDAS, izvēloties tieši viņus par mūsu turpmāko sadarbības partneri un parakstot ekskluzīvo līgumu par pārstāvniecības izveidi visā Latvijas teritorijā.

Tā nu aizsākās mūsu kopējā sadarbība.

Ieviešot pavisam jaunu produktu Latvijas tirgū, tajā brīdī piedāvājumā konkurējošos uzņēmumos bija tikai vienkāršas metāla durvis, aplīmētas ar dekoratīvo pvc plēvi, kas būtībā liecina par to, ka, rūpnieciski ražojot tādu produktu, rūpnīca nav tehnoloģiski attīstījusies.

Iesākuma laikus atceramies kā šodienu, jo mūsu pirmo klientu reakcija bija dažāda, pamatā visi bija ļoti ieinteresēti par jauno produktu, bet diemžēl ne visi varēja tobrīd to atļauties, jo cenu starpība bija ļoti jūtama.

Jau nostrādājot nepilnus 12 gadus, esam kļuvuši plaši pazīstami un ieguvuši labu reputāciju, kas pamatā ir mūsu dzinulis turpināt uzsākto ceļu uz attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Satiksme piedāvās iespēju apskatīties tramvaju depo

Jānis Rancāns, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksme (RS) uzsākusi jaunu projektu – atvērto durvju dienas, kuru ietvaros reizi mēnesī ikvienam interesantam būs iespēja apmeklēt tramvaju depo vai autobusu parku.

Kompānija norāda, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā cilvēku interesi par sabiedrisko transportu, tā sagatavošanu ikdienas gaitām un apkopi.

Atvērto durvju dienas Rīgas satiksmē notiks reizi mēnesī – katra mēneša otrajā trešdienā. Apmeklējuma laikā ikviens interesents RS satiksmes speciālista pavadībā varēs apskatīt 5. tramvaju depo (Brīvības ielā 191) vai 7.autobusu parku (Vestienas ielā 35). Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar RS vēsturi un ikdienas darbiem, skaidro uzņēmums.

Pirmās atvērto durvju dienas plānotas 13. martā. Pasākuma apmeklējums būs bez maksas. Atvērtajām durvju dienām var pieteikties pa tālruni 67104899 vai nosūtot e – pastu uz [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzdarbojas noziedznieki, kas apzog dzīvokļus, izurbjot metāla durvju slēdzenes. Kopš šā gada 21.maija šādā veidā apzagti jau četri dzīvokļi un ir mēģināts apzagt vēl trīs. Šādi gadījumi, kad tiek izurbtas metāla durvju slēdzenes pēdējo reizi fiksēti 2004.gada sākumā, informē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde.

Durvju ražotāji un izplatītāji cenšoties savu piedāvājumu padarīt pēc iespējas pievilcīgāku, taupa uz slēdzeņu drošības rēķina. Tāpēc iegādājoties durvis, vajadzētu pievērst uzmanību un pieprasīt, lai slēdzenei tiktu uzstādīta cietmetāla uzlika, kuru zagļiem būs grūtāk izurbt. Šāda uzlika nemaksā dārgi, turklāt pasargās no daudz lielākiem zaudējumiem. Uzsveram, ka šāda cietmetāla uzlika ir vitāli nepieciešama jūsu durvju slēdzeņu drošībai.

Lielākoties zagļi jau iepriekš sagatavojas un zina kāda ražotāja slēdzeni urbt, tāpēc ieteicams slēdzenēm no ārpuses uzstādīt tā saucamo dekoru, kas nosedz ražotāja marķējumu, neļaujot zaglim saprast kāda veida slēdzene izmantota un līdz ar to neļaujot pienācīgi sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LIAA aicina uz atvērto durvju dienu

, 01.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas 90 gadu jubilejas ietvaros Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām piektdien, 2008. gada 19. septembrī, organizē valsts pārvaldes iestāžu Atvērto durvju dienu.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 19. septembrī vērs durvis, lai pastāstītu par savu darbību un aktualitātēm.

LIAA piedāvās plašu programmu – iespējas uzzināt par biznesa ideju konkursiem, atbalsta iespējām studentu izgudrojumiem, uzņēmējdarbības uzsākšanu, eksporta atbalstu un investīciju piesaistes procesu.

Visi interesenti aicināti iepazīties ar Zināšanu un inovācijas sistēmas departamenta, Klientu apkalpošanas nodaļas, Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta, Investīciju piesaistes nodaļas un Eiropas biznesa atbalsta tīkla (EEN) darbību.

Lai apmeklētu LIAA atvērto durvju dienu, līdz šā gada 10.septembrim iepriekš jāpiesakās pa tālruni 67039422 vai e-pastu: [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kontrabandas cigaretes slēpj koka durvju kārbas

Elīna Pankovska, 29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki atklājuši 3,8 miljonus cigarešu, kas bija paslēptas sapresētās kartona kastēs, kas vizuāli atgādinājušas koka durvju kārbas.

25.martā, veicot kontroles pasākumus uz autoceļa Rīga – Tallina starp Skulti un Dunti, tika apturēta no Rīgas braucošu kravas automašīnu Scania ar piekabi. Kravas automašīnai bija Polijas valsts numura zīmes, un to vadīja 1978.gadā dzimis Polijas pilsonis.

Kravas pavaddokumentos bijis norādīts, ka tanī atrodas koka durvis un krava iekrauta Polijā, bet tās galamērķis ir Somija. Kravas nodalījumā uz koka paletēm patiesi atradušās kārbas, kas vizuāli atgādinājušas koka durvju sagataves. Rāmji bijuši apvilkti ar polietilēna plēvi un nostiprināti ar metāla stīpām. Pavaddokumentos norādītā prece vizuāli šķitusi nekvalitatīva, tādēļ tas raisījis aizdomas, ka patiesībā kravas automašīnas šoferis pārvadā citu preci.

Komentāri

Pievienot komentāru