Citas ziņas

Līderis pārtrauc mēbeļu biznesu Latvijā

Māris Ķirsons, 28.06.2007

Jaunākais izdevums

Straujš ražošanas izmaksu pieaugums Latvijā licis slēgt mēbeļu ražošanas līderi Latvijā - SIA Amber Furniture.

To liecina Db rīcībā esošā informācija. Tā Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā ir atrodama informācija, ka uzņēmums pārtrauc saimniecisko darbību un atbrīvo darbiniekus. Mēbeļu ražotāju un arī mēbeļu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu - zāģmateriālu, furnitūras - tirgotāju aprindās jau kādu brīdi klīda runas par to, ka Latvijas lielākajam mēbeļu ražotājam ir problēmas, kas varētu novest līdz ražošanas pārtraukšanai.

Lieli zaudējumi

Arī uzņēmuma 2006. gada finansiālās darbības pārskats liecina par finansiālām grūtībām. Proti, uzņēmums pērno gadu beidzis ar 1.05 milj. Ls lieliem zaudējumiem, kamēr 2005. gadā zaudējumi bija vairāk nekā piecas reizes mazāki - 181 546 Ls.

Uzņēmuma īpašnieka un vienīgā valdes locekļa Nielsa Larsena-Uhrskova parakstītajā vadības ziņojumā norādīts, ka Amber Furniture zaudējumus lielā mērā ietekmējis pērn notikušais kokmateriālu iepirkuma cenu kāpums par vairāk nekā 30 % un vienlaicīgi tirgū bijis jūtams katastrofāls materiālu trūkums, it īpaši, ja saviem klientiem uzņēmums operatīvi pieprasīt adekvātu cenu pieaugumu nevar.

Tiesa, N. Larsens-Uhrskovs ziņojumā bijis optimistisks saistībā ar 2007. gadu, norādot, ka cipariem ir jāuzlabojas, jo esot panākta vienošanās ar klientiem par 5-215 % lielu cenu palielinājumu un ražojumu klāsts tiekot mainīts, lai tiktu samazinātas izmaksas un nodrošināta ražošana ar izejvielām. Jārēķinās, ka 2006. finanšu pārskata gada beigās uzņēmuma īstermiņa saistības pārsniedz uzņēmuma īstermiņa aktīvus par 771 466 Ls.

Saskaņā ar uzņēmuma vadības aprēķiniem 2007. gadā rezultāts joprojām tika gaidīts negatīvs, tomēr cerēts, ka situācija uzlabosies. Uzņēmums arī plānoja pārstrukturizēt ražotni, pārejot uz materiāli mazākietilpīgiem izstrādājumiem, pacelt cenas pircējiem, samazināt fiksētās izmaksas, kā arī veikt pārrunas ar banku par parāda atmaksas datuma pārcelšanu un iespējām veikt apgrozāmā kapitāla finansēšanu.

Db ilgākā laikā neizdevās sazināties ar SIA Amber Furniture īpašnieku un valdes locekli Nielsu Larsenu-Uhrskovu, tad arī viņa viedokli par to, ko tad īsti no iecerētā neīstenoja, kas arī noveda pie saimnieciskās darbības pārtraukšanas, neuzzināja.

Pēc Amber Furniture gada pārskata datiem uz 2006. gada 31. decembri uzņēmumam bija 2.82 milj. Ls lieli ilgtermiņa aizņēmumi un 0.56 milj. Ls lieli īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm.

Iegāza izmaksas

Vairāki mēbeļu nozarē strādājošie uzņēmēji pieļāva, ka Amber Furniture ražoja lētā spektra masīvkoka mēbeles, kuru ražošanai nepieciešams liels apjoms priedes zāģmateriālu un arī salīdzinoši liels skaits strādājošo, jo daudzi procesi nav aizstājami ar tehnoloģijām vai arī tās izmaksā ļoti dārgi.

Savukārt pērnā gada rudenī, sākoties problēmām ar priedes apaļkoksni un līdz ar to zāģmateriāliem, Amber Furniture bija problēmas iegādāties ražošanai nepieciešamā daudzumā vajadzīgos zāģmateriālus (to apstiprina arī gada pārskatā esošā informācija). Savukārt šo priedes zāģmateriālu straujais cenu kāpums, kā arī citu izmaksu pieaugums radīja lielus zaudējumus.

Tā kā visu izmaksu pieaugums turpinājās arī 2007. gadā, tad pēc vairāku uzņēmēju domām arī Amber Furniture īpašniekam nācās pieņemt ļoti sāpīgo lēmumu - pārtraukt ražošanu. Tiek pieļauts, ka vēl vairāk šo jautājumu saasināja uzņēmuma kredītsaistības, kuras ir jāatdod, un diez vai kāda banka esot gatava kreditēt kādu biznesu, ja tas strādā ar mīnusiem.

Darbinieki atlaisti

"Visi darbinieki, ko nodarbināja SIA Amber Furniture, ir atlaisti," skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles Darba tirgus daļas vadītāja Ērika Žilde. Viņa norāda, ka šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras centrālajā klientu apkalpošanas centrā ir reģistrējušies 160 šī uzņēmuma bijušo darbinieku. "Bez darba jau viņi nepaliks, jo darbu viņiem piedāvā mēbeļu ražošanas, kokapstrādes un arī citu nozaru uzņēmēji," uzsver Ē. Žilde.

Nākotne miglā tīta

Šobrīd nav zināms, kas notiks ar Amber Furniture ražotni un īpašumu. Labākais scenārijs būtu, ja to kāds cits iegādātos un turpinātu ražot mēbeles. Ir arī otra iespēja, kad uzņēmums varētu tikt pārdots pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltijas TOP: Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi

Anda Asare, Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrades receptes efekts

Māris Ķirsons, 11.09.2012

Daiļrade koks uzņēmumu grupas vadītājs Andris Jansons: «Inovatīvu ideju iedzīvināšana mēbeļu pārdošanā ārvalstu tirgotājiem, plašs produktu klāsts ir galvenie uzņēmumu grupas veiksmes receptes sastāvdaļas.»

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.

Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.

Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC ievēlēta jauna Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāju un līderu komanda

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PwC ir iecēlis jaunu reģiona vadītāju un līderu komandu, kas vadīs PwC uzņēmumu tīklu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā ar šā gada 1. jūliju.

Šobrīd PwC CAE reģiona uzņēmumu tīklā strādā 8000 darbinieku 52 birojos 29 valstīs.

Olga Grigiere-Sidonsa kļūs par PwC CAE reģiona izpilddirektori un turpinās veikt savus darba pienākumus Varšavā. Viņa šo amatu pārņem no Maika Kubenas, kurš par galveno izpilddirektoru jau nostrādājis divus četru gadu termiņus, kas saskaņā ar PwC CAE reģiona pārvaldības reglamentu ir maksimālais atļautais termiņu skaits. Olgu Grigieri-Sidonsu par galveno izpilddirektori ievēlēja viņas kolēģi partneri, un viņa būs pirmā sieviete un pirmā vietējā valsts piederīgā, kas ieņems šo amatu.

Izpildot savu pirmo darba pienākumu jaunajā amatā, Olga Grigiere-Sidonsa ir iecēlusi reģiona vadības komandu, kas viņu atbalstīs PwC vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas mēbeļnieki grib kļūt par līderiem Latvijā

, 27.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interjera un mēbeļu salona SBA Idejas mājai tīkla stratēģiskais uzdevums nākamajos trīs gados – kļūt par Latvijas tirgus līderi mājas komplekso risinājumu pārdošanas jomā, Db.lv informēja SBA Idejas mājai reģionālais vadītājs Algaudas Martinka.

Slēgtā akciju sabiedrība Klaipėdos baldų prekyba, kurai pieder SBA Idejas mājai dekoru un mēbeļu salonu tīkls, ietilpst lietuviešu koncernā SBA, kura īpašumā ir mēbeļu rūpnīcas Lietuvā - Kauno baldai, Karigė, Šilutės baldai, Akmena, Visagino linija, Germanika, Baldutura, kā arī fabrika Novo Mebel Krievijā. SBA Idejas mājai salonu tīklam pieder ekskluzīvas tiesības pārdot SBA mēbeļu grupas izstrādājumus, un tas arī importē interjera aksusuārus un mēbeles no Dānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Malaizijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DB viesojas vienīgajā Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmumā

Anda Asere, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8.novembrī tiks atvērts mēbeļu un interjera centrs Spice, kas būšot lielākais šāda veida tirdzniecības centrs Baltijā. Jaunā centra izveidē investēti 20 miljoni eiro, tādējādi kopējās investīcijas tirdzniecības kompleksā Spice sasniedz 55 milj. eiro, informēja t/c Spice un mēbeļu un interjera centra Spice direktore Iveta Lāce.

I. Lāce: ''Ideja par mēbeļu un interjera preču centru radās, analizējot tirgus tendences - redzot straujo dzīvokļu un privātmāju celtniecību, un to, ka ņemot vērā intensīvo satiksmi pilsētā, cilvēkiem nav ērti iepirkties. Lielas grūtības sagādā visu veikalu apbraukāšana, lai izvēlētos savam mājoklim piemērotāko.''

30 000 kvadrātmetru platībā zem viena jumta ir apvienoti 40 gan pavisam jauni, gan Latvijā jau pazīstami mēbeļu un interjera preču veikali. Centra apmeklētājiem vienuviet būs iespēja iegādāties preces mājai, dizaina izstrādājumus, mēbeles un citas preces mājokļa labiekārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā iekārtu mēbeļu iepakošanas stūrīšu ražošanai

Anda Asere, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par mēbeļu drošību un palešu iepakošanu, brāļi Šakeli izstrādājuši iekārtu mēbeļu iepakošanas stūrīšu ražošanai un palešu ietīšanai. SIA Saprana pamatdarbība ir iepakošanas materiālu tirdzniecība.

«Kāds klients pajautāja, vai varam piedāvāt mēbeļu iepakošanas stūrīšus. Nevarējām atrast nevienu, kas tos ražo. Sākām tos izgatavot paši un līmēt no trim daļām – tas bija darbietilpīgi un dārgi. Bija diezgan labas izredzes, ka klients katru mēnesi pirks daudz stūrīšu, tāpēc sāku domāt, kā atrisināt šo problēmu,» atceras Romāns Šakels, SIA Saprana komercdirektors. Pēc divu gadu darba šobrīd tiek izstrādāts trešais prototips, kas izgatavo mēbeļu iepakošanas stūrīšus no putupolietilēna, vienu vienību izgriežot dažu sekunžu laikā.

Šobrīd SIA Saprana saražotos mēbeļu iepakošanas stūrīšus eksportē uz Lietuvu, pārrunu procesā ir līgums ar uzņēmumu Beļģijā. «Latvijā mēbeļu iepakošanas stūrīši nav populārs materiāls, jo visi ekonomē uz iespējamiem papildizdevumiem. Daži klienti mums ir, bet apjomi nav ievērojami – aptuveni 4000 stūrīšu mēnesī. Tas nav daudz. Kopā mēs šobrīd pārdodam ap 40 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī. Ja noslēgsim līgumu ar uzņēmumu Beļģijā, tie varētu būt 100 tūkstoši mēnesī,» atklāj Romāns. Vadims piebilst, ka labs pārdošanas apjoms būtu ap 500 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stagnācija Eiropā mazina mēbeļnieku ienākumus

Māris Ķirsons, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lec premium klases guļamistabu segmentā

Māris Ķirsons, 17.02.2012

SIA Marks M īpašnieks un SIA Oak līdzīpašnieks Juris Griķis: Inovācijas ļauj strādāt augstas pievienotās vērtības - luksusa - klases segmentā, kaut arī konkurence tajā ir daudz nežēlīgāka nekā plaša patēriņa segmentā.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas ir iespējamas dizaina mēbeļu ražošanā un sava zīmola virzīšanā tirgū, kur pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viss sen jau ir izdomāts.

Vairākums Latvijā strādājošu mēbeļu ražotāju izgatavo lielajiem ārvalstu pircējiem mēbeles pēc to pasūtītā dizaina, un tādu, kuri spītīgi daudzus gadus lauztos premium – luksusa klases nišā ar pašu dizainētiem produktiem, ir ļoti maz. Tomēr to, ka ar pašu ražotajām mēbelēm un dizainu – ideju – var sekmīgi lauzties tirgū, rāda Jura Griķa piemērs. Viņš pēdējo 24 gadu laikā spītīgi turpina savu ceļu – ražot mēbeles, kurām pats ir izdomājis dizainu un pats arī virza tirgū savus lolojumus. Latvijā ir pazīstami tādi Jurim Griķim piederoši zīmoli kā Nakts Mēbeles un Pils Matrači, toties ārzemēs guļamistabas koncepciju popularizē uzņēmējam piederošs zīmols Heavens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pēc finanšu rādītājiem, pagājušais gads mēbeļu nozarē strādājošajiem bijis pozitīvs – kopumā desmit lielāko nozares uzņēmumu apgrozījums audzis teju par 9%, salīdzinot ar 2010. gadu. Nākotnē mēbeļu ražotāju attīstība tiek saistīta ar noieta tirgu ģeogrāfijas paplašināšanu, noskaidrots laikraksta Dienas Bizness un Lursoft kopīgi veiktajā pētījumā.

Kopumā nozares TOP 10 veiksmīgākie uzņēmumi 2011. gadā apgrozija 54,94 milj. Ls – par 8,78% vairāk nekā 2010. gadā un par 35,45% vairāk nekā 2009. gadā, kad nozarē bija vērojama lielākā krīze. Neņemot vērā, ka apgrozījums audzis, kopējā peļņa pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, ir sarukusi par 0,50 milj. Ls un veido 1,08 milj. Ls.

Nozares turpmākā perspektīva ir saistīta ar noieta tirgus ģeogrāfijas paplašināšanu un cerībām par vietējā tirgus atjaunošanos, uzskata asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

2011. gadā lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir SIA Avoti SWF (apgrozījums 2011. gadā veido 16,868 milj. Ls, peļņa – 714 tūkst. Ls), otrajā vietā ierindojas SIA Daiļrade koks (apgrozījums – 8,990 milj. Ls, peļņa – 3000 Ls), trešo vietu lielāko Latvijas mēbeļu ražotāju sarakstā ieņem a/s Elīza-K (apgrozījums – 5,216 milj. Ls, peļņa – 135 tūkst. Ls), ceturtajā vietā ir SIA Pinus GB (apgrozījums 4,812 milj. Ls, peļņa – 25 tūkst. Ls), bet piektajā vietā atrodas SIA E Wood (apgrozījums – 3,859 milj. Ls, bet peļņa – 84 tūkst. Ls). Pilnu Latvijas lielāko mēbeļu ražotāju sarakstu varat aplūkot jaunākajā žurnālā TOP 500.

Komentāri

Pievienot komentāru