Starptautiskās Bike To Work nedēļas ietvaros Latvijas Riteņbraucēju apvienība un velovortāls Divritenis.lv (Veloriga.lv) 13.maijā rīkos ikgadējo riteņbraucēju skaitīšanu ar mērķi noskaidrot braucēju skaita pieauguma tendences.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti Rīgā veic kopš 2008. gada, savukārt biedrība Velo-redele Liepājā kopš 2014. gada. Pirmo reizi riteņbraucēju skaitīšanā ar velo draudzīgu organizāciju atbalstu iesaistīsies arī citas Latvijas pilsētas – Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala un Ventspils.

Skaitīšanas mērķis ir nevis noteikt kopējo riteņbraucēju skaitu, kas nav tehniski iespējams, bet gan fiksēt braucēju skaita izmaiņas, salīdzinot jaunākos datus ar iepriekš attiecīgajā vietā un laikā iegūtajiem. Atkārtotas skaitīšanas noteiktās vietās un datu salīdzināšana vairāku gadu griezumā ļauj izdarīt secinājumus par riteņbraucēju kā satiksmes dalībnieku skaita izmaiņām. Šie fakti ir noderīgi, lai konsultētu pašvaldības par nepieciešamo infrastruktūru un pētījumu veicējus par ikdienas riteņbraukšanu.

Latvijas riteņbraucēju apvienības rīkotā ikgadējā ziemas riteņbraucēju skaitīšana jau ir kļuvusi par tradīciju. Šogad tā tiek rīkota 13.februārī, dienā, kad pasaulē ir izsludināta starptautiskā ziemā ar velo uz darbu diena (International Winter Bike To Work Day), pastāstīja Dace Jēkabsone, Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāve.

Riteņbraucēju skaitīšana notiks laikā no 8 līdz 9 no rīta uz lielākajiem Rīgas tiltiem pār Daugavu un dzelzceļu, kā arī uz veloceliņiem Rīgas centra ielās. Konkrētais laiks izvēlēts ar aprēķinu, kad vairums brauc uz darbu un kad ir minimāla iespējamība, ka, zinot par pasākumu, kāds varētu braukt garām skaitītājiem speciāli.

Riteņbraucēju skaitīšanas mērķis ir, nevis noteikt kopējo riteņbraucēju skaitu, kas nav tehniski iespējams, bet gan fiksēt braucēju skaita izmaiņas, salīdzinot jaunākos datus ar iepriekš attiecīgajā vietā un laikā iegūtajiem.

Šovasar audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Lielā mērā tas saistīts ar riteņbraucēju skaita palielināšanos galvaspilsētas ielās. Izrādās, ceļu satiksmes negadījums, kad trolejbuss Kalnciema ielā notrieca riteņbraucēju, kurš ar smagām traumām tika nogādāts slimnīcā, nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums šovasar, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts policijas dati liecina, ka līdz šim šovasar, proti, periodā no maija līdz pagājušajai piektdienai, ceļu satiksmē savainojumus guvuši 185 riteņbraucēji, kas ir vairāk nekā 2014. gadā šajā pašā periodā. Turklāt īpaši izceļas tieši riteņbraucēju un sabiedriskā transporta vadītāju nesaprašanās. Pērn no maija līdz jūlija beigām bija notikusi tikai viena sadursme, kurā bija iesaistīts velosipēds un autobuss, savukārt šogad tas noticis jau deviņas reizes. Pieaug arī sadursmju skaits ar vieglajām automašīnām. Pērn vasarā notika 178 šāda veida negadījumi, savukārt šovasar to jau ir 203.

Aptuveni 43 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju veic pirkumus internetā esot alkohola izraisīta reibuma stāvoklī, liecina iepirkšanās piedāvājumu salīdzināšanas vietnes Kelkoo pētījums.

Ceturtā daļa no iereibušajiem pircējiem savus pirkumus izdarījuši tikai tāpēc, ka bijuši dzēruši, un piektā daļa otrā rītā nav spējusi atcerēties, ko ir nopirkuši interneta veikalā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk esot dzēruma stāvoklī tiek pirktas drēbas un apavi, kā arī datorspēles, filmas un grāmatas. Kāds no aptaujātajiem britiem pat atzinās, ka dzērumā esot iegādājies laivu.

Lielākā daļa dzērumā izdarīto pirkumu tiek veikti no 23 līdz vieniem naktī. Pētījumā secināts, ka reibumā esoši briti bijuši dāsnāki pircēji un tie arī vēlāk, vairāk nekā skaidrā esoši cilvēki, nožēlojuši savus pirkumus.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.

Tuvākajā nākotnē Vienības velobrauciens tiks palaists starptautiskā apritē, taču vispirms jāatrisina pāris problēmu

Viena no tām ir saistīta ar vietējo specifiku. Ārzemniekiem vajadzētu garāku distanci, bet latviešiem šis pasākums vairāk ir tusiņš, un lielais vairums nenobrauks 100 kilometru. Arī pa bedrainu ceļu riteņbraucēju masas nevar laist, dažas dienas pirms Latvijas Riteņbraucēju vienības brauciena 2016 DB stāsta sporta menedžeris un uzņēmējs Igo Japiņš, kura nodibinātā aģentūra ir lielāko velo pasākumu rīkotāja Latvijā. Vienības brauciens šogad notiks 4. septembrī jau 26. reizi.

Fragments no intervijas:

Sports kā bizness. Vai visi projekti ir ar plusa zīmi?

(Nopūšas un pasmaida.) Kā lai saka… Paēst jau var. Ja būtu lielāks iedzīvotāju skaits, tad to varētu nosaukt par biznesu. Taču ar pašreizējo reklāmdevēju aktivitāti ir, kā ir. Jāiespringst visu laiku. Prieks, ka bijām pirmie, kas to sāka darīt. Lepojamies, ka esam iesaistījuši citus. Daudzi no mums ir noskatījušies, piemēram, skriešanas pasākumus. Viņi nāca pie mums skatīties, kā tiek organizēti masu pasākumi. Varēju dalīties ar savu Eiropas pieredzi. Riteņbraukšana tomēr ir komerciāls sporta veids. Turklāt visu laiku jādod klāt kaut kas jauns, jābūt radošiem. Citādi visi kļūstam vienādi. Ko izdomājam, to citi pārņem.

Svētdien Tukumā aizvadīts SEB MTB maratona noslēdzošais sestais posms, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku.

Skandi motors distancē par posma uzvarētāju kļuva Rietumu – Delfin riteņbraucējs Krists Neilands, bet kopvērtējumā uzvaras laurus plūca 24 gadus vecais Neilanda komandas biedrs Pēters Prūss no Igaunijas.

Virši A distancē posmā uzvara Oskaram Muižniekam, bet kopvērtējumā nepārspēts palika Jānis Ozols.

Jāatzīmē, ka sacensībās piedalās ne vien profesionāli sportisti, bet arī cita līmeņa braucēji, kā arī bērni. Kā norāda sacensību direktors Igo Japiņš: «SEB MTB maratonu seriāls ir ne tikai populārākais riteņbraukšanas, bet arī populārākais sporta sacensību seriāls Latvijā, kurš 10 gadu laikā aktīvam dzīvesveidam pievērsis tūkstošiem cilvēku.»

No piektdienas interneta vietnē Divritenis.lv pieejama interaktīva Latvijas velo karte, kurā pakāpeniski tiks piedāvāta iespēja aplūkot visus Latvijā esošos velo celiņus, velo tūrisma maršrutus, velosipēdu zādzību un ceļu satiksmes negadījumu vietas, raksta Diena.lv.

Velo karte iecerēta kā platforma, kurā Latvijas pašvaldības varēs pieslēgties un pievienot informāciju par tās teritorijā izbūvētajiem veloceliņiem. Kā portālam Diena.lv skaidroja idejas iniciators un Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, šajā kartē būs redzama tikai oficiāla, pašvaldību sniegta informācija.

Braucot pa Latviju, redzams, ka daudzās vietās tiek būvēti veloceliņi, attīstās velo tūrisms, taču to nekur nav iespējams redzēt. Tiek izdotas kartes ar velomaršrutiem, taču, kā uzskata V. Silenieks, tās jau nākošajā dienā ir morāli novecojušas un informācija ar laiku vairs nav aktuāla. Tāpat šādās papīra brošūrās nav iespējams uzzināt riteņbraucēju sniegtās atsauksmes par veloceliņiem. Šie argumenti V. Silenieku pamudinājuši veidot interaktīvu velo karti, kuras lietotājiem par karti iespējams publicēt savas atsauksmes.

Ar mērķi attīstīt riteņbraucēju kultūru Latvijā un sekmēt savstarpējas cieņas un sapratnes veidošanos starp riteņbraucējiem un autovadītājiem, 24. septembrī visas dienas garumā pa Rīgas ielām riņķos vairāki kāzu pāri, baltā kāzu kleitā tērptai līgavai uz velosipēda braucot kopā ar automašīnā sēdošu līgavaini.

Savukārt 24. septmebra pēcpusdienā plkst. 16:00 pāri sapulcēsies Kalnciema kvartālā (Kalnciema ielā 35) uz simbolisku kāzu ceremoniju starp velosipēdu un automašīnu.

Šis pasākums notiek globāla mēroga kampaņas «Moving Planet» (latviskojot – «Uzlādē pasauli!») ietvaros, kuru organizē 350.org un kuras norisi Latvijā koordinē biedrība «homo ecos:». Šajā dienā vairāk kā 160 pasaules valstīs tūkstošiem cilvēku iesaistīsies dažādās praktiskās aktivitātēs ar mērķi sekmēt pāreju no fosilās uz atjaunojamo enerģiju dažādās dzīves jomās.

Latvijā šobrīd daļa potenciālo riteņbraucēju baidās ikdienā pārvietoties pa pilsētas ielām ar velosipēdu, bažījoties par savu drošību uz ceļa, jo daļa autovadītāju viņus neuztver kā pilntiesīgus satiksmes dalībniekus. Savukārt autovadītāju vidū nereti valda uzskats, ka riteņbraucēji neievēro satiksmes noteikumus un brauc ļoti pārgalvīgi. Tāpēc nepieciešams uzlabot dialogu starp abām šīm satikmes dalībnieku grupām, lai sekmētu, ka aizvien vairāk cilvēku ikdienā izmanto videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, norāda akcijas organizatori.

«Karš ir nevis ar mašīnām, bet ar gājējiem,» secina Latvijas riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks, norādot, ka, pēc apdrošinātāju datiem, 80% negadījumu ar riteņbraucējiem notiek uz ietves.

Intervijā laikrakstam Diena V. Silenieks norāda, ka pēc būtības nav pareizi, ka cilvēki ar velosipēdu brauc pa ietvi. «Tas ir transporta līdzeklis. Diemžēl velo infrastruktūru visā Latvijā turpina būvēt tieši uz gājēju rēķina – ar līniju sadalot ietvi divās daļās un nosaucot to par gājēju un riteņbraucēju celiņu,» sūkstās Latvijas riteņbraucēju apvienības vadītājs.

«2014. gads būs tāds kā lūzuma periods. Galvaspilsētas vadība pateikusi publiski: būs velojoslas. Toma Kokina arhitektu birojs jau šobrīd projektē to izvietojumu vairākās Rīgas centra ielās – Brīvības, Stabu, Elizabetes, Dzirnavu, Bruņinieku, Lāčplēša, iespējams, arī Avotu ielā. Tas nozīmē, ka pilsētas centrālajā daļā būs daudz vairāk vietas riteņbraucējiem, nenoliedzami mazāk – mašīnām,» stāstīja V. Silenieks.

Deputāti un riteņbraucēju pārstāvji vienojušies, ka jāatbalsta velobraukšanas attīstība, secināts pēc Eiropas Riteņbraucēju federācijas izpilddirektora Adama Bodora tikšanās ar deputātiem Romualdu Ražuku un Dāvi Staltu. R. Ražuks cer, investējot sešus miljardus eiro, Eiropā izveidot plašu velomaršrutu tīklu.

Eiropas Riteņbraucēju federācijas (European Cyclists Federation jeb ECF) izpilddirektors lolo visai ambiciozu plānu – laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam Eiropā izveidot velomaršrutu tīklu 70 tūkstoš kilometru garumā, kura kopīgās izmaksas ir apmēram seši miljardi eiro.

Pirmkārt, riteņbraukšanai jāpievērš uzmanība kā tūrisma nozarei, kas ir svarīga, jo var dot lielu pienesumu tautsaimniecībai – norādīja A. Bodors, skaidrojot, ka veloceļojumu skaits Eiropā sasniedz 2,8 miljardus gadā, un ekonomiskais ieguvums no riteņbraukšanas tūrisma ir 54 miljardi eiro gadā.

Viņš uzsvēra arī to, ka velosipēdi tiek izmantoti kā ekoloģisks transporta līdzeklis.

Zviedrijas autobūves kompānija Volvo nākusi klajā ar automobiļa drošības sistēmu, kurai jāsamazina sadursmes iespēja ar gājējiem un riteņbraucējiem.

Volvo automašīnas aprīkotas ar elektroniskiem sensoriem, kuri spēs noteikt apdraudējumus, kā, piemēram, riteņbraucēju, kas negaidīti uzrodas automašīnas ceļā. Zviedrijas ražotājs norāda, ka sadursmes riska gadījumā automašīna automātiski sāks bremzēt un atskanēs signalizācija.

Lai pamanītu iespējamo apdraudējumu, Volvo izveidotā sistēma izmanto radaru un augstas izšķirtspējas kameru, kas novietota automašīnas priekšpusē. Kamera spēj «pamanīt» gājēju vai riteņbraucēju un aprēķināt tā kustības virzienu un ātrumu. Vienlaikus Volvo sistēma spēj sekot līdzi vairākiem gājējiem un riteņbraucējiem.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja Aļona Ostapenko ceturtdien ar skaistu uzvaru pār spēcīgo čehieti Karolīnu Plīškovu noslēdza sev un valstij vēsturisko sezonu.

Ostapenko sezonas noslēguma turnīra «WTA Finals» apakšgrupas trešajā mačā guva panākumu ar rezultātu 6-3, 6-1.

Mačs iesākās ļoti līdzīgā cīņā, tomēr Plīškovai neizdevās salauzt Latvijas sportisti un pēc tam viņa padevās. Otrajā setā Ostapenko pie savas serves zaudēja vien trijās izspēlēs, no kurām divas bija Latvijas sportistes dubultkļūdas.

«Zaudēju pirmajos divos mačos, tomēr ir lieliski šeit būt un noslēgt šādi sezonu. Viņa ir lieliska spēlētāja ar lielisku sezonu, bet man šodien nebija, ko zaudēt, tāpēc centos izbaudīt katru mirkli,» pēc dueļa pauda Ostapenko, savu sezonu nosaucot par lielisku.

Ostapenko šobrīd ir WTA ranga septītajā vietā un gadu noslēgs vai nu šajā pozīcijā, vai arī būs astotā. Savukārt Plīškova šobrīd atrodama trešajā pozīcijā, turklāt joprojām arī pretendē uz atgriešanos līderpozīcijā.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

Pēc Deglava tilta slēgšanas, to izmanto daudz vairāk velosipēdistu un no pilsētvides plānošanas pieredzes tā ir pilsētvides revolūcija, jo iedzīvotāji parāda savas iespējas un vajadzības. Šāds viedoklis izskanēja seminārā RIGA AGENDA 2030, kas piektdien notika Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

«Tā ir pilsētvides revolūcija,» situāciju komentēja urbānās mobilitātes un pilsētvides eksperts Mikaels Kolville Andersens (Mikael Colville-Andersen). Kopumā viņš braukšanu pa Rīgu salīdzināja ar datorspēli, «kur nekad nevar zināt, kas gaida aiz nākamā stūra.»

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norādīja, ka pēc tilta slēgšanas dzīve pilsētā nav apstājusies, proti, cilvēki nonāk savās darba vietās. V. Silenieks atzina, ka Rīga šobrīd ir lieliskā situācijā, jo nav īsti, kas vada procesus Rīgā un tā ir iespēja iesniegt priekšlikumus, jo nav, kas tos aizliedz.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs semināra dalībniekiem atgādināja uz likuma normu maiņu, kas velo celiņus pārdēvēja par velo ceļiem, šādi parādot nopietnu attieksmi pret velobraucējiem.