Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Kā Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinājusi desmit iepirkumu konkursus par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts iegādāties gan bērnu slēpošanas parka aprīkojumu, gan golfa bumbiņu mazgātāju, bērnu slēpošanas apmācības iekārtu – karuseli, mazu platību miglotāju, elektromobīli, slēpošana un snovborda nomas inventāru, kā arī uzglabāšanas un apkopes iekārtu, arī divus sniega lielgabalus. Konkurss izsludināts arī par videonovērošanas tīkla un arhīva izveidi. Tomēr uzņēmuma īpašnieks Olavs Legzdiņš nevēlējās plašāk stāstīt par attīstības plāniem līdz viss nebūs pilnīgi izlemts, un tas varētu būt tikai pēc diviem līdz trim mēnešiem.

Reiņa trase atrodas Krimuldas novada, Krimuldas pagastā. Kā darbības mērķi uzņēmumam norādīti augkopība, biškopība, lopkopība, lauku tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde, graudkopība, lauksaimniecības tehnikas serviss un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, kokapstrāde, transporta pakalpojumi, maksas pakalpojumi, starpniecība, liecina Lursoft pieejamā informācija. Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Mobilo telefonu imports samazinājies par vairāk nekā 25 %. Kā norāda eksperti, tas apliecina iepriekšējo gadu krāpšanās apjomus, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par 25,4% jeb vairāk nekā ceturto daļu ir krities Latvijā importēto mobilo telefonu apjoms. Pērn desmit mēnešos tika importēti 1,182 miljoni mobilo tālruņu, kas ir par 402 000 mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Kā Dienas Biznesam atklāj Centrālās statistikas pārvaldē (CSP), tad pērn 10 mēnešos Latvijā ievesto mobilo tālruņu kopējā vērtība bija 269,785 miljoni eiro, kas ir par 28,1% jeb 105,328 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Strauji samazinājušies importa apjomi arī citām elektronikas precēm. Piemēram, ja 2015. gadā iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai tika importētas 116,3 miljonu eiro apmērā, tad pērn šis skaitlis saruka līdz 104,7 miljoniem.

Zināmi rezultāti z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinātajos desmit iepirkumu konkursos par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Z/s Kalnazaķi iegādāsies golfa inventāru no SIA GolfShop.lv. Piedāvātā līgumcena ir 16,32 tūkst. Ls. Plānots iegādāties arī bērnu slēpošanas apmācības iekārta – karuseli no Somijas uzņēmuma Kessu Oy par 15,11 tūkst. Ls un divus sniega lielgabalus par 44,98 tūkst. Ls.

Savukārt no uzņēmuma Dietmar Tomfohrde z/s Kalnazaķi plāno iepirkt elektromobili par 8,76 tūkst. Ls, mazu platību miglotāju par 1,84 tūkst. Ls un golfa bumbiņu mazgātāju – 2,28 tūkst. Ls.

Plānots arī iegādāties slēpju servisa inventāru no SIA Jānius par 929,5 Ls, slēpošanas un snovborda nomas inventāra, uzglabāšanas un apkopes iekārtu no SIA Iks sports par 67,54 tūkst. Ls un bērnu slēpošanas parka aprīkojumu no SIA Sniega Tehnika par 11,25 tūkst. Ls, liecina informācija IUB mājaslapā.

Lielbritānijā pēc pieciem gadiem plānots atklāt Disneyland līdzīgu izklaides parku, paziņojuši idejas autori.

Tas būtu pirmais tāda veida parks Lielbritānijā. Plānots, ka tas atradīsies Kentas grāfistes Dārtfordā un tajā būs vairāk nekā 50 atrakciju un teātris ar 2000 skatītāju vietām.

Izklaides parka tēmas veidos kompānijas Paramount veidotās filmas. Šīs kompānijas paspārnē tapušas tādas kinolentes kā Titanic (Titāniks), Transformers (Transformeri) sērija, Iron Man (Dzelzs vīrs) un Forrest Gump (Forests Gamps). Tāpat parkā tiks izmantotas tēmas no telekanāla BBC Worldwide raidījumiem un kompānijas Aardman Animations ražojumiem, kas ļauj cerēt, ka parkā būs arī karuseļi, kas veltīti seriāla Doctor Who (Doktors Kas) tēmai.

Parkā plānotas atsevišķas zonas, piemēram, Piedzīvojumu sala, Leģendu zeme, Animācijas cirks, Spraiga sižeta laukums, Osta Paramount un citas.

Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašvaldībai ļautu efektīvi cīnīties ar negodprātīgiem publisko pasākumu rīkotājiem. Šobrīd spēkā esošais Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums pašvaldībai šādas tiesības nedod.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu veikt konkrētus grozījumus minētājā likumā. «Pašvaldības rokas saista likums, kas liedz domei atcelt izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pēc likuma izmaiņām pašvaldība nekavējoties pārtrauks šādu un līdzīgu patvaļīgu karuseļu organizatoru darbību,» norāda J.Radzevičs.

Šādi rīkoties pamudinājusi Pašvaldības policijas informācija par saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un notikumu vietas apsekošanas rezultātiem SIA Game Serviss Group organizētajā atrakciju parkā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības gatvē.

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Miķeļdienas gadatirgus ietvaros otro reizi noticis Burkānu festivāls. To rīkoja SIA Rīgas nami un zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Festivāla devīze «Braucam burkānos!» tika īpaši attēlota burkānu skulptūrās, kuras paredzētas dažādiem «braucamrīkiem». Festivāla laikā notika kopīga «Lielās burkānu skulptūras» būvēšana.

Vienlaikus Rīgas Kongresu nama mazajā zālē visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespējams noskatīties filmu studijas Avārijas brigāde veidoto leļļu filmu seriālu Zvēri, kā arī vizināties ar ponijiem, izmēģināt piepūšamās atrakcijas un karuseli.

Kongresu nama foajē darbojās radošā darbnīca bērniem, kurā ikviens varēja iemēģināt roku, veidojot mini skulptūras no dārzeņiem. Visi festivālā izmantotie burkāni pēc pasākuma tika nogādāti Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari zirgiem.

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Biznesa inkubators Creative Andrejsala rīkos mūzikas, dizaina un rotaļu festivālu Playground.

Playground rīkošanā iesaistījušies vairāk nekā desmit dizaina, izklaides un mūzikas nozares uzņēmumi, kas darbojas ar Creative Andrejsala biznesa inkubatora un SSE Riga atbalstu.

Pasākuma ietvaros notiks radošās uzņēmējdarbības apmācību programmas CreaEnt seminārs Playful industry.

«Creative Andrejsala iemītnieki aicina atgriezties bērnībā - izbraukt ar karuseli, pajāt ar koka zirdziņu, vinnēt laimes akā, padejot ar draugiem pie mūzikas no Latvijas un Vācijas un uzzināt, kā gūto pieredzi pielietot ikdienā,» pasākuma rīkotāji norādījuši pasākuma aprakstā sociālajā tīklā Facebook.

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Strādājot pie jaunā Rīgas attīstības plāna, pilsētas dome iecerējusi tajā iezīmēt vietu 20 hektāru plašam atrakciju parkam, kas būtu lielākā šāda veida izklaides vieta Baltijā. Līdz šim vērtēts tā izvietojums Mežaparkā, pret ko aktīvi iebilst iedzīvotāji. Līdzīgu izpēti veiks arī par Lucavsalu un Zaķusalu, raksta laikraksts Diena.

Rudenī notikusī Mežaparka detālplānojuma apspriešana esot raisījusi spraigas diskusijas iedzīvotāju vidū, kuri iebilda pret atrakciju parka ieceri tajā.

«Šis projekts ir pietiekami interesants, un Mežaparks ir viena no labākajām vietām, kur tematisko parku varētu izvietot. Tādi paši pētījumi būs par Lucavsalu un Zaķusalu, varbūt vēl par kādu vietu, kur tas varētu parādīties. Tā ir tēma, ko mēs skatīsim triju gadu laikā,» teicis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC).

Lai gan Mežaparka detālplānojuma darba uzdevumā nebija paredzēts izvērtēt atrakciju parka izvietojumu šajā teritorijā, tomēr pēc RD pasūtījuma veikta šāda analīze, norāda laikraksts. Balstoties uz Skandināvijas valstu pieredzi, analīzē aprēķināts - apmeklētāju skaits gadā varētu būt no 500 līdz 700 tūkstošiem. Šāda veida parkiem raksturīgas tādas atrakcijas kā amerikāņu kalniņi, karuseļi, ūdens un izglītojošas atrakcijas, šovi un ielas animācija, tehniskās izrādes, arī filmu, teātra, tehnoloģiju elementi.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās pēc jauna parlamenta balsojuma saistībā ar Brexit, Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi lielākoties saruka.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja mārciņas vērtības kritums, kas parasti sekmē daudznacionālo uzņēmumu akciju cenu celšanos.

«Mārciņa ir atkāpusies no daudzu mēnešu augstākajām vērtībām pret [ASV] dolāru un eiro, kas tika sasniegtas vakar pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās,» sacīja tirdzniecības grupas «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Parlaments pēc tam nolēma lūgt ES atlikt Brexit vismaz līdz jūnija beigām, bet bloķēja ierosinājumu sarīkot jaunu referendumu par izstāšanos no ES.

Jaunākie pavērsieni «Brexit karuselī», kā to nosauca XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems, veicināja piesardzīgu optimismu par mārciņas vērtības tālāko virzienu.

Ventspils Digitālais centrs izveidojis karuseli – interaktīvu informācijas attēlošanas sistēmu. Tā tapusi starptautiska projekta ietvaros.

Projekta laikā izstrādāta interaktīva tīmekļa lietotne, bet ar tās palīdzību - informācijas sistēma.

Karuselis ļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar aktuālo informāciju par notiekošo pilsētā, jaunākajiem domes lēmumiem un pakalpojumiem, kā arī par aktualitātēm un e-pakalpojumiem nacionālā un Eiropas mērogā, piemēram – darba piedāvājumiem, laika prognozi un citu saistošu informāciju. Informācija bez maksas ir pieejama ikvienam un tā laika gaitā tiks atjaunota un papildināta, informē projekta autori.

Pagaidām karuselis ir izvietots uz informatīvā ekrāna Ventspils Digitālā centra skatlogā, tomēr jau tuvākajā laikā tas būs pieejams arī Ventspils Tūrisma informācijas centrā un Pārventas bibliotēkā. Tā kā programma šobrīd tiek aktīvi testēta, tad ir izveidotas vairākas informatīvā satura bāzes, kuras Digitālā centra darbinieki var salīdzinoši viegli pilnveidot pēc jebkuras iestādes vēlmēm un uzstādīt uz tās rīcībā esošajiem ekrāniem. Karuseļos ir iespējams atainot informāciju no portālu un tīmekļa vietņu RSS barotnes, Facebook RSS barotnes, portāli Youtube un Vimeo, Twitter konti, Google kalendāri un citām.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Liepājā, Atmodas bulvārī durvis vērusi bērnu rotaļu istaba «Valzivs», informē uzņēmuma izveidotāja Inga Kreicburga.

Biznesa portālam Db.lv viņa pastāstīja, ka doma izveidot bērnu rotaļu istabu bijusi jau sen. «Tad kādu dienu meita man teica: Klau, kā būtu, ja mēs atrastu telpas un izveidotu izklaides vietu bērniem? Patiesais pamudinājums bija mana mazmeita, kurai ir divi gadi un visas dzimšanas dienas ir svinētas īrētās telpās,» pastāstīja I.Kreicburga.

Viņa norādīja, ka uzņēmums piedāvās telpas, kurās vecāki ar savām atvasēm ikdienā varēs doties rotaļāties. «Mums ir kuģis «Valzivs», ar kuru var doties brīnišķā piedzīvojumā, atrodoties kuģa lejas stāvā var ieraudzīt zvaigznes, izšūpoties tīklos, ielaisties bumbu baseinā vai vienkārši pagriezties karuselī. Otrā telpa jau ir nopietnāka - interaktīvā telpa,kurā bērni varēs izmēģināt savus spēkus dažādos uzdevumos, zīmēt jūrmalas smiltīs vai uz lielās tāfeles,» komentēja I.Kreicburga.

Nenoliedzami karstākais šīs nedēļas jautājums ir nākamā gada valsts budžets un tā virzība uz priekšu. Šī tēma allaž ir bijusi biznesam svarīga kaut vai tāpēc, ka budžets dod noteiktu priekšstatu par lietām, ar ko jārēķinās 12 mēnešu laikā.

Allaž gan ir gribējies, lai šis periods būtu ilgāks, un šoreiz pat tiek apgalvots, ka ir ticis izstrādāts vidēja termiņa budžets, ar to saprotot, ka tajā iekļautās normas būšot spēkā vismaz tuvākos trīs gadus. Tomēr katram, kurš kaut cik rūpīgi seko līdzi plānošanas procesiem Latvijas valsts līmenī, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Turklāt šim apgalvojumam ir tikai viens iemesls – finanšu ministra Andra Vilka visnotaļ patiesā atziņa, ka mūsu spēja tērēt joprojām pārsniedz mūsu spēju nopelnīt. Principā var teikt, ka valsts pārvalde tā arī nav pāraugusi maza bērna līmeni – gribas gan nopirkt jaunu mantu un saldumus, gan arī izvizināties ar karuseli, turklāt darot to ar parliecību, ka mammas vai tēta naudas maks ir teju neizsmeļams finanšu avots, kurā atliek vien iebāzt roku, lai kārtējais sapnītis tiktu piepildīts.

Jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistisku prognožu piepildīšanos par ekonomiku

Pasaules Tirdzniecības organizācija šonedēļ bez kādiem īpašiem pārsteigumiem lēmusi, ka ASV var noteikt sankcijas no Eiropas nākušajām precēm 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). Klāstīts, ka Eiropas Savienībai (ES) šāds sods ir adekvāts saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus.

Pieejamā informācija nu liecina, ka ASV no 18. oktobra plāno noteikt 10% tarifu no Eiropas importētajiem lidaparātiem un lielai daļai šādu detaļu. Tāpat 25% tarifs tikšot noteikts daudzām dažādām citām precēm, kuru vidū ir viskijs, vīns, olīvas, siers, atsevišķi cūkgaļas produkti, sviests, jogurts kafija, saldumi utt.

Katrā ziņā notiekošais raisa bažas, ka abi šie reģioni varētu tikt ierauti tarifu karuselī. Tā pati ES gaida līdzīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas atbildi par nelegālām ASV valdības subsīdijām Boeing. ES, atbildot uz ASV tarifiem alumīnijam un tēraudam, jau noteikusi 25% tarifu ASV viskijam. Ir manāmas spekulācijas, ka ES pretpasākumi varētu pat pārsniegt pašreizējos ASV tarifus (dažkārt tiek runāts par 12 miljardiem ASV dolāru). Nav arī izslēgts, ka tas savukārt jau mudinātu ASV noteikt tarifus Eiropas auto utt. Protams, var cerēt, ka abi sabiedrotie reģioni, neskatoties uz šādu ASV soli, gan tomēr nonāk pie kāda izlīguma, nevis metas tālākā savstarpējā protekcionisma kurināšanā. Kontinentālās Eiropas tirdzniecības nosacījumus skaidrākus nepadara arī arvien tuvākais Brexit gala datums.

Baltijā lielākās auto kardānu ražotāja SIA Auto Cardan jaunā ražotne pavērs plašākas eksporta iespējas un uzņēmums klientiem varēs sniegt labāku pakalpojumu, sacīja Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš.

Uzņēmums strādās ar to pašu jaudu kā iepriekš, taču jaunā ražotne rada iespējas paplašināties, pirkt labākas iekārtas, sniegt labāku pakalpojumu, kā arī varam cerēt uz labākiem ārvalstu pasūtījumiem, sacīja Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Somija un Lietuva. Kārkliņš skaidroja, ka gadījumos, kad eksports uz kādu valsti ievērojami pieaug, uzņēmums šajā valstī atver pastāvīgu darbnīcu. Tā tas ir bijis ar eksportu uz Igauniju, kas pieaudzis tik lielā mērā, ka Auto Cardan izlēma radīt darbnīcu Igaunijā, un pirms diviem gadiem tika atvērta ražotne Tallinā.

Iespējams, ka arī uz Somiju tuvākajā laikā eksports pieaugs tādā apmērā, ka būs nepieciešams veidot pastāvīgu darbnīcu Somijā. Līdz ar to mūsu eksporta procents nav pastāvīgs lielums - kādu brīdi tam ir tendence augt, bet, sasniedzot noteiktu līmeni konkrētā valstī, tur tiek izveidota ražotne un kopējais eksporta apjoms atkal krītas, skaidroja Kārkliņš.

Pasaules fondu biržās akciju cenas ceturtdien pārsvarā pieauga cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājās pēc optimisma par lūzumu breksita sarunās.

Kāpums biržās sekoja ASV prezidenta Donalda Trampa tvītam par piektdien plānotu tikšanos ar Ķīnas vicepremjeru Liu He, kas vairoja cerības uz progresu ceturtdien atsāktajās augsta līmeņa tirdzniecības sarunās. Akciju cenas šonedēļ bija svārstījušās pēc pretrunīgiem ASV un Ķīnas signāliem. Tās kritās pēc ASV paziņojuma par jauniem ierobežojumiem Ķīnas kompānijām cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, bet pieauga pēc ziņām par iespēju novērst jaunus muitas tarifus.

«Tas bija brauciens ar karuseli pirms šīm daudz gaidītajām sarunām,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. «Mēs ceram, ka viņi nonāks pie kādas nelielas vienošanās, kas aicina uz pamieru bez jauniem tarifiem.» Jaunu ASV muitas tarifu Ķīnas preču importam stāšanās spēkā ir paredzēta nākamnedēļ.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektoru varu paredzēts palielināt vēl vairāk – viņi varēs izšķirt, vai attaisnot uzņēmuma valdes locekli par saprātīgu biznesa risku vai nosūtīt taisnā ceļā uz elli

Tas secināms no Finanšu ministrijas virzītā likumprojekta, kas paredz uzņēmuma valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Likumprojekta pamatdoma it kā ir cēla un atbalstāma: ir jāapkaro tādi «uzņēmēji», kas dibina firmas citu pēc citas, sataisa parādus – gan nodokļu, gan citus –, pēc tam «pārpumpē» aktīvus uz nākamo kompāniju, iespējams, pat ar visai līdzīgu nosaukumu, un sāk jaunu, skaistu dzīvi, par iepriekš sastrādāto neceļot ne ausu. Šādā veidā gluži kā karuselī var turpināt bezatbildīgi griezties teju vai bezgalīgi, un ir saprotams, ka valsts augstākā izpildvara tam cenšas kaut kā pielikt punktu. Taču uzsvars pēdējā teikumā ir tieši uz vārdiem «kaut kā», jo velns, kā parasti, slēpjas detaļās un valdes atbildību nevar izraut no nodokļu piedziņas un strīdu risināšanas sistēmas kopējā konteksta.

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Latvijā vēl aizvien nav attīstīta biopiena pārstrāde, tādējādi buksē visa nišas izaugsme; arī tirgus līderis bioloģisko produktu līniju neveidos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības uzņēmums Bormaņi ilustrē ačgārno situāciju, kas pastāv bioloģiskā piena tirgū: sertificētos piensaimniekus stimulē Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet viņu saražotais nonāk «vienā katlā» ar konvenciāli slaukto, turklāt par neadekvātu cenu. Bioloģiskā piena iepirkuma cena ir ievērojami augstāka – 30–34 centi par litru salīdzinājumā ar vidēji 22 centiem par litru «parastā» piena. ES, stimulējot ar atbalsta maksājumiem, nespiež piensaimniekus bioloģiski ražoto pienu pārstrādāt bioloģiski, vairāk uzsvaru liekot uz to, kādā veidā piens tiek ražots. Pašlaik bioloģiskais piens uzlabo kopējo piena kvalitāti, sertificētajiem ražotājiem par to nesaņemot ne centu vairāk.