Eksperti

Nulles deklarācijas iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, reģionālās nodokļu un muitas prakses grupas vadītājs,24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kam ir jādeklarējas?

Privātpersonām, kas uz 2011.gada 31.decembri ir Latvijas nodokļu rezidenti vai kas vēlāk par tādu kļūst un kam pieder kāda no deklarējamām mantām. Pirmā pretruna – manta jādeklarē nodokļu rezidentiem Latvijas likuma izpratnē, taču rezidentu statusu paredz arī nodokļu konvencijas, kam ir augstāks spēks pār likumu (likuma izpratnē par rezidentiem uzskatāms plašāks personu loks, bet nodokļu konvencija nosaka, kurā valstī persona ir nodokļu rezidents, ja divu valstu nacionālie likumi uzskata viņu par tādu), un diez vai strīda gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot Latvijas likumu. Nepilngadīgo bērnu vietā deklarācija jāaizpilda vecākiem.

Kam nav jādeklarējas?

Juridiskajām personām un Latvijas valsts amatpersonām, kas VID iesniedz ikgadējo deklarāciju, kā arī personām, kuru manta ir reģistrēta CSDD vai zemesgrāmatā vai kam pieder nedeklarējama manta.

Kas ir jādeklarē?

I Latvijā esošie

(> LVL 10 000 – katrai no sekojošām pozīcijām):

- nekustamais īpašums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā,

- kapitāla daļas (vērtspapīri, kapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas),

- finanšu instrumenti (parāda vērtspapīri, vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ieguldījumu fondu apliecības, pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti).

II Ārvalstīs esošie (no LVL 1):

- nekustamais īpašums,

- transportlīdzekļi,

- kapitāla daļas (vērtspapīri, kapitāla daļas, ieguldījuma daļas, akcijas),

- finanšu instrumenti (parāda vērtspapīri, vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ieguldījumu fondu apliecības, pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti).

III Gan ārvalstīs, gan Latvijā esošie

(> LVL 10 000 – katrai no sekojošām pozīcijām):

- naudas uzkrājumi (skaidras un bezskaidras naudas),

- privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) uzkrātie līdzekļi,

- neatmaksātie aizņēmumi un citas parādsaistības,

- neatgūtie aizdevumi un citi prasījumi,

- antikvāri, mākslas un/vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetāli un citi aktīvi,

- kapitāla daļas vai finanšu instrumenti, kur deklarācijas iesniedzējs ir patiesais labuma guvējs.

Kā noteikt, vai sasniegti LVL 10 000?

- Nekustamajam īpašumam, kapitāla daļām un finanšu instrumentiem – jāpiemēro iegādes vērtība (samaksāts + ieguldīts); ja Latvijā šādiem aktīviem to izdarīt nav iespējams – jāvērtē secīgi: tirgus vērtība vai nominālvērtība, vai jebkura cita identificējama vai pārbaudāma vērtība.

- Aizņēmumiem un aizdevumiem vērtē attiecīgi neatmaksāto un neatgūto daļu, savukārt uzkrājumiem – uzkrāto.

- Dāvinājumam un mantojumam noteicošā ir attiecīgi līgumā un mantojuma masā noteiktā vērtība (ja nav, nekustamajam īpašumam – kadastrālā, pārējiem īpašumiem – nominālvērtība vai tirgus cena).

- Maiņai svarīga līgumā noteiktā vērtība (ja nav – tad atdotās mantas iegādes vērtība).

- Izveidotai mantai noteicošās ir izveidošanas izmaksas.

- Antikvāriem, mākslas un/vai kolekcijas priekšmetiem, dārgmetāliem un citiem aktīviem – noteicošie ir īpašnieka ieskati (tiem jābūt pēc iespējas pamatotiem ieskatiem, bet nevajag arī pārcensties – vērtētājam nekas nav jānes). Ja nav iespējams noteikt iegādes vērtību pēc saviem ieskatiem – jāvērtē secīgi: tirgus vērtība vai nominālvērtība, vai jebkura cita identificējama vai pārbaudāma vērtība.

Kad deklarācija jāiesniedz?

No šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam. Personām, kas kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem pēc šī gada 1.janvāra un atbilst kritērijiem, deklarācija jāiesniedz no attiecīgā nākamā gada 1.marta līdz 1.jūnijam par stāvokli uz rezidences iegūšanas gada 31.decembri. Deklarācija jāsniedz tikai vienu reizi – atkārtoti to citus gadus iesniegt nevajadzēs.

Kā to var iesniegt?

Personīgi, elektroniski (izmantojot VID deklarēšanas sistēmu) vai sūtot pa pastu ierakstītā vēstulē.

Kas jādara ar skaidras naudas uzkrājumu?

Skaidrās naudas daļa, kas uz 2011.gada 31.decembri pārsniedz LVL 10 000, jātur savā Latvijas vai ārvalstu bankas kontā laika posmā starp 2012.gada 1.jūnija plkst. 24:00 un 2.jūnija plkst. 00:05 (tātad – 5 minūtes). Ja līdz 1.jūnijam šī nauda iztērēta un skaidras naudas uzkrājums ir palicis mazāk par LVL 10 000, tad, protams, nav arī, ko iemaksāt, bet jādeklarē tā būs tik un tā. Naudai ārvalstu valūtās jāpiemēro Latvijas Bankas kurss uz 2011.gada 31.decembri (ja tur nav, tad jāņem par pamatu LB noteiktais eiro kurss). Par skaidru naudu neuzskata numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas. Nav pienākuma iemaksāt uzkrājumus tādās ārvalstu valūtās, kādas bankas Latvijā nepieņem.

Vai būs jānorāda, kā iegūta nauda vai manta?

Nē, kopā ar šo deklarāciju nebūs jāuzrāda ne līgumi, ne maksājumi, ne cita dokumentācija. Taču tā var vēlāk kalpot par informāciju VID ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļa samaksas un ienākumu legalitātes kontrolei.

Kādas var būt sekas par nedeklarēšanu?

Daudzi cilvēki izteikušies, ka nedeklarēs savu mantu vai ka deklarēs vairāk kā viņiem patiesībā pieder. Pieņemot lēmumu – vai un ko deklarēt, jāpatur prātā šīs deklarēšanas galvenais mērķis – valsts vēlme saprast, kas Jums pieder un šaubu gadījumā lūgs pierādīt, kādā veidā šī iegūtā manta finansēta. Pati deklarēšana arī nerada nodokļa samaksas pienākumu.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā paredzēts sods līdz LVL 250, bet par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu paredzēts uzlikt naudas sodu līdz LVL 500. Tomēr jāpatur prātā, ka vismaz teorētiski iespējama arī kriminālatbildība.

Kam vēl vajadzētu deklarēties?

Privātpersonām, kuras vēlas uzrādīt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos ienākumus, par ko tajā laikā bija jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un ko vēlas samaksāt 2012.gadā (15% apmērā no nedeklarētās summas). Maksāšanas stimuls šādā gadījumā ir mazāka nodokļa likme un tas, ka sankcijas netiks piemērotas, ja vien pret personu nav ierosināts kriminālprocess vai administratīvā lieta vai ja nauda nav saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Šādi deklarētais nodoklis jāsamaksā līdz šī gada 1.jūlijam. Ja nodokļa summa pārsniedz LVL 1 500, maksājumu var veikt trīs vienādās daļās – līdz 16.jūnijam, 16.septembrim un 16.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru