Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Biedrība gan norādot, ka šis spriedums nav korekts.
Tikmēr otra biedrība – LaIPA – esot sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.
Kā informē laikraksts, Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.
Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.
Turklāt neviens Autortiesību likuma pants neuzliek par pienākumu blakustiesību izmantotājam prasīt atļauju no autortiesību subjektu pārstāvja. Spriedumā norādīts, ka blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārstāvis ir LaIPA, kurā ietilpst izpildītāji, fonogrammu producenti un arī raidorganizācijas, arī Latvijas radio2. Tātad kafejnīca ir šo blakustiesību izmantotājs un tai jāiegūst atļauja tikai no blakustiesību subjektu pārstāvja – LaIPA, uzskata tiesa.
AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska Neatkarīgajai norādījusi, ka tiesas spriedums būtu jāvērtē profesionāliem juristiem, tomēr, pēc viņas domām, tas nav īsti korekts. Viņa skaidrojusi, ka ir jānošķir divi mūzikas izmantojuma veidi – raidīšana ēterā un publiskais izpildījums. Atbilstoši likumam autoratlīdzība ir jāmaksā par abiem izmantojuma veidiem.
Raidorganizācijas izmanto autoru darbus, raidot tos ēterā, un attiecīgi maksā autoratlīdzību par raidīšanu ēterā. Savukārt kafejnīcas īpašnieks, iegādājoties radio aparātu, noregulējot frekvenci un uzgriežot skaļumu, autora darbus padara pieejamus publiskā izpildījumā un maksā autoratlīdzību tieši par publisko izpildījumu.
Organizācija atgādina, ka, atskaņojot CD, radio vai TV programmas, kafejnīcas, veikala vai citas sabiedriskas iestādes īpašnieks ar AKKA/LAA izsniegtās licences starpniecību samaksā darbu autoriem, bet ar LaIPA starpniecību samaksā atlīdzību fonogrammu producentiem un izpildītājmāksliniekiem. «Piemēram, skan Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem. AKKA/LA autoratlīdzību maksās autoriem – Paulam un Peteram, bet LaIPA izpildītājiem – Norai Bumbierei un Viktoram Lapčenokam, kā arī producentiem,» ilustrējusi I. Dombrovska.
Sekojiet ziņām