Jaunākais izdevums

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Aicina uzmanīties

Augsts TKD norāda uz nepietiekamu uzkrājumu līmeni iekšzemē un strauju ārējā parāda pieaugumu, tā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. "Šībrīža ekonomiskā izaugsme un patēriņš ir lielā mērā atkarīgs no ārvalstu finansējuma, kas nodrošina arī maksājumu bilances sabalansētību. Pārtrūkstot ārvalstu finansējuma ieplūdēm, mazinātos gan ekonomiskā aktivitāte Latvijā, gan zemāks būtu maksājumu bilances TKD. Tāpēc TKD ir indikators, kas norāda uz tautsaimniecības attīstības nesabalansētību un aicina būt uzmanīgiem par ekonomiskās attīstības ilgtspēju," teica ministrs. Liela TKD daļa tiek finansēta ar aizņēmumiem ārvalstīs, pamatā privātā sektora aizņēmumiem, kas tiek veikti caur ārvalstu banku meitas bankām Latvijā. Privātā sektorā ārējais parāds ļoti ātri pieaug un tuvojas līmenim, kur turpmāks straujš pieaugums kļūst arvien grūtāk sasniedzams. Samazinoties privātā sektora spējai uzņemties jaunas saistības, piebremzētos arī parādu radošo ārvalstu finanšu ieplūdes.

Lata devalvācija?

Latvijas TKD ir lielākais ES un šādi cipari izraisītu mulsumu jebkuram ekonomistam, atzina Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Mārtiņš Kazāks, kā iemeslu lielajam deficītam minot preču tirdzniecības deficītu (24% no IKP), kas nozīmē, ka "turpinām iepirkties uz nebēdu". "Deficīts ir milzīgs un tas nevar nesatraukt. Tādā TKD bedrē Latvija vēl nav kritusi," tā SEB Unibankas finanšu eksperts Andris Vilks. "Kļūstam atkarīgāki no ārvalstu investoru vērtējuma - gatavības šo starpību finansēt," tā Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Pēc A. Vilka brīdinātā, ja Latvijā turpinās attīstīties šāda situācija, var rasties neizpratne ārvalstu investoru vidū, bet, ja nauda no ārvalstīm nenāks, lata vērtība var devalvēties. Turklāt A. Vilks pauda bažas, vai pie tāda deficīta kredītaģentūras Latvijai nākamgad saglabās esošo (Standard&Poor's piešķīrusi A) valsts kredītreitingu. Tikmēr O. Spurdziņš domā, ka augsts TKD maz ietekmē valsts kredītreitingu, jo kredītreitings tiek noteikts centrālajam valsts pārvaldes sektoram un raksturo centrālās valdības spēju nokārtot savas saistības.

Šaubas par pamatotību

"Kā jaunai ekonomikai Latvijai ir nepieciešams modernizēt ražošanas bāzi, lai varētu eksportēt un parādu atdot. Tomēr straujais patēriņa kāpums vieš zināmas bažas, cik no TKD tiek novirzīts ražošanas kapacitātei, kas ļautu pelnīt nākotnē, un cik tiek vienkārši "apēsts". Lai gan pašreizējais TKD neizraisa tūlītējus draudus makro stabilitātei, šāda notikumu attīstība liek nopietni padomāt par ekonomikas attīstības ilgtspēju," tā M. Kazāks. Nordea bankas Kredītu analīzes nodaļas vadītājs Sergejs Babuškins lēš, ka pašlaik TKD tiek nosegts ar ārvalstu tiešām investīcijām un ilgtermiņa kapitāla plūsmām banku sistēmā. S. Babuškins norāda: ja TKD strauji audzis, jo daudz iepirktas investīciju preces, tad tas palielinās Latvijas tautsaimniecības un uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā. Tomēr Latvijas importa struktūrā savu īpatsvaru turpina palielināt satiksmes līdzekļi, kas ir trešā lielākā grupa aiz mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām un minerālproduktiem. "Pērn satiksmes līdzekļu imports palielinājies par 61,2%, būtiski auguši arī dažādu izstrādājumu (t.sk.mēbeles) apjomi - par 51,7%, tieši norādot uz milzīgo iekšzemes pieprasījumu pēc patēriņa precēm," tā Trasta komercbankas finanšu analītiķis Vadims Karetņikovs.

Jāstiprina eksports

"Atbildīgās valsts pārvaldes iestādes labi apzinās faktisko situāciju ražojošajā un uz eksportu orientētajā sektorā. Esošo problēmu risināšanai jau vairākus gadus tiek realizēta Eksporta veicināšanas programma, kuras mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos, t.sk. atbalstot augstas pievienotās vērtības produktu ražotājus prioritārajās nozarēs," norādīja O. Spurdziņš. Viņš minēja, ka valsts savu iespēju robežās aktīvi līdzdarbojas eksporta stimulēšanas jomā, taču valsts iejaukšanās iespējas ir ierobežotas. No vienas puses tāpēc, ka ES vienotā iekšējā tirgus ietvaros pārlieka iejaušanās nav pieļaujama, un no otras puses ir nepieciešama uzņēmējdarbības ieinteresētība darboties specifiskos eksporta virzienos, valstij gādājot par atbilstošu uzņēmējdarbības vidi. Faktisko situāciju eksporta jomā ir grūti novērtēt kopējos skaitļos, jo situācija starp dažādām apakšnozarēm un pat uzņēmumiem var būtiski atšķirties: daži uzņēmēji un nozares uzrāda augstu konkurētspēju un augstu eksporta pieaugumu, kamēr citiem uzņēmējdarbība nav tik sekmīga. Tikmēr eksperti uzskata, ka valdībai būtu jāveicina eksporta nozares, jo pērn eksporta apjomu pieaugums bija būtiski mazāks nekā kaimiņvalstīs - Latvijas preču eksports pērn 10 mēnešos palielinājās tikai par aptuveni 14 %, salīdzinot ar 2005. gada 10 mēnešiem, bet Lietuvā un Igaunijā eksporta apjomi gada laikā auguši par aptuveni 25 % katrā.V. Karetņikovs atgādināja: lai gan ir valdības apstiprinātā Eksporta veicināšanas programma 2005.-2009.gadam, kā arī pērn pieņemts Eksporta kredītu garantēšanas likums, tomēr līdz šim valsts atbalsts eksportētājiem bijis pārāk mazs. Arī jaunās valdības deklarācijā uzsvērts, ka eksports tiks veicināts, bet diemžēl nav pateikts, kas un kādā veidā tiks darīts, norāda V. Karetņikovs. Viņaprāt, valsts varētu veicināt eksportu ar pārdomātu eksporta kreditēšanas sistēmu un eksporta garantiju shēmām. Eksporta veicināšanai varētu izmantot gan budžeta, gan ES struktūrfondu līdzekļus. Tāpat eksperti domā, ka būtu jāveic pasākumi pārmērīgā iekšzemes pieprasījuma mazināšanai, jo TKD pieaugumu un augstu inflāciju sekmē milzīgais iekšzemes pieprasījums, kas lielā mērā balstīts uz nekustamā īpašuma tirgus spekulācijām un pārlieku lielu patērētāju optimismu. Būtiska loma ir arī ES naudas līdzekļu izmantošanai. ·o naudas resursu efektīva izmantošana varētu būt labs atbalsts ilgtermiņa ekonomikas problēmu risināšanai, savukārt nelietderīgs šo līdzekļu izlietojums varētu tikai pastiprināt tautsaimniecības nelīdzsvarotību un veicināt patēriņa buma turpināšanos, tā V. Karetņikovs. M. Kazāks domā, ka viens no svarīgākajiem soļiem būtu efektīvāka nekustamā īpašuma tirgus nodokļu politika - gan mazinot patēriņa bumu, gan mazinot uzņēmēju vēlmi iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā augstās peļņas un zemo nodokļu dēļ.

"Akmens" bankām

Uz banku aizraušanos ar hipotekārajiem kredītiem un šķietamu citu jomu aizmiršanu iepriekš norādīja LB Monetārās politikas pārvaldes monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Bitāns, kurš uzsvēra nepieciešamību Latvijā attīstīt nozares, kas radītu augstāku pievienoto vērtību, kā arī bankām turpmāk būtu vairāk jākreditē eksportspējīgās nozares, uz ko Hansabankas valdes loceklis Elmārs Prikšāns atbildēja, ka bankas īpaši pozitīvi raugās uz eksporta finansēšanu, taču "banka viena nevar mainīt šo situāciju, attieksmei jāmainās arī pieprasījuma jomā". Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds atzina, ka viņa pārstāvētā nozare ir viena no tām, kurā eksporta un importa bilance pagaidām ir pozitīva. Viņš piekrita, ka viena no iespējām TKD samazināšanai ir eksporta nozaru attīstības veicināšana, bet otra: jāmaina vietējo tirgotāju attieksme pret vietējiem ražotājiem. Viņš minēja, ka šodien izdevīgāk ir eksportēt, jo līdzekļus par eksportēto preci var saņemt 3 līdz 14 dienās pēc preču piegādes, bet Latvijas tirgotāji rēķinus apmaksā 90 - 120 dienās. "Kopumā situācija ir tāda, ka vietējais ražotājs nav ieinteresēts atstāt preci Latvijā - tātad, kaut kas nav kārtībā," tā G. Strazds.

Nākamie gadi līdzīgi

Eksperti uzskata, ka arī šogad un nākamgad saglabāsies augsts TKD, kura galvenais izraisītājs būs preču tirdzniecības deficīts. M. Grāvītis lēsa, ka to noteiks importa pieprasījums līdz ar liela apjoma investīciju projektu īstenošanu transporta un enerģētikas nozarē 2006. gada nogalē un 2007. gadā. Viņš domā, ka apstiprinātais 2007. gada valsts budžets, plānojot tajā deficītu 1.4% apjomā no IKP, ekonomikas rekordstraujas izaugsmes apstākļos papildus stimulēs jau tā augsto iekšzemes pieprasījumu, veicinās importu un apgrūtinās inflācijas ierobežošanas pasākumus.

Atbalsta saņēmēja firma Projekta nosaukums Atbalsta summa,LVL

SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs Gaisa sporta sertifikācijas centra izveide Jelgavā 1500000,00

SIA Pharmidea Biotehnoloģiskās mērogošanas laboratorijas izveide 1447875,00

SIA MD Koka logu ražotnes izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00

SIA OGRES BŪVPLASTMASA ·ūnu betona bloku ražotnes izveide 600000,00

SIA KURSA MRU Harvesteru iegāde 600000,00

SIA Rauda Litogrāfijas ražošanas līnijas izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00

SIA ENSO Betona ražotnes sakārtošana atbilstoši ES prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00

A/S Gutta Dzeramā ūdens, bezalkoholisko dzērienu un sulu iepildīšanas modernizācija atbilstoši standartiem 600000,00

SIA EKO MĀJAS Stikla pakešu ražotnes izveide atbilstoši darba drošības prasībām 600000,00

SIA Ventspils Elektronikas fabrika Iespiedshēmu ražotnes izveide Ventspilī 600000,00

SIA AB METAL SIA AB METAL ražošanas infrastruktūras modernizācija atbilstoši starptautisko standartu prasībām 600000,00

SIA GroGlass GroGlass komercdarbības pilnveidošana atbilstoši noteiktajām prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00

SIA Rimako imports - eksports Tekstilizstrādājumu ražotnes struktūrvienības izveide 600000,00

SIA ZOTI Tekstilizstrādājumu ražotnes izveide 600000,00

SIA Baltic Zinc Technics SIA Baltic Zinc Technics ražošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācija atbilstoši ES standartu prasībām 600000,00

SIA KMM Metāls Varas sakausējumu izstrādājumu ražotnes attīstība un paplašināšana 600000,00

SIA Culimeta Baltics Stikla šķiedras pārstrādes ražotne Valmierā 600000,00

SIA Cybermed Visa ķermeņa radioķirurģijas sistēmas izveidošana 600000,00

SIA V.L.T. PLUS Izlietotā papīra iepakojuma pārstrādes un putnu olu, industriālā, sadzīves iepakojuma ražošanas līnijas izveide 600000,00

SIA Gaujas koks SIA Gaujas koks ražošanas paplašināšana, izveidojot Krustpils ražotnē zāģmateriālu ēvelēšanas

un šķirošanas iecirkni 600000,00

SIA Lenkas Energo SIA LENKAS ENERGO vēja elektrostacijas būvniecība 600000,00

SIA Remīne AB Dolomīta šķembu ražotnes izveide 600000,00

SIA A Pieci Asfaltbetona ražošanas rūpnīcas izveide atbilstoši prasībām vides aizsardzības, darba drošības un

patērētāju aizsardzības jomās 600000,00

SIA Stoners Stacionāru betona formēšanas iekārtu komplekta iegāde starptautiskajiem kvalitātes standartiem EN 1338,

EN 1340 un EN 771-3 atbilstošas produkcijas ražošanai, kā arī darba aizsardzības pasākumu plāna ieviešana 600000,00

SIA Baltijas Banknote Poligrāfijas ražotnes paplašināšana pretviltošanas standartu sasniegšanai 600000,00

SIA Malmar Surface Treatment Automātiskās krāsošanas līnijas izveide saskaņā ar darba drošības prasībām 600000,00

SIA Betobalt Dzelzsbetona ražošanas līnijas iegāde 600000,00

SIA Flexoplastic Termoformēšanas līnijas iegāde 600000,00

SIA Salenieku Bloks Standartu prasību ieviešana betona izstrādājumu ražošanā 600000,00

SIA Zaksi Užavas alus ražošanas paplašināšana ar standartiem atbilstošu jaunu ražotni 600000,00

SIA Sanders Abrasives Abrazīvo materiālu ražotnes izveide 600000,00

SIA NB Bloks Keramzītbetona bloku ražotnes izveide 600000,00

AS PET Baltija PET iepakojuma reciklēšanas (otrreizējās pārstrādes) procesa pilnveidošana atbilstoši ES standartam LVS EN 13437 600000,00

SIA Elme Messer Metalurgs LSEZ Elme Messer Metalurgs komercdarbības paplašināšana atbilstoši noteiktajām prasībām darba aizsardzības jomā 600000,00

SIA JaMal SIA JaMal ezeru, upju attīrīšanas un padziļināšanas pakalpojuma ieviešana atbilstoši starptautisko

standartu prasībām 599950,00

SIA MDM GRUPA Gludo polietilēna un polivinilhlorīda ražotnes izveide Latvijā 599913,49

SIA Jurniks JK SIA Jurniks JK ražošanas tehnoloģijas attīstība atbilstoši starptautisko standartu prasībām 598761,99

SIA Lateast SIA Lateast ražošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācija atbilstoši darba vides standartu prasībām 597223,00

SIA STRAUBEK SIA STRAUBEK kokapstrādes ražotnes paplašināšana atbilstoši darba drošības prasībām 596477,04

SIA Griģis un Co Alusdarītavas Līvu alus ražošanas paplašināšana atbilstoši starptautisko standartu un normatīvo aktu

prasībām pārtikas produktu jomā 595724,00

SIA AISIS Pārtikas rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un tvertņu ražošanas iekārtu iegāde 595151,26

SIA Varpa Kokmateriālu sagatavošanas iecirkņa pārveidošana un modernizēšana 594869,82

SIA DP PLASTS Putu polistirola plātņu ražotnes izveide 594750,00

SIA Valmieras alus Alus ražotnes izveide atbilstoši darba drošības normatīvo aktu prasībām 594000,00

SIA Biodegviela Bioetanola ražošanas modernizācija atbilstoši starptautiskajiem standartiem 588615,88

SIA Baltic Capital Partners Kokapstrādes ražotnes izveide atbilstoši darba drošības standartiem 586397,50

SIA ARS būve Iekārtas iegāde pāļu pamatu izbūvei 584732,92

SIA Baltijas Betonmix Mobilas betona ražotnes izveide 579813,30

SIA Adugs Konditorejas rūpnīcas modernizēšana 579109,42

SIA Enmar Daudzkorpusu jahtu (katamarānu) ražotnes izveidošana 577500,00

SIA Balt IG LSEZ Apsveikumu produkcijas ražošanas paplašināšana Liepājā atbilstoši darba drošības prasībām 574327,60

SIA Eko osta Ar naftas produktiem piesārņotā ūdens attīrīšanas iekārtu kompleksa tehnoloģiskās līnijas un ražošanas

ēku rekonstrukcija 567023,71

SIA MODULEX - INVEST JELGAVA Plastmasas gofrēto cauruļu ražotnes izveide Latvijā 562481,90

SIA Libmažu ceļi Jaunas asfaltbetona rūpnīcas izveide 560486,19

SIA Gammaplasts SIA Gammaplasts ražošanas bāzes modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 557107,80

SIA Norte SIA NORTE Komercdarbības paplašināšana atbilstoši darba drošības prasībām un standartam LVS EN 13353 553697,66

SIA Vēris Kokapstrāde SIA "Vēris Kokapstrāde" augstas kvalitātes kamīnmalkas ražotnes izveide atbilstoši darba vides drošības prasībām 546192,90

SIA Cementa pārstrāde Karjeru izstrādes uzņēmuma izveide 545050,00

SIA JUGLAS KOKS SIA JUGLAS KOKS ražošanas paplašināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem 542328,71

SIA KalnciemaĶieģelis SIA Kalnciema Ķieģelis Ānes ražotnes modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 540886,09

SIA Ceļi un tilti Jaunas asfaltbetona iekārtas iegāde 534772,70

SIA Salenieku dolomīts ES standartiem atbilstošu šķembu ražotnes izveide īpaši atbalstāmajā reģionā 532335,37

SIA TMKIndustry SIA TMK Industry tehnoloģisko iekārtu uzstādīšana atbilstoši darba drošības prasībām 531330,36

SIA Norsk Resource Eļļu pārstrādes ražotnes izveide 528963,67

SIA SAU Atradņu izstrādes aprīkojuma modernizācija atbilstoši darba vides prasībām 526500,00

SIA Garants SIA Garants Rūjienas mēbeļu uzņēmuma tehnoloģiskās bāzes modernizācija 524507,71

SIA Jelgavas tipogrāfija SIA Jelgavas tipogrāfija B1 formāta iespiedmašīnu uzstādīšana atbilstoši darba drošības prasībām 521831,97

SIA SkontoPlan LTD Tirgus standartiem atbilstošas produkcijas ražošanas paplašināšana 515281,27

SIA Papīrfabrika Līgatne Papīra masas sagatavošanas ceha modernizācija atbilstoši darba drošības prasībām 512525,18

SIA KORNERSS Cieto lapu koku zāģētavas ražotnes modernizācija atbilstoši darba vides drošības prasībām 506022,39

SIA Austrumu kravu terminālis SIA Austrumu kravu terminālis - infrastruktūras attīstība 500000,00

SIA GULBENES BALTĀ PILS Vecgulbenes pils kompleksa pievadceļu un parka rekonstrukcija 500000,00

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta: Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijā vismaz 64 bojāgājušie

LETA--AFP/INTERFAX/LENTA.RU, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ugunsgrēks Juglas vidusskolā lokalizēts; degšanas platība - 400 kvadrātmetri

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m2 platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m2 platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ugunsgrēks Galerijā Centrs nodzēsts; tiek veikti telpu kontroles un uzkopšanas darbi

LETA, 10.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šodien izcēlās tirdzniecības centra Galerija Centrs sestajā stāvā, Kolonna Spa telpās, ir nodzēsts, patlaban tiek veikti telpu kontroles un uzkopšanas darbi, informēja Galerija Centrs īpašnieka LinstowCenterManagement pārstāve Ieva Stūre.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere sacīja, ka pēc ugunsdzēsēju terminoloģijas ugunsgrēks pagaidām vēl neskaitās likvidēts, bet tikai lokalizēts. «Notiek telpu saliešana ar ūdeni, kā arī pārbaudes, bet degšana vairs nenotiek. Pēc terminoloģijas par likvidētu ugunsgrēks varēs tikt nosaukts tikai tad, kad ugunsdzēsēji būs beiguši visus darbus,» sacīja Vetere.

Negadījumā nav cietuši apmeklētāji vai veikalu darbinieki, kuri tikuši evakuēti desmit minūšu laikā.

Apsardzes kompānijas SIA Grifs AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs informēja, ka piedūmojuma rezultātā saindējies ar dūmiem viens no ugunsgrēka likvidēšanas darbos iesaistītajiem apsargiem, kura veselībai briesmas nedraud, taču veselības pārbaudes nolūkos apsargs ir nogādāts ārstniecības iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējo reizi izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks tirdzniecības centrā Domina.

Pusdienas laikā ugunsgrēks izcēlies uz tirdzniecības centra jumta, Db informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inese Veisa. Sākotnējā informācija liecina, ka tā neesot ļaunprātīga dedzināšana, kaut gan ugunsgrēks pēdējā laikā Domina centrā izcēlies atkārtoti.

Domina Shopping pārstāve Baiba Gercāne norāda, ka šobrīd varot apstiprināt tikai to, ka Domina tiešām deg un, ka rūpējoties par klientiem un darbiniekiem ir veikta evakuācija. Precīzāku informāciju B. Gercāne solīja dot pēc tam, kad ugunsgrēks būs nodzēsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietu uzvarējusī Santa Purgaile gatava veidot finanšu vidi, kura darbosies pēc būtības, ne formas, uzlabot Latvijas finanšu sistēmas starptautisko reputāciju, atzīstot, ka ABLV bankas pašlikvidācija ir diskutabla

S. Purgailes kandidatūra 24. septembrī tiks virzīta apstiprināšanai valdībā, bet pēc tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs jāapstiprina Saeimai. Deputātu neseno ieceri FKTK tuvākajā nākotnē apvienot ar Latvijas Banku S. Purgaile par šķērsli darbam neuzskata, drīzāk par pozitīvu ideju.

«Tieši pirms 25 gadiem es uzsāku savas darba gaitas toreizējā Latvijas Unibankā. Man patika darbs bankā, virzījos uz priekšu, paplašinot savu redzesloku. Kļuvu par filiāles vadītāju, tad par reģiona vadītāju jau SEB bankā. 2012. gadā tiku uzaicināta pievienoties Citadele bankas vadības komandai kā valdes locekle tieši tajā brīdī, kad bija svarīgi šai bankai veidot ilgtspējīgu biznesa modeli. Šo septiņu gadu laikā kopā ar kolēģiem esmu darbojusies, lai Citadeli izveidotu par vienu no nopietniem tirgus spēlētājiem. Šo ilgo laiku esot bankās un nozarē kopumā, es redzu tās primārās lietas, kas jādara, lai šo jomu sakārtotu,» iepazīstinot ar sevi 19. septembra preses konferencē Ministru kabinetā, sacīja S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiesa atceļ mantas arestu Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem

LETA, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas strādnieki objektā smēķējuši

LETA--DPA/AFP, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā dedzināšanas daļa noslēgusies

LETA, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Aizdegas uz Bahamu salām braucošs kruīza kuģis ar 2,2 tūkstošiem pasažieru

Jānis Rancāns, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas izcēlās uz kompānijai Royal Caribbean piederoša kruīza kuģa, licis evakuēt vairāk nekā 2,2 tūkstošus pasažieru. Kuģis bija ceļā no Baltimoras ASV uz Bahamu salām

Kruīza kuģis Grandeur of the Seas Baltimoras ostu pameta piektdien, lai dotos uz Bahamu salās esošo Mazo Cilpas rifu. Ugunsgrēks uz kuģa izcēlās pirmdienas rītā un plosījās vairākas stundas. Kuģa pasažieri notikušajā nav cietuši un pēc ugunsgrēka likvidēšanas nogādāti tuvumā esošajā Frīportas ostā. No turienes kruīza kuģa pasažieri tiks vesti atpakaļ uz Baltimoru. Tāpat pasažieriem tiks atlīdzināti ceļojuma izdevumi un tiks piedāvāts bezmaksas ceļojums ar kādu citu kompānijas kruīza kuģi.

Kompānija Royal Caribbean negadījumus piedzīvojusi arī iepriekš. Aizvadītā gada martā kompānijai piederošs kruīza kuģis bija spiests pārtraukt savu ceļojumu uz Malaiziju, kad, pametot Filipīnu galvaspilsētu Manilu, uz tā izcēlās ugunsgrēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) pirmdien izcēlies ugunsgrēks divos debesskrāpjos, ziņo vietējie mediji un aculiecinieki.

Laikraksts Gulf News vēstīja, ka ugunsgrēks Adžmānas emirātā sākās vienā no torņiem 12 debesskrāpju kompleksā un izplatījās uz vēl vismaz vienu augstceltni.

Neviens cilvēks ugunsgrēkā nav gājis bojā.

Adžmānas policija ziņoja, ka viena grūtniece pēc dūmu saelpošanās ievietota slimnīcā un vēl pieciem cilvēkiem medicīniskā palīdzība sniegta uz vietas.

Augstceltņu iedzīvotāji evakuēti un ugunsgrēks pakļauts kontrolei.

Jaungada naktī liels ugunsgrēks izcēlās 63 stāvu Dubaijas viesnīcā. Liesmas izdevās apdzēst tikai pēc aptuveni 20 stundām. Šajā ugunsgrēkā ievainojumus guva 16 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas ceturtdien ap plkst. 10.35 izcēlās AS Latvijas balzams (LB) gatavās produkcijas noliktavā Rīgā, A. Čaka ielā 160, ir likvidēts un turpinās ugunsgrēka seku likvidācijas darbi, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ugunsgrēkā cietušo nav. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju ugunsgrēks skāris aptuveni 1000 kvadrātmetru lielu platību.

Kā norāda LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, šādi negadījumi ir ārkārtīgi reti un ir drīzāk izņēmuma negadījums. Uzņēmums pievēršot ārkārtīgi lielu uzmanību darba drošībai – darbinieki tiek regulāri informēti un apmācīti, kā arī tiek pastāvīgi apsekota darba vide un tiek apzināti visi iespējamie riska faktori darbinieku veselībai.

D. Hasana atzīmē, ka visas LB ēkas un telpas, tostarp gatavās produkcijas noliktava, kurā izcēlās ugunsgrēks, ir aprīkotas ar dūmu atklāšanas detektoriem, pārvietojamiem ugunsdzēšanas aparātiem un ugunsdzēsības krāniem, kā arī uzņēmumā ir stingri noteikta ugunsdzēsības noteikumu ievērošanas kārtība. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī nostrādājušas uzņēmuma ugunsdzēsības signalizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas līcī uz tankkuģa ar vairāk nekā 7000 tonnām dīzeļdegvielas izcēlies ugunsgrēks

LETA, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgas liesmas pirmdien stundām «dejojušas» nepabeigta Maskavas debesskrāpja, kam jākļūst par augstāko Eiropā, augšējos stāvos, izgaismojot naksnīgās debesis. Neviens šajā negadījumā ievainojumus gan nav guvis.

Ugunsgrēks Federācijas torņu kompleksa austrumu daļā bijis labi redzams Krievijas galvaspilsētas rietumu pusē dzīvojošajiem.

Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti divi helikopteri. Ugunsgrēks apturēts aptuveni 23.30, apmēram trīs stundas pēc izcelšanās.

Tiek uzskatīts, ka ugunsgrēks izcēlies no prožektora, kas izgaismojis darba laukumu.

Krievijas mediji ziņojuši, ka ugunsgrēks skāris vairākus stāvus, iespējams, no 65. līdz 67.

Ugunsdzēsēji bijuši spiesti kāpt pa kāpnēm, lai sasniegtu ugunsgrēka vietu, jo lifti vēl nedarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban zaudējumi, ko veikalam Maxima iepretim Bērnu pasaulei ir radījis vakardienas ugunsgrēks, vēl nav aprēķināti, tomēr katrs Maxima veikals ir apdrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilcē kādā lauksaimniecības remonta angārā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā sabojātas vairāk nekā desmit lauksaimniecības tehnikas vienības, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele.

Kopumā ugunsgrēks plosījies 1200 kvadrātmetru platībā – dega angāra sienu un jumta siltumizolācija. Ugunsgrēks izcēlās otrdien plkst. 16:28 kopā ar angāra saimniekiem un strādniekiem tika veikta smagās tehnikas evakuācija, un ugunsgrēks tika lokalizēts pēc vienas stundas, savukārt pilnībā tas tika likvidēts plkst. 19:30, stāstīja VUGD pārstāve.

Ugunsgrēkā sadegusi vai/un bojāta ar ūdeni smagā automašīna, teleskopiskais iekrāvējs, septiņi traktori, divi kombaini, graudu sējmašīna, miglotājs un cita tehnika.

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās Ugunsdzēsēji glābēji no Jelgavas, Elejas un Dobeles.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 25. jūnija plkst. 6:30 līdz 26.jūnija plkst. 6:30, VUGD saņēma 54 izsaukumus. Kopumā dzēsti 22 ugunsgrēki, veikti 26 glābšanas darbi, bija arī seši maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ASV turpina cīņu par Josemitu nacionālā parka nosargāšanu; uguns apdraud pasaulē vecāko koku audzes

Jānis Rancāns, 29.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalifornijas štatu ASV pārņēmušie savvaļas ugunsgrēki sasnieguši Josemitu nacionālo parku, liekot varasiestādēm evakuēt tūristus un slēgt ceļus.

Štata vēsturē otrs lielākais ugunsgrēks apdraud lielāko un vecāko pasaules koku – milzu sekvoju – audzes, kuras tiek uzskatītas par Josemitu parka simboliem. Tāpat ugunsgrēks arī apdraud Sanfrancisko ūdens un elektroapgādi. Nacionālo parku ugunsgrēks sasniedza aizvadītās nedēļas nogalē un varasiestādes iesaistījušas vērienīgus resursus, ieskaitot pat bezpilota lidaparātus, lai to savaldītu. Patlaban izdevies ierobežot tikai 30% no ugunsgrēka, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Patlaban ugunsgrēks nav skāris galveno tūrisma zonu parkā, tomēr varasiestādes pieļauj, ka ugunsnelaime atturēs daudzus apmeklētājus no došanās uz nacionālo parku. Katru gadu parku apmeklē aptuveni četri miljoni cilvēku, lielākoties laika posmā no jūnija līdz augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Mārupītē iet bojā zivis, ķīmiķiem vēl nav izdevies noskaidrot kādas vielas nonākušas upē

LETA, 04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru