Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

J.B.: Farmācija pašlaik pasaulē tiek vērtēta kā nozare, kas strauji attīstās, turklāt dažādos virzienos. Olainfarm pārdošanas apjomu pieaugums un peļņas līmenis liecina par to, ka attīstāmies pietiekami strauji un uzņēmumam ir potenciāls. Biofarmācija ir atsevišķa nozare, kas pēdējos gados attīstās, bet Olainfarm līdz šim nav izvēlējies ražot biotehnoloģiskus produktus, lai arī savā laikā vērtējām iespējas iet arī tajā virzienā. Biofarmācijas pieredzi vairāk ir uzkrājuši Lietuvas uzņēmēji.

Cik lielā sakabē ikdienā farmācijas bizness ir ar zinātni? Vai, jūsuprāt, pētniecības attīstību valsts un liels farmācijas uzņēmums uzlūko un novērtē līdzīgi?

K.L.: Farmācija ir zināšanu ietilpīga joma. Tā praktiski nav atdalāma no zinātnes. Kā valsts un farmācijas uzņēmums vērtē zinātni? Bez šaubām, atšķirīgi. Uzskatu, ka pašlaik valsts ierēdņi joprojām nepilnvērtīgi novērtē zinātnes lomu tautsaimniecībā. Man ir skumji, ka valsts tā arī nav spējusi definēt, ko tā vēlas no zinātniekiem. Farmācijas uzņēmums savukārt uz zinātni lūkojas no praktiskā pielietojuma puses. Vai uzņēmums sajūt valsts rūpes par zinātniekiem? Nesajūt, tieši tāpēc mēs aktīvi iesaistāmies dažādās iniciatīvās. Privātās sarunās ar jaunajiem zinātniekiem esmu bieži dzirdējis par valsts nepietiekamo atbalstu viņiem.

J.B.: Šajā nozarē radām produktus ar augstu pievienoto vērtību. Lai izveidotu vienu medikamentu, nepieciešamas vairāku nozaru speciālistu zināšanas, mums ir vairāki pētniecības un attīstības departamenti, kuros speciālistu grupas strādā pie pētījumiem. Protams, mēs nerunājam par fundamentālo zinātni, jo tā nav biznesa uzdevums. Savukārt lietišķie pētījumi ir mūsu ikdiena. Nevienas zāles nevar tapt bez pētījumiem. Ceru, ka mēs un valsts zinātnes potenciālu uzlūkojam vienādi, uzsvaru liekot uz pētījumiem, ko var izmantot rūpniecībā. Ja mēs runātu par fundamentālajiem pētījumiem, tad būtu jāpiemin Ministru kabineta atturīgā nostāja, bet mūs tas neskar, tāpēc par to nerunāšu. Ja pieminam valsts interesi motivēt jaunos zinātnes spēkus, jāsaka, ka patlaban valdībai ir citas prioritātes – iepriekš tas bija budžets, tagad – zināmās pārmaiņas. Ja runājam praktiski, gaidām ziņas par jaunu programmu atvēršanu.

Profesors Ivars Kalviņš šo gadu pat nosaucis par zinātnes bēru laiku un sarunā ar DB apgalvoja, ka zinātnieki var pamest Latviju, jo paredzams Eiropas Savienības naudas pārrāvums. Arī valdības prioritāšu vidū nav ne zinātnes un pētniecības, ne augstākās izglītības kvalitātes celšanas, kas, protams, nozīmētu arī ievērojamu finansējuma palielināšanu.

K.L.: Es izvairītos šo laiku saukt tik pārspīlēti un dēvētu to par laiku, kurā valsts finansējums ir stipri par mazu. Tas vienkārši ir smieklīgs. Formāli izglītība un zinātne vienmēr ir valdības prioritāšu vidū, bet dzīvē ir cita aina. Vienreiz un par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez finansējuma celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams.

J.B.: Domāju, ka pirmais, ko darīs zinātnieki finansējuma pārrāvuma gadījumā, būs vēršanās tādos uzņēmumos kā Olainfarm un Grindeks. Esam ieinteresēti, lai zinātnieki nāktu pie mums. Domāju, ka šie cilvēki zina, ka nav noteikti jāpamet valsts, lai būtu iespēja strādāt un saņemt atbilstošu atalgojumu.

Visu interviju Valsts nav spējusi definēt, ko vēlas no zinātniekiem lasiet 18. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra