Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).
Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.
Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.
Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.
Tāpat četru gadu periodā izmaksāti 3,9 miljoni eiro akvakultūras audzētājiem par paaugstinātu vides prasību piemērošanu audzēšanas procesā, kā arī izmaksātas kompensācijas 260 000 eiro apmērā zivju audzētājiem, kuriem 2021.gada vasaras karstie laika apstākļi radīja būtiskus zaudējumus - kopumā bojā gāja apmēram 65 tonnas varavīksnes foreļu un arktisko paliju.
Vienlaikus ZM uzsver, ka pēdējos gados palielinājusies kopējā Latvijas nozvejas kvota - mencu piezvejas, kā arī reņģu un brētliņu kopējās zvejas iespējām palielinoties no 52 000 tonnu 2020.gadā līdz 62 000 tonnu 2022.gadā.
Tāpat ministrijā norāda, ka no 2022.gada paplašināts personu loks, kuras var saņemt licenci par samazinātu maksu vai bez maksas makšķerēšanai ūdeņos, kuros ieviesta licencētā makšķerēšana, savukārt, lai dažādotu Latvijā pieejamo makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu klāstu, 2020.gadā Latvijā tika ieviestas jaunas divu veidu īstermiņa kartes - vienas dienas karte un viena mēneša karte.
Vienlaikus zvejas atļaujas izsniegšanas funkcijas 2020.gadā tika nodotas pašvaldībām, tādējādi zvejniekam dodot iespēju visus ar zveju saistītos dokumentus saņemt vienuviet - pašvaldībā.
Publiskais finansējums zivsaimniecības nozarei sasniedzis 192,7 miljonus eiro, kā arī ir sākts īstenot jauno Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai (2021-2027). ZM norāda, ka šis atbalsts veicinās zivsaimniecības nozares noturību un ūdens dzīvo resursu ilgtspēju, īpaši Eiropas Savienības Zaļā kursa kontekstā.
"Latvijas zivsaimniecības nozare attīstās ar pozitīvu dinamiku. Pērn tās kopējā eksporta vērtība sasniedza 128 miljonus eiro. Arī akvakultūrā soli pa solim palielinās saražotais zivju apjoms," atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).