Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.
Izvairās no e-vielām
Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.
Šobrīd tirdzniecībā ir 13 salātu veidi. Ražošana notiek atbilstoši Narvesen tirdzniecības vietu veiktajam pasūtījumu skaitam. Narvesen zīmola Fresh&Tasty produkti tiek tirgoti tikai Latvijā. «Cilvēki arvien vairāk iegādājas gatavos salātus, svaigus augļus un dārzeņus, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums kopš pērnā gada ir audzis par 50%,» skaidro L. Sietiņa.
Nostiprina pozīcijas
Salātu recepšu ideju autore ir Narvesen produktu kategorijas vadītāja Edīte Vimba, kura Narvesen strādā jau 16 gadus. Piecus gadus viņa darbojusies kā fast food projektu vadītāja, trīs gadus kā iepirkumu daļas vadītāja un divus gadus bijusi mārketinga vadītājas vietniece. Taču uzņēmuma attīstībai nozīmīgākais ir E. Vimbas šā brīža amats - Narvesen produktu kategorijas vadītāja. Viņas vadībā Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā.
Lauza stereotipus
Narvesen zīmols Fresh&Tasty tika izveidots 2014. gadā, lai pircējiem piedāvātu pašmāju ražotāju uzkodas, atspirdzinošos dzērienus, saldējumu un citus produktus. Pirmie Fresh&Tasty produkti bija hotdogi, ūdens un karstmaizes, sviestmaizes, biezpienmaizes, augļi un svaigi spiestas sulas.
«Startēt ar jaunu preču zīmi nebija viegli, jo tobrīd tirgus uztvere bija ļoti piesardzīga pret privāto preču zīmju produktiem. Tolaik lielie mazumtirgotāji zem privātajām preču zīmēm tirgoja ne tās augstākās kvalitātes produktus, līdz ar to pārliecināt patērētāju par privāto preču zīmi kā kvalitātes standartu bija izaicinoši. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem pērn Narvesen turpināja papildināt privātās preču zīmes Fresh&Tasty piedāvājumu, pircējiem nodrošinot veselīgākas izvēles. 2017. gadā ieviesti vairāk nekā 60 produkti,» teic L. Sietiņa.
Fresh&Tasty TOP 3 populārākie produkti ir kafija, hotdogs un karstmaizes. «Lielākā daļa produkcijas uz tirdzniecības vietām tiek vesta no Rīgas. Rīgā varam nodrošināt biežāku piegādi, uz reģioniem piegāde notiek retāk. Tirdzniecības vietu vadītāji rēķinās, ka katrai tirdzniecības vietai ir piegādes grafiks,» saka L. Sietiņa.
Domā par vidi
Sekojot tirgus tendencēm, Narvesen aktīvi domā par videi draudzīgākiem iepakojumu risinājumiem. Tāpēc līdzi ņemamo karsto dzērienu krūzes ir dabai iespējami draudzīgas. «Būtiski, ka Narvesen krūzīte neceļo no tālām Āzijas valstīm, bet tiek ražota Somijā, Huhtamaki rūpnīcā, un tas nozīmē īsāku ceļu, mazāku ogļskābās gāzes emisiju un līdz ar to – arī mazāku kaitējumu dabai. Papīrs tiek ražots no Somijas kokiem, kas auguši ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos. Uzņēmums Stora Enso koksni pārvērš papīrā, pievienojot nelielu slānīti īpašas plastmasas (PE), kas dabā spēj sadalīties. Šis slānis ir būtisks, lai papīrs nesamirktu un kafija nesāktu sūkties cauri. Skaitļos tas ir tā – 96% koksnes un 4% īpašā PE materiāla,» skaidro L. Sietiņa.
Krūžu vāciņi vēl tiek ražoti no plastmasas, taču Huhtamaki rūpnīcā tiek veikti sagatavošanās darbi, lai jau drīzā nākotnē laistu klajā jauna tipa vāciņus no dabiskas šķiedras, kas vidē sadalās un var tikt pārstrādāta.
Miljoni attīstībā
Pērn tīkla attīstībā Narvesen investēja 1,3 miljonus eiro, bet tuvāko divu gadu laikā izaugsmē plānots ieguldīt vēl 3 miljonus. «Šajā laikā plānots atvērt 10 jaunas tirdzniecības vietas, kā arī rekonstruēt 15 esošās, ieviešot jauno grafisko identitāti un atjaunojot veikalu vizuālo pievilcību, atsvaidzinot gan fasādes, gan interjeru, kā arī pilnveidojot sortimentu un stiprinot klientu lojalitāti. Kopējais tirdzniecības vietu skaits varētu palikt nemainīgs, taču veikala tipa tirdzniecības vietu īpatsvars palielināsies,» akcentē L. Sietiņa.
«Šobrīd tirdzniecības jomā aktuāla ir asa konkurence par darbaspēku. Tas mums liek domāt, kā atvieglot ikdienas procesus tirdzniecības vietās, kā ar investīcijām jaunās iekārtās padarīt darbiniekiem dzīvi ērtāku. Narvesen darbojas vairāk nekā 20 gadus. Franšīzes biznesa modelis ļauj efektīvi nodalīt atbildības – atbalsta birojs var rūpēties par zīmola stratēģisko attīstību, tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecības vietu efektīvākai darbībai, centralizētiem iepirkumiem un investīcijām, ļaujot franšīzes ņēmējam koncentrēties uz augstas kvalitātes pakalpojumiem klientam,» skaidro L. Sietiņa.
Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošā uzņēmuma Narvesen Baltija pērnā gada apgrozījums Latvijā sasniedza 60,57 miljonus eiro, kas ir par 0,5% jeb 300 000 eiro vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 21%, veidojot 2,24 miljonus eiro.
Narvesen Baltija ietilpst Norvēģijas kompānijas Reitan uzņēmumu grupā, kas Ziemeļvalstīs un Baltijā pārstāvēta ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Rema 1000, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.
#1/27
Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem
#3/27
Visus «Narvesen» salātus gatavo SIA «Latvijas Pārtikas Ražotājs». «Latvijas Pārtikas ražotājs» ir dibināts 2010. gadā Ādažos, un, strauji attīstoties, 2015. gada beigās pārcēla daļu ražošanas uz plašākām telpām Stopiņu novadā. «Dārzeņi tiek iepirkti gan no vietējiem ražotājiem, gan arī no kaimiņvalsts Lietuvas. Tie ir svaigi, nav apstrādāti ar pesticīdiem. Ir īpaša tehnoloģija, kas padara salātus ilgāk svaigus un vizuāli pievilcīgus,» apgalvo L. Sietiņa. Produkcija dārzeņu noliktavā tiek papildināta katru dienu.
#4/27
Liellopa un cūkas gaļu «Narvesen» iepērk tikai no vietējiem audzētajiem un pārstrādātājiem kā, piemēram, «Senlejas» un «Lēdurgas miesnieks».
#5/27
Visu salātu gatavošanas procesā ir iesaistīti 7 dabinieki: 2 izejvielu sagatavotāji, 4 salātu gatavotāji un 1 fasētājs.
#7/27
Izejvielu sagatavotāju darba pienākumos ietilpst izejvielu pirmapstrāde un termiskā apstrāde (kāpostu notīrīšana, sagriešana, kartupeļu griešana un vārīšana utt.).
#10/27
Daļu izejvielu veido arī kā sagataves nākamajai dienai, jo sagatavošanas process ir tehnoloģiski garš (gaļas atdzīslošana, vārīšana, dzesēšana, griešana).
#11/27
Tiek izvērtēta liellopa gaļas struktūra. Pēc struktūras tai ir jābūt pēc iespējas šķiedrainākai.
#17/27
Liellopa salāti ar bumbieriem sastāv no vārītiem kartupeļiem, liellopa šķiņķa, konservētiem bumbieriem, marinētiem gurķiem, vārītām olām, majonēzes un mārrutkiem.
#19/27
Tiek izmantota «Spilvas» majonēze, jo «Narvesen» patīk šīs majonēzes tauku saturs.
#24/27
Paralēli salātu svēršanas un fasēšanas procesam notiek salātu trauciņu aizvēršanas process.
#25/27
Iekārta no iepakojuma atsūc gaisu, tā vietā piepildot to ar gāzu maisījumu, kas sastāv no slāpekļa un ogļskābās gāzes (to sauc par aizsargatmosfēru).
#26/27
Pēc iepakojuma hermētiskas aizvēršanas fasētājs katru trauciņu marķē ar derīguma termiņu, komplektē kastēs un padod uz gatavās produkcijas noliktavu. Tālāk gatavās produkcijas darbinieki šo produkciju komplektē pēc katras tirdzniecības vietas individuāla pasūtījuma.
#27/27
Ja pasūtījums tiek nodots no rīta, tad gatavo produkciju tirdzniecības vieta saņem nākamās dienas rītā. Gatavo produkciju kontrolē kvalitātes speciālists. Izlases kārtībā un saskaņā ar grafiku produkcija tiek nodota laboratoriskai testēšanai, bet ik dienu visa gatavā produkcija tiek testēta organoleptiski izlases secībā, piedaloties maiņu vadītājam, tehnologam un kvalitātes speciālistam.