Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.
Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.
Tāpat tirdzniecībā pēdējos mēnešos ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra. Ļoti strauji ir augusi būvmateriālu, elektropreču un tirdzniecība internetā, savukārt samazinājusies sporta un atpūtas preču tirdzniecība. Savukārt ļoti ierobežotais tūrisms šogad nozīmē, to ka uz vietējiem klientiem strādājošajiem tirgotājiem situācija noteikti ir daudz labāka, kā tiem uzņēmumiem, kuriem būtiska daļa klientu bija ārzemnieki. Maija tirdzniecības dati apstiprina šīs krīzes pirmā fāze ir beigusies.
Vīrusa izplatību pagaidām ir izdevies veiksmīgi ierobežot un saprātīgas valsts finanses, atrašanās eirozonā, kā arī zemais mājsaimniecību pāradu līmenis ir ļāvis mazināt šīs krīzes negatīvo ietekmi. Vienlaikus ir skaidrs, ka krīze ekonomikā vēl nav beigusies. Bezdarbs jūnijā turpina augt, COVID-19 izplatību pasaulē pagaidām nav izdevies apturēt un daļa no tirdzniecības apgrozījuma šobrīd, visticamāk, ir iepriekš atliktais patēriņš.
Laika posmā no marta līdz maijam mājsaimniecību uzkrājumi Latvijas komercbankas ir auguši par gandrīz 290 miljoniem eiro, kas ir vismaz 200 miljoni eiro vairāk nekā ierasts šajā periodā. Šie uzkrājumi šobrīd ieplūst patēriņā. Tāpat nepatīkami signāli vērojami būvniecībā. Lai arī būvniecību tiešā veidā šī krīze neskāra, krīzes iespaidā daudzi uzņēmumi ir atlikuši investīcijas un tas var nozīmēt bezdarba tālāku pieaugumu gada otrajā pusē.
