Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām
Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.
To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs atzina, ka piedāvātā sistēma jau būtībā ir paplašināta pudeļu savākšanas kārtība, kas Lietuvā uzrāda fantastiskus rezultātus, jo savāc ap 90% dzērienu plastmasas pudeļu. «Ir valstis, kurās šādā sistēmā pieņem tikai plastmasas pudeles, bet Latvijas gadījumā runa ir gan par plastmasas, gan stikla un metāla pudelēm, savukārt vēl plašāka sistēma ir sava veida «bumba», kuru met atkritumu nozare, lai kavētu piedāvātā risinājuma ieviešanu,» savu pozīciju skaidro J. Vitenbergs. Viņš savu sacīto pamato ar pasaules pieredzi, kur ir bijuši mēģinājumi šajā sistēmā «ielikt» pat šampūna pudeles, taču atteikušies, jo tas rada papildu problēmas ne tikai ar šķirošanu, bet ar attiecīgajiem konteineriem un to transportēšanu. «Sistēmai jāstrādā uz to segmentu, kuru cilvēks izdzer dabā un turpat arī bieži vien pamet, un ir vajadzīga motivācija, lai to neatstātu, bet vestu nodot,» tā uz jautājumu, uz kuru iepakojumu šī sistēma visvairāk jāattiecina, atbild J. Vitenbergs. Viņš atzīst, ka piena pudeļu kontekstā jāņem vērā, ka tās cilvēks pamatā tomēr lieto mājās, nevis ārpus tām, turklāt, tās «ieliekot» depozīta sistēmā, būtu jārēķinās ar to, ka savākšanas punktā jārisina smakas problēma, jo pudelēs jau kaut kāds daudzums piena, visticamāk, saskābuša jau būs. «Vīna, šampanieša un stiprā alkohola pudeļu depozīts būs jāievieš, un par to arī tiek diskutēts, piemēram, Lietuvā,» atzīst J. Vitenbergs. Viņaprāt, loģiskākais ceļš būtu depozītu vispirms ieviest ūdens, limonādes un alus stikla, plastmasas un skārda tarai, pēc tam šo klāstu papildināt ar vīna, šampanieša un stiprā alkohola pudelēm, bet pēc tam – ar vēl citu produktu pudelēm. «20 gadus muļļājamies uz vietas. Lai arī tiek minētas milzīgas investīcijas dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tomēr tā nespēj nodrošināt ES noteikto mērķu sasniegšanu,» tā J. Vitenbergs.
Visu rakstu lasiet 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
