Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.
Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.
Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.
"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.
"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.
Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.
Pēc neveiksmīgām sarunām par darbinieku atalgojuma palielināšanu 74 darbinieki uz trim Norvēģijas dabasgāzes un naftas platformām sāka streiku. Streika dēļ enerģētikas uzņēmums "Equinor" apturēja ieguves darbus Gudrunas, Dienvidosebergas un Austrumosebergas atradnēs.
Bija gaidāms, ka trešdien streikam pievienotos vēl 117 darbinieki, bet vēl plašāks streiks notiktu sestdien.
Norvēģijas Naftas un gāzes asociācija otrdien paziņoja, ka šī streika dēļ valsts dabasgāzes eksports līdz sestdienai varētu sarukt par gandrīz 60%.
"Principā abas puses pašas ir atbildīgas par risinājuma atrašanu šādos gadījumos. Tomēr, kad konflikts var būt ar tik lielām sociālām sekām visai Eiropai, man nav citas izejas, kā iejaukties," sacīja Persena.
Eiropas valstis, kas līdz šim ir bijušas lielā mērā atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā meklē jaunus piegādātājus. Daudzas rēķinās ar to, ka šo robu palīdzēs aizpildīt Norvēģijas dabasgāzes un naftas eksports.