Bez kopējas Eiropas Savienības (ES) rīcības Latvija kā maza valsts, visticamāk, vēl ilgi gaidītu vakcīnas pret Covid-19, ikgadējās ārpolitikas debatēs norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers atgādināja, ka šajā nedēļā atzīmējam Latvijas "de iure" simtgadi. "Domāju, ka ir vietā mums visiem mirkli padomāt un pateikties tiem cilvēkiem, sākot ar Zigfrīdu Annu Meierovicu un visam tā laika ārlietu dienestam par savu pašaizliedzīgo darbu," pauda politiķis, vienlaikus pasakoties visiem pašreizējie diplomātiem, kuri ļoti sarežģītos pandēmijas apstākļos veic ļoti nozīmīgu darbu - īpaši pavasara posmā, kad bija jāorganizē repatriācijas reisi vairākiem tūkstošiem Latvijas valstspiederīgajiem.
Pievērošoties Covid-19 pandēmijai un ES, Kariņš uzsvēra, ka ir skaidrs, ka pēdējā gada laikā redzētais apliecina, ka pandēmijas ierobežošanu nevar veikt viena valsts. "ES dalībvalstis, neskatoties uz kritiku, ko reizēm sadzird par mūsu kopējo sadarbību, ir sanākušas kopā un panākušas konkrētas lietas," sacīja premjers.
Kariņš norādīja, ka pirmais panākums ir atlabšanas fonds, kad pirmo reizi vēsturē ES ir vienojusies starptautiskos tirgos aizņemties naudu, ko izdalīt dalībvalstīm atbalstam ekonomikas atlabšanai pandēmijas ietvaros. Šī kopīgā darba rezultātā Latvijai pienāksies aptuveni 10 miljardi eiro.
"Neskatoties uz to, ka Lielbritānija izstājās no ES un sākotnēji likās, ka daudzām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, būs krietni mazāki fonda līdzekļi, pateicoties kopīgam darbam, ir panākts rezultāts," norādīja politiķis, uzsverot, ka panākts pat sākotnēji necerēts rezultāts, kas dod Latvijai ļoti labu pamatu tālākai izaugsmei.
Kariņš atgādināja, ka vakcīnas pret Covid-19 patlaban visā pasaulē ir deficīta prece. "Zinātne ir triecientempā attīstījusi jau vairākas vakcīnas, kas ir pierādījušas savu efektivitāti, divas no kurām ir jau atzītas un ir reģistrētas ES un gaidāms, ka šonedēļ vēl trešā vakcīna būs reģistrēta," stāstīja politiķis.
Ja Latvija kā salīdzinoši maza valsts būtu spiesta mēģināt vienoties ar jebkuru no potenciālajiem ražotājiem par vakcīnām, mēs vēl droši vien gaidītu pusgadu vai pat gadu, līdz kamēr mēs varētu tikt pie pirmās vakcīnu devas, pieļāva valdības vadītājs, norādot, ka ES Eiropas Komisijas vārdā slēdz ar daudziem ražotājiem līgumus, pat pirms šīs vakcīnas bija izstrādātas, iegulda šajās zāļu firmās līdzekļus, lai viņi varētu attīstīt savu ražošanu un arī veikt savu zinātnisko, pētniecisko darbu, kura rezultātā mēs kā ES dalībvalsts arī proporcionāli varam saņemt vakcīnas, ko Eiropa kopumā ir panākusi.
"Tā rezultātā mūsu vakcinēšana jau sākās faktiski decembra beigās, tas ir, nepilna gada laikā, kopš sākās pandēmija. Tas ir pateicoties ne tikai, protams, zinātnei un zinātniekiem, bet arī ES kopējai spējai vienoties un strādāt kopā, lai sasniegtu šo kopīgo mērķi," uzsvēra Kariņš.
Viņš atzina, ka Eiropai ir ļoti daudz izaicinājumu, ņemot vērā, ka ģeopolitiskais stāvoklis pasaulē nekļūst mierīgāks, kļūstot arvien vētrainākam. "Tāpēc mūsu valsts interesēs ir turēties kopā ar mūsu ES partneriem, vienmēr iestāties par to, ka labāk Eiropai kopīgi, nekā dalībvalstīm atsevišķi daudz ko risināt un tai skaitā drošības jomā," akcentēja politiķis.
"Protams, Latvijas pirmais un galvenais drošības garants un pamats ir NATO alianse. Bet ES, ja mēs labāk sadarbotos viena ar otru dalībvalstis, mēs varētu būt spēcīgāks partneris NATO ietvaros, un, es domāju, šis ir tas virziens, kur mēs varam skatīties," norādīja premjers.
