Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Kādas ir būtiskākās atšķirības jūsu pieminētajos noteikumos?

Līgums starp apakšuzņēmēju un ģenerāluzņēmēju ir pārpilns ar soda sankcijām attiecībā uz apakšnieku. Lūk, viens piemērs no līguma ar ģenerāluzņēmēju: «Līguma summa ir galīga un ietver sevī būvniecības jebkādu izmaksu pieaugumu, jebkādu neparedzēto darbu rezervi, izpildes tiek apmaksātas tikai tad, kad ģenerālis saņem naudu no pasūtītāja. Apakšuzņēmēja pienākums ir uz sava rēķina, tāmē norādot atsevišķā pozīcijā, sagatavot detaļu un mezglu detalizētos rasējumus un/vai standartizētos detaļu un mezglu risinājumu rasējumus ar Uzņēmēja starpniecību saskaņot ar Pasūtītāju un/vai Objekta galveno arhitektu.»

Pasūtītāja un ģenerāluzņēmēja līgums ir vienkāršs, caurspīdīgs un saprotams, bet līgums ar apakšnieku diemžēl ir pilnīgi savādāks. Reģiona uzņēmējiem ir teiciens: ja līgums ir uz piecām lapām, tad ģenerālis samaksās līguma summu, ja garāks – apakšuzņēmējs tiks nolikts uz ceļiem. No savas pieredzes varu teikt, ka man kā reģionā strādājošam uzņēmējam, lai saskaņotu un parakstītu apakšuzņēmēja līgumu ar ģenerāli, ir vismaz četras reizes jātiekas ar ģenerāluzņēmēja pārstāvjiem un juristiem, kamēr tiek panākta kompromisa vienošanās. Jāsaprot, ka jebkurā objektā – vai tā ir pils, veselības iestāde, sabiedriska ēka, izglītības iestāde – būvniecības procesā rodas lielāki vai mazāki neparedzēti būvdarbi. Pirms darbu sākšanas vai projektējot, ne projektētājs, ne būvnieks visu nevar paredzēt. Un tad izveidojas situācija, ka, rodoties kādiem neparedzētiem darbiem, ģenerālis un pasūtītājs atsaucas uz līgumu, kur norādīts, ka par konkrētu summu ir jāizbūvē konkrēts objekts un, ja ir radušies kādi neparedzēti, līgumā neiekļauti darbi un izdevumi, tad faktiski apakšniekiem tie ir jāveic par saviem līdzekļiem. Tādēļ arī ir tik svarīgi, kāds ir projekts, būvdarbu specifikācija, izpildes laiks un noslēgtais līgums. Jo veiksmīgāks apakšuzņēmējs, ar lielāku pieredzi un labu kolektīvu, jo vairāk viņš var mēģināt uzstāt uz sev izdevīgiem noteikumiem.

Jūs pieminējāt, ka problēma ir ar projektu kvalitāti. Par ko tieši ir runa?

Papīrs pacieš visu. Projektu veido arhitektūras, būvkonstrukciju, vēdināšanas, apkures, ūdensapgādes, elektroinstalācijas un vājstrāvas daļas. Projektētāji arī piesaista apakšuzņēmējus dažādu daļu izstrādei. Apvienojot visu projektētāju izstrādātās daļas, bieži vien sanāk čiks. 2. un 3. kategorijas būvprojektiem būtu obligāta autoruzraudzība ne tikai kvalitātes pārbaudei, bet arī projektētāju pieredzes iegūšanai.

Pārsvarā kvalitāte klibo mazākiem, pašvaldību pasūtītiem projektiem, piemēram, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu projektiem. Ir bijuši gadījumi, kad tajos nav izstrādāti komunikāciju mezgli, nav skaidrs, kāds būs objekta vizuālais izskats. Problēmas sakne ir zemākās cenas princips pašvaldību iepirkumos. Nedrīkst nedz projektētāju, nedz būvnieku piedāvājumu vērtēt pēc zemākās cenas principa. Mēs neesam tik bagāti, lai pirktu lētas mantas. Citādi iznāk tā, ka jaunai ēkai pēc pieciem gadiem jau nepieciešami kaut kādi remonti un uzlabojumi. Kvalitatīvi izstrādāts projekts aizsargā arī pasūtītāju, jo tad būvniekam, veidojot izmaksu tāmi, nav iespēju šmaukties.


Visu interviju Tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi noteikumi lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra