Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.
Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.
Lielas pilnvaras
Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.
Tukšie – riskantie
Pēc VID datiem, 2017. gadā konstatēti 553 uzņēmumi, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un tad pēkšņi iesniedza PVN deklarāciju ar kopējo vērtību virs 70 000 eiro. Šādu uzņēmēju radītie zaudējumi PVN budžetam 2017. gada un 2018. gada pusgadā veidoja 40,8 milj. eiro. Ir novērots, ka PVN krāpniecības shēmās iesaistās (tiek izmantoti) tā dēvētie «guļošie» uzņēmumi, bet nodokļu administrācijai ir vajadzīgs instruments šādu iespēju liegšanai. Vēlme ir «iztīrīt» PVN maksātāju reģistru no tiem, kuriem 12 mēnešus nav aktivitātes. Pērn tika nosūtīti 5154 lūgumi izvērtēt PVN numura nepieciešamību, uz tiem 1105 atbildējuši, lai VID veic izslēgšanu, bet 629 atbildējuši, ka viņiem PVN numurs ir nepieciešams. Vienlaikus uzņēmumi neizmanto iespēju reģistrēties kā PVN maksātājs uz laiku (darījuma brīdi), kas ir labs instruments tieši tiem, kuriem ir sezonāla darbība.
Riskantie ārzemnieki
VID saskata risku saistībā ar amatpersonu nomaiņu. Proti, vispirms uzņēmums tiek reģistrēts kā PVN maksātāja amatpersona, stāstot skaistu nākotnes scenāriju par iecerētu uzņēmējdarbību, bet pēc brīža, neuzsākot saimniecisko darbību, tiek mainīta valde, kura var tikt iesaistīta PVN krāpšanā. Īpaša riska zonā ir amatpersonas ārzemnieki, jo nodokļu administrācija saskaras ar risku, ka amatpersonas tiek nomainītas ar trešo valstu ārzemniekiem, kurus esot grūti sasniegt. Daļā gadījumu par amatpersonām kļūst ES dalībvalstu cilvēki, kurus VID vēl varot sasniegt. Normatīvo aktu projektā ierakstīts, ka VID vēlas skaid- rojumus no uzņēmuma amatpersonām 12 darba dienu laikā, taču šo termiņu var mainīt. Ja jaunie valdes locekļi sadarbojas un sniedz skaidrojumus, tad no PVN reģistra viņi netiks izslēgti. Vienlaikus būs iespēja no PVN maksātāju reģistra izslēgtos atkārtoti reģistrēt šajā pašā reģistrā.
Investori var nesaprast
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka, apgrūtinot krāpnieku dzīvi, birokrātiskais slogs pieaugs arī godprātīgajiem. Tāpat ir ar ārvalstu investīcijām. «Tikšanās laikā ar LDDK premjers Krišjānis Kariņš tautsaimniecības attīstībai Latvijā kā pirmo minēja ārvalstu investīcijas, taču, ja, piemēram, Kanādas investoriem ir apgrūtinājums 12 darbdienu laikā sniegt paskaidrojumus klātienē, tad jautājums, vai šis investors nepārdomās, vai vispār vērts ir sasaistīties ar Latviju,» uz svarīgu aspektu norādīja V. Dombrovskis. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja uz situāciju, ka citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem nevar tikt piemērotas atšķirīgas prasības nekā tiem, kas dzīvo Latvijā. «Labāka varētu būt cita pieeja – nevis detalizēti visu aprakstīt likumā, bet gan dot tiesības VID vadītājam pieņemt lēmumu izslēgt riskanto uzņēmumu no PVN maksātāju reģistra atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām,» rosināja V. Dombrovskis. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norādīja, ka 99% visu fiktīvo uzņēmumu, uz kuriem tiek norakstīti nodokļu parādi, amatpersonas ir ārzemnieki. K. Podiņš uzsvēra, ka krāpnieki efektīvi izmanto caurumus Latvijas likumdošanā un nodarbojas ar fiktīvu amatpersonu importu–eksportu, jo mūsu fiktīvās amatpersonas, kuras Latvijā izslēgtas no aprites, tiek izmantotas Igaunijā, Lietuvā, pat Polijā un Čehijā, savukārt no šīm zemēm «amatpersonas» tiek atvestas atkal uz Latviju. Turklāt daudz fiktīvo amatpersonu ir no Ukrainas un Baltkrievijas. «Ja piedāvātos grozījumus akceptēs, tas būs milzīgs solis. Tad PVN ieņēmumi nevis pieaugs par dažiem desmitiem, bet varbūt pat simtiem miljonu eiro,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš uzskata, ka organizētā noziedzība īstenos situāciju, ka valdē būs Latvijas pilsonis ar brīnišķīgu nodokļu maksāšanas vēsturi un būs arī kāds ārvalstnieks, bet pēc kāda laika vietējais kadrs pametīs valdi. «Te būs darbs, kā šo situāciju kontrolēsim, jo jācenšas ne tikai iet līdzi noziedzībai, bet būt tai priekšā,» tā K. Podiņš.
Miljonu lietas
DB jau vairākkārt rakstījis par PVN režīmu. Pašlaik īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas ir izsniegtas 3927 reģistrētiem PVN maksātājiem. VID nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātā konstatēja, ka īpašais PVN režīms preču importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu PVN maksātāju negodprātīgas, krāpnieciskas darbības mērķiem. Uz 2018. gada 31. decembri kopējais nodokļu parāds, kas lielāks par 1430 eiro, bija 272 reģistrētiem PVN maksātājiem, kuriem izsniegta atļauja piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, sastādot 4,5 milj. eiro, tai skaitā PVN parāds ir 2,1 milj. eiro. Reģistrēto PVN maksātāju, kuriem ir izsniegta atļauja piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, biežākais izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra iemesls (t.i., 45% gadījumu) ir PVN deklarāciju neiesniegšana.
Laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam VID PVN maksātāju reģistrā bija 258 reģistrēti PVN maksātāji, kuri ir saņēmuši atļauju piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, no kuriem VID ātrās brīdināšanas riski ir konstatēti 53 jaunreģistrētiem PVN maksātājiem. 2017. gadā reģistrētiem PVN maksātajiem, kuriem ir piešķirta atļauja piemērot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos, ir veikti 46 nodokļu auditi, papildus aprēķinot PVN 7,3 milj. eiro apmērā. Audita laikā 74% reģistrētu PVN maksātāju ir konstatētas labuma guvēja vai «bufera» pazīmes, līdz ar to secināms, ka minētie reģistrētie PVN maksātāji apzināti iesaistījušies krāpnieciskajās shēmās ar nolūku gūt labumu, samazinot aprēķināto valsts budžetā maksājamo PVN summu. Tādēļ pastāv būtisks PVN nenomaksas risks valsts budžetā.
