Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.
Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.
"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.
Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.
"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.
LZS prezidents piebilda, ka gadu laikā katrs ražotājs ir atradis veidu un formu, kā strādāt attiecībā uz sagādi - kāds vairāk strādā ar vietējo, cits iepērk. "Mēs arī kļūstam globāli. Ir atsevišķi savienības biedri, kuri vairs ar svaigām zivīm nestrādā, bet pariet pilnībā uz saldētu. Tas ir dārgāk, bet tad procesu vari pilnībā kontrolēt," atzina Endele.
Viņš uzvēra arī nozares spēju pilnībā no viena tirgus pāriet uz citu, kā tas notika 2013. un 2014.gadā ar Krievijas tirgus aizvēršanos.
"Dažus biedrus gan šajā procesā mēs pazaudējām, pārsvarā visi ražotāji no divu maiņu darba pārgāja uz vienu maiņu, bet mēs īsā laika periodā spējām nomanīt tirgu - pārsvarā tagad mūsu tirgi ir Vācija, Amerika, Japāna, Jaunzēlande, Francija," stāstīja Endele.
Viņš piebilda, ka šajos tirgos ir citas prasības pret kvalitāti, tāpēc neviens nestrādā ar domu "ja nav laba zivs, tad nekas, jo tāpat zemāku kvalitāti kādā tirgū izpirks".
Endele norādīja, ka, strādājot ar saldētu izejvielu, ir iespējams daudz precīzāk plānot ražošanu un kvalitātes kontroli produkcijai. Tāpat uzņēmēji spēj strādāt daudz ātrāk, efektīvāk un ar mazākiem finanšu resursiem. "Laiks, kad mums bija ikdienas kašķi ar vietējo zvejniecību, ir beidzies nevis tādēļ, ka esam spējuši atrast veiksmīgu korporācijas modeli, bet gan pārkārtojot biznesa procesus," atzina Endele.