Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.
Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.
Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.
Testaments par labu neeksistējošam fondam
Oļegs Burlakovs nomira no Covid-19 izraisītajām komplikācijām 2021.gada 21.jūnijā. Līdztekus Krievijas Federācijas pilsonībai viņam bija arī Kanādas un Ukrainas pilsonība, un pēdējos gadus līdz pat savai nāvei viņš galvenokārt uzturējās Kanādas un Latvijas teritorijā. Lai arī Burlakovs savu privāto dzīvi pārāk neafišēja, zināms, ka ar sievu Ludmilu viņš laulībā nodzīvojis 49 gadus, viņiem ir divas meitas, bet 2018.gadā Ludmila Burlakova ierosināja laulības šķiršanas procesu, kurš līdz miljardiera nāvei vēl nebija noslēdzies. Iespējams, galvenais iemesls bija tolaik septiņdesmitgadīgā multimiljonāra pārlieku lielā interese par 27 gadus jauno Sofiju Ševcovu, no kuras viņam ir meita Nikola.
Skandāla epicentrā ir Burlakova māsas Veras Kazakovas un viņas vīra Nikolaja centieni tikt pie pēc iespējas lielākas mantojuma daļas, lai arī Burlakova 2004.gadā taisītajā oficiālajā testamentā viņiem nav atstāts nekas. Proti, 2019.gada 21.oktobrī Latvijā Oļegs Burlakovs esot ar roku uzrakstījis testamentu par labu Veras un Nikolaja Kazakovu fondam, kurš laikā, kad it kā tika rakstīts šis testaments, nemaz nepastāvēja un, kā raksta “comments.ua”, nepastāv joprojām.
“Monako” praktizējošs notārs pieņēma šo “dokumentu” glabāšanā līdz Monako tiesas sprieduma pasludināšanai, un vēlāk Monako augstākā tiesa Kazakovu pretenzijas uz mantojumu noraidīja kā nepamatotas. Kazakovi vērsās skandalozi zināmajā Ļubļinskas rajona tiesā Maskavā (šo tiesu, piemēram, 2018.gadā saviem mērķiem izmantoja Krievijas oligarhs Mihails Prohorovs tiesvedībā pret opozīcijas politiķi Alekseju Navaļņiju https://pravo.ru/news/203622) un tā, neraugoties uz to, ka neatkarīgi eksperti ar roku rakstīto O.Burlakova “testamentu” atzina par viltojumu, lēma, ka dokuments ir īsts pat neraugoties uz to, ka tiesai bija iesniegta vien tā sliktas kvalitātes kserokopija.
Aizkulisēs nojaušams ietekmīgs sabiedrotais
Par to, ka visas šīs mantojuma lietas aizkulisēs varētu būt kāda ietekmīga figūra, kas apmaksā Kazakovu tiesāšanās izdevumus, ekspertīzes, neskaitāmas Ludmilu Burlakovu nomelnojošas publikācijas Krievijas medijos un, iespējams, nodrošina viņiem labvēlīgus tiesas spriedumus, liecina virkne neskaidrību saistībā ar Maskavas Ļubļinskas rajona tiesas spriedumu.
Saskaņā ar portāla “legal.report” ziņoto, ar roku rakstītajā lapiņā kā mantinieks minēts neeksistējošais “Kazakovu fonds”, arī tiesā Vera un Nikolajs Kazakovi uz pilnvaras pamata vērsās tieši šī fonda vārdā. Taču tā kā šādas juridiskas personas nav, Kazakovi ātri vien lūdza par mantiniekiem atzīt sevi kā fiziskas personas. Maskavas tiesai tas šķita pilnīgi pieņemami pat neraugoties uz Monako augstākās tiesas norādīto, ka Kazakoviem nav attiecīgā statusa šādas prasības celšanai.
“legal.report” vērš uzmanību arī uz ar roku rakstītā testamenta sastādīšanas datumu – 2019.gada 21 oktobris, tātad pusotru gads pirms O.Burlakova nāves. “Vai tiešām visā šajā laikā pieredzējis uzņēmējs un miljardieris neatrada laiku, lai atceltu veco testamentu un pienācīgā kārtā apstiprinātu jaunu pēc jebkuras savas pilsonības valsts – Krievijas, Kanādas vai Ukrainas likumdošanas standartiem,” vaicā portāls. Turklāt tiesa apmierinājās ar nekvalitatīvu dokumenta kopiju. Vēl vairāk – pats “testaments” esot tikai no bloknota izrauta lapiņa, kura no abām pusēm aprakstīta ar vispārējām frāzēm par O.Burlakova īpašumu. Savukārt O.Burlakova atraitnes un meitu tiesai iesniegto ekspertīzes slēdzienu, kurā minētā testamenta autentiskums tika apšaubīts, tika noraidīts.
Safabricēti apvainojumi un paternitātes apstrīdēšana
Pirmajā raundā pateicoties, iespējams, korumpētai tiesai, Kazakovi vinnēja, taču tālāk viņiem vairs tik labi neveicas, un tādēļ cīņā par miljoniem tiek laisti darbā netīri ieroči. Piemēram, saskaņā ar “comments.ua” ziņoto, bijuši mēģinājumi safabricēt krimināllietu pret Ludmilu Burlakovu Ukrainā, kura tagad ar Harkivas pilsētas Dzeržinska rajonas tiesas spriedumu ir izbeigta un šo lēmumu apstiprinājusi arī Poltavas apelācijas tiesa. Tāpat tikusi nopludināta arī diskreditējoša, apzināti nepatiesa informāciju par ar Ludmilu Burlakovu saistītām krimināllietām ASV, Lielbritānijā un Latvijā.
Stāstu par pret Ludmilu Burlakovu Latvijā it kā ierosināto krimināllietu portālā “pietiek.com” publicējis kāds praktizējošs jurists Rolands Rasiņš, kura kā “praktizējoša jurista” vārds internetā atrodams vien šīs publikācijas sakarā. Savukārt Valsts policijas Rīgas Teikas nodaļa oficiālā atbildē uz advokātu iesniegumu saistībā ar minēto publikāciju, norādījusi, ka VP Rīgas Teikas nodaļā nav uzsākts nevienu kriminālprocess, kurā L.Burlakovai būtu piešķirts procesuālais statuss.
Kā raksta “comments.ua”, mēģinājumi ierosināt uz nepatiesiem faktiem balstītus kriminālprocesus ir Veras Kazakovas “firmas” paņēmiens. Turklāt kriminālprocesu ierosināšanu viņa cenšas panākt ne vien pret saviem oponentiem, bet arī pret notāriem, kuri vienkārši dara savu darbu. “Piemēram, gan Krievijā, gan Ukrainā ar dažādiem ieganstiem viņa panāca krimināllietu ierosināšanu pret notāriem. Šīs lietas gala rezultātā tika izbeigtas, taču tās nodarīja reputācijas un materiālu kaitējumu cilvēkiem, kuri Verai Kazakovai neko sliktu nebija nodarījuši,” raksta Ukrainas portāls.
Jāatzīmē, ka Lielbritānijā kopš 2019.gada patiešām norisinās process par krāpniecību. Tikai prasību pret virkni kompāniju un personu, tanī skaitā Veru un Nikolaju Kazakoviem, kā arī pret kādreizējo O.Burlakova ģimenes ofisa vadītāju, Latvijā dzīvojošo Semjonu Anufrijevu, cēlusi Ludmila Burlakova.
Kazakovu situāciju ievērojami apgrūtina tas, ka Latvijā šogad oficiāli atzīts Oļega Burlakova Kanādā taisītais testaments, pēc kura par mantinieci atzīta mirušā miljardiera sieva Ludmila Burlakova. Par iemeslu testamenta atzīšanai Latvijā cita starpā kalpoja arī fakts, ka pēdējos dzīves gados Oļegs Burlakovs kopā ar savu draudzeni Sofiju Ševcovu un abu meitu Nikolu dzīvoja tieši Latvijā, Rīgā, kur, saskaņā ar neoficiālu informāciju, turpina uzturēties arī tagad. Tikmēr Vera Kazakova mēģināja panākt Pēterburgas tiesas atzinumu, ka Nikola nav Oļega Burlakova meita. Lai arī pēc ģenētiskās ekspertīzes atzīts, ka iespējamība, ka Nikola tiešām ir mirušā miljardiera meita, ir 99,99798%, Kazakovi arī šo atzinumu steidzās apstrīdēt, norādot, ka tas vēl nebūt nenozīmē, ka Oļegs Burlakovs patiešām ir Nikolas tēvs. Nonāca pat līdz tādiem apgalvojumiem, ka grūtniecība Sofijai varējusi iestāties “nelikumīgi manipulējot ar Burlakova biomateriāliem”. Tomēr pat Krievijas tiesai nācās atzīt, ka Nikola tiešām ir mirušā miljardiera meita, raksta “comment.ua”.
Instruments sankciju apiešanai?
Kazakovi savu pretenziju izvirzīšanā sēž uz diviem krēsliem vienlaikus. Krievijas tiesās Vera un Nikolajs Kazakovi uzstājas kā Krievijas pilsoņi, Eiropas tiesās – Kā Igaunijas pilsoņi un rezidenti, jo Nikolajam Kazakovam ir arī Igaunijas pilsonība.Šim apstāklim Burlakova mantojuma epopejā ir liela nozīme. Kā lēš “comments.ua”, Kazakovi ir atraduši “Melnajai Pērlei” pircēju, kurš tad arī ir patiesais “striķīšu raustītājs” visā šajā spēlē. Konkrēts uzvārds netiek nosaukts, taču portāls liek noprast, ka visticamāk tas ir kāds no sankcijām pakļautajiem Krievijas oligarhiem, kuram ir vitāli svarīgi izvest savus līdzekļus no sankcijām, zem kurām tie nokļuva pēc Krievijas neģēlīgā iebrukuma Ukrainā. Un te Nikolaja Kazakova Igaunijas rezidenta statuss ir īsti vietā. Patiesais jahtas īpašnieks būtu kāds sankcijām pakļauts augsta ranga Krievijas darbonis, bet jahtas nominālais īpašnieks – Nikolajs Kazakovs.
“Comments.ua” norāda, ka, ņemot vērā Kazakovu sekmes Krievijas tiesās, viņu jaunie sponsori ir ietekmīgi un bagāti, tā kā līdzekļu Krievijas tiesu lēmumu pirkšanai viņiem vismaz pagaidām netrūkst. “Intriga vien tā, kas ir šis spēlētājs, kurš vada par eiropiešiem izliekošos Kazakovu darbības un sponsorē viņu nebeidzamās tiesvedības, kurām, lai iegūtu mantojumu, jo īpaši jahtu, tiek tērēti Lielbritānijas, Latvijas, Ukrainas un citu civilizēto valstu nodokļu maksātāju līdzekļi,” raksta “comments.ua”.