Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Ministru prezidents aicināja aktīvāk domāt par eksportējošo uzņēmumu investīciju piesaisti, vienlaikus piebilstot, ka šiem investoriem un viņu darbiniekiem varētu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par darbu Latvijā.

Pēdējos 10 gados – no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020.gada 31. decembrim – nerezidentu investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā sasniegušas 1,55 miljardus eiro, un 83% jeb 1,29 miljardi eiro ieplūda nekustamajos īpašumos.

Šādus datus Iekšlietu ministrija ir apkopojusi ziņojumā Ministru kabinetam.

Ņemot vērā lielo valsts parādu, tautsaimniecības apjomu krišanos, jādomā par dažādām iespējām, kā atdzīvināt un iekustināt ekonomiku gan ārkārtējās situācijas laikā, gan pēc pandēmijas beigām, uzsver LANĪDA.

Eksportējošo uzņēmumu piesaiste, ražotāju atbalsts neapšaubāmi ir apveicami, taču tas neizslēdz papildu atbalstu un jaunu investīciju piesaisti arī nekustamā īpašuma jomai. Šobrīd aizvien pieaug brīvo biroju, tirdzniecības platību īpatsvars, samazinās darījumu skaits, bet pretī ir tikai arvien lielāks nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Tāpēc ir jāizmanto visas iespējas, tostarp investīciju piesaiste nekustamajam īpašumam.

Ārvalstu investorus izpēta bankas, notāri, arī nekustamā īpašuma aģenti veic visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas pārbaudes, līdz ar to tie investori, kas ir gatavi ieguldīt jaunos nekustamā īpašuma projektos, ir ar legāliem un pārbaudītiem finanšu līdzekļiem, kuri var dot pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai kopumā. Pārbaužu “siets”, kam iziet cauri gan šie investori, gan viņu finanšu līdzekļi ir ārkārtīgi smalks, pārbaužu rīku klāsts ir patiesām plašs, tāpēc aizdomīgi darījumi tiek atsijāti jau sākotnēji.

LANĪDA ieskatā K. Kariņa apgalvojums, ka šī programma ir jāslēdz kā neproduktīva, ir nepārdomāts un raida negatīvu signālu ārvalstu investoriem, kas pašlaik, iespējams, apsver iespēju ieguldīt Latvijā, tādējādi sniedzot savu artavu gan daudzu grausta statusā esošo Rīgas centra ēku sakārtošanā, gan dodot darbu tūkstošiem Latvijas ģimeņu.