Jaunākais izdevums

Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Kesko sadarbībā ar Ķīnas interneta tirdzniecības kompāniju Alibaba gatavojas Ķīnā atvērt interneta veikalu, piedāvājot somu pārtikas produktus Ķīnas patērētājiem.

Kesko norāda, ka interneta veikals sākotnēji ietvers produktus no Somijas zīmoliem, tostarp kafijas ražotāja Paulig, šokolādes giganta Fazer un ogu tirgotāja Kiantama.

Uzņēmums vēsta, ka produktu klāsts turpmākajos mēnešos tiks paplašināts, lai ietvertu Valio, Raisio un Pirkka produktus.

Alibaba būs kopuzņēmuma partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» 2017.gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 13,8% jeb 6,704 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu, taču uzņēmuma zaudējumi pērn turpināja pieaugt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» neto apgrozījums bija 55,158 miljoni eiro, un uzņēmuma zaudējumi sasniedza 4,610 miljonus eiro.

Salīdzinājumām 2016.gadā AS «Kesko Senukai Latvia» apgrozījums bija 48,454 miljoni eiro un tā zaudējumi bija 3,554 miljoni eiro.

Tirgotājs pagājušajā gadā veicis lielus ieguldījumu attīstībā. 2017.gada aprīlī tika atvērts otrs «K-Senukai» veikals Rīgā, bet gada nogalē durvis vēra «K-Senukai» veikals Daugavpilī. Uzņēmums pērn paplašinājis preču sortimentu un gada beigās visi veikali nomainīja nosaukumu no «K-Rauta» uz «K-Senukai». AS «Kesko Senukai Latvia» pērn arī turpinājis attīstīt pārdošanu internetā. Šīs aktivitātes bijušas uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, sacīts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Lietuvas Konkurences padome atļauj Kesko Senukai iegādāties interneta mazumtirgotāju 1A

LETA--BNS, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības centru grupai «Kesko Senukai» iegādāties interneta mazumtirdzniecības grupu «1A Group», paziņojusi Lietuvas Konkurences padome.

Jau iepriekš «Kesko Senukai» saņēma Latvijas Konkurences padomes un Igaunijas Konkurences padomes atļauju iegādāties «1AGroup».

Līdz ar to pēc darījuma pabeigšanas «Kesko Senukai» pārvaldīs interneta veikalus «1A» visās trīs Baltijas valstīs.

Darījumu paredzēts īstenot, izmantojot Lietuvas holdingkompāniju UAB «Penktoji projekto bendrove», kas izveidota īpaši šim nolūkam.

Darījuma summa atklāta netiek.

«Kesko Senukai» 2016.gada aprīlī no Somijas akcionāra «Kesko Group» pārņēma astoņu «K-rauta» veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar vienotu nosaukumu - bijušais «Rautakesko» Latvijā ir pārdēvēts par «Kesko Senukai Latvia», Igaunijas kompānija kļuvusi par «Kesko Senukai Estonia», bet Lietuvā darbojas «Kesko Senukai Lithuania».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai piektdien, 24.novembrī Daugavpilī atklāja jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 2,5 milj. eiro lielas investīcijas, informē kompānijā.

«Ar šī veikala atvēršanu vēlamies nākt pretī saviem klientiem, vienlaikus dodot savu pienesumu Daugavpils infrastruktūras izaugsmē un attīstībā, kas nodrošinās jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildu iespējas vietējiem piegādātājiem,» stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Ar jaunā veikala atvēršanu darbu uzsāk 52 profesionāli darbinieki.

Kā ziņots iepriekš, Kesko Senukai pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 101 veikals Baltijas valstīs.

Kesko Senukai no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzsākot K-rauta vadību Kesko Senukai plāno pakāpeniski īstenot visa tīkla modernizāciju. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu - Latvijā Kesko Senukai Latvia, Igaunijā Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā Kesko Senukai Lithuania.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Valsts valodas centrs konstatējis daudz pārkāpumu K Senukai darbībā

LETA, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis daudz pārkāpumu K Senukai darbībā, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica VVC direktors Māris Baltiņš.

Viņš skaidroja, ka K Senukai veikalos ir ļoti daudz valodas lietošanas pārkāpumu. Tie konstatēti instrukcijās, etiķetēs u.c.

Baltiņš norādīja, ka tas izskatoties drīzāk pēc uzņēmuma politikas, nevis atsevišķiem kļūdainiem gadījumiem.

AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Mariuss Šukausks aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums, sadarbojoties ar VVC, ir apzinājis konstatētos pārkāpumus un strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk novērsu radušos situāciju.

«Šāda situācija izveidojusies saistībā ar strauju preču sortimenta maiņu. Šobrīd aktīvi darbojamies pie preču cenu zīmju teksta korekcijām, instrukciju labojumiem un citām svarīgām detaļām, lai pircējs saņemtu patiesu un saprotamu informāciju, kas atbilst preces būtībai,» piebilda Šukausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija Alibaba pārņēmusi kontroli pār loģistikas struktūrvienību Cainiao Smart Logistics Network un solījusi piecos gados ieguldīt 100 miljardus juaņu (12,7 miljardus eiro), lai izveidotu globālu loģistikas tīklu.

Alibaba investēs 5,3 miljardus juaņu (670 miljonus eiro), lai palielinātu sev piederošo Cainiao akciju daļu no 47% līdz 51%, tādējādi sniedzot uzņēmumam tiešu kontroli pār ar zaudējumiem strādājošo struktūrvienību.

Šāds paziņojums izskanējis laikā, kad Alibaba ārvalstīs strauji paplašina savu e-tirdzniecības un loģistikas tīklu, lai dažādotu savu patērētāju bāzi.Tāpat šīs investīcijas norāda uz uzņēmuma nodomiem palielināt kontroli pār Ķīnas iekšzemes noliktavu un piegāžu tirgu.Iecerēts, ka pēc loģistikas tīkla uzlabošanas Alibaba pasūtījumus Ķīnā piegādās 24 stundu, bet citur pasaulē - 72 stundu laikā.

Alibaba dibināja Cainiao 2013.gadā kopīgi ar vairākiem partneriem, tostarp lielveikalu īpašnieku Intime Group, konglomerātu Fosun Group un vairākiem loģistikas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija «Alibaba» un Krievijas tehnoloģiju grupa «Mail.ru» otrdien paziņoja par vienošanos, kas paredz Krievijā un citās Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs izveidot kopuzņēmumu.

Abi uzņēmumi kopīgi ar Krievijas valsts ieguldījumu fondu RDIF un telekomunikāciju operatoru «MegaFon» par jaunu stratēģisku partnerattiecību izveidi pavēstīja ekonomikas forumā Vladivostokā.

«Alibaba» un «Mail.ru» norādīja, ka šīs partnerattiecības apvienos Krievijas patērētāju interneta un e-tirdzniecības platformas, kā arī Krievijā un NVS valstīs izveidos vadošu tirdzniecības kopuzņēmumu.

Jaunā uzņēmuma nosaukums būs «AliExpress Russia», tam par pamatu izmantojot jau esošas «Alibaba» platformas «Ali Express» nosaukumu.

«Alibaba» piederēs 48% kopuzņēmuma akciju, 24% piederēs «MegaFon», 15% «Mail.ru», bet RDIF piederēs 13% akciju.

«Alibaba» jau šobrīd ir nozīmīga klātbūtne Krievijas e-tirdzniecības tirgū ar platformām «AliExpress» un «Tmall».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kesko Senukai Latvia atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums

Dienas Bizness, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» trešdien, 23.maijā, atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka pieprasījumu uzņēmumam 21.maijā bija piemērots aizliegums samazināt vai palielināt pamatkapitāla lielumu, aizliegums reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrēšanas aizliegums.

Zvērinātais tiesu izpildītājs bija pieprasījis piemērot nodrošinājumu AS «Kesko Senukai Latvia» 16.maijā, bet jau nākamajā dienā 17.maijā iesniedza rīkojumu nodrošinājumu atcelt, jo uzņēmums esot nokārtojis saistības.

AS «Kesko Senukai Latvia» dibināts 1996.gadā. Uzņēmums iepriekš bija pazīstams kā AS «Rautakesko, taču 2016.gadā »Kesko Senukai« no Skandināvijas akcionāra »Kesko Group« pārņēma »K-rauta« veikalu tīkla pārvaldi Latvijā un Igaunijā, un uzņēmumu pārsauca par AS »Kesko Senukai Latvia«.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājam AS «Kesko Senukai Latvia» 21.maijā reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka pieprasījumu uzņēmumam piemērots aizliegums samazināt vai palielināt pamatkapitāla lielumu, aizliegums reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrēšanas aizliegums.

Zvērinātais tiesu izpildītājs bija pieprasījis vēl divu nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, bet to reģistrācija atteikta.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šis ir pirmais AS «Kesko Senukai Latvia» piemērotais nodrošinājums kopš uzņēmuma dibināšanas 1996.gadā.

AS «Kesko Senukai Latvia» iepriekš bija pazīstams kā AS «Rautakesko, taču 2016.gadā »Kesko Senukai« no Skandināvijas akcionāra »Kesko Group« pārņēma »K-rauta« veikalu tīkla pārvaldi Latvijā un Igaunijā, un uzņēmumu pārsauca par AS »Kesko Senukai Latvia«.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai Lithuania, kam pieder būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls Baltijas valstīs, iegādājas vienu no Baltijā vadošajiem interneta mazumtirdzniecības uzņēmumiem 1A Group, teikts kompānijas paziņojumā.

Darījuma summa atklāta netiek.

Somijas grupa Kesko norāda, ka šis darījums nodrošinās iespēju Kesko Senukai Lithuania iegūt spēcīgu pozīciju strauju izaugsmi piedzīvojošajā Baltijas e-tirdzniecības tirgū.

«E-tirdzniecības tirgus Baltijā piedzīvo strauju izaugsmi un krietni apsteidz fizisko veikalu mazumtirdzniecību. Īstenojot šo darījumu, mēs kļūsim par lielāko multikanālu spēlētāju Baltijā un spēsim apkalpot savus klientus ar mūsu daudzpusīgo veikalu tīklu, kā arī ar interneta palīdzību,» skaidro Kesko viceprezidents Jorma Rauhala.

Paredzēts, ka darījums noslēgsies 2018.gada otrajā pusē.

Internetveikala «1A.lv» pārstāvis Normunds Namnieks aģentūrai LETA uzsvēra, ka darījums paredz divu uzņēmumu - «Kesko Senukai Lithuania» un «1A Group» - apvienošanos. Pēc viņa teiktā, darījums uzskatāms par stratēģisku un rūpīgi izsvērtu lēmumu, lai «1A Group» varētu izmantot multikanālu tirdzniecības priekšrocības, būtiski palielinātu sortimentu jaunās preču kategorijās, kā arī piedāvātu klientiem izdevīgākus servisa, loģistikas un produktu piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājs AS «Kesko Senukai Latvia» 2018. gadā strādāja ar apgrozījumu 90,623 miljonu eiro apmērā, kas bija par 64,3% jeb 35,465 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam arī pērn izdevies atsākt pelnīt - tas strādājis ar peļņu 1,474 miljonu eiro apmērā, pretēji 4,610 miljonu eiro lieliem zaudējumiem 2017. gadā.

AS «Kesko Senukai Latvia» pārvaldītajā «K-Senukai» veikalu tīklā pagājušajā gadā ietilpa deviņi veikali visā Latvijā. Uzņēmums atzīmē, ka 2017.gadā veiktā sortimenta maiņa, tāpat kā citi pasākumi tam ļāva paaugstināt pārdošanas apjomus.

Uzņēmums pagājušajā gadā lielu uzmanību pievērsis tirdzniecībai internetā, gan attīstot savu internetveikalu, kā arī uzsākot sadarbību ar internetveikalu «1A». Tas ļāvis paplašināt «K-Senukai» piedāvāto produktu sortimentu ar smaržām, kā arī uzņēmuma veikalos atvērti «1A» iegādāto preču izsniegšanas un pieņemšanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kesko Senukai Lithuania», kam pieder būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls Baltijas valstīs, saņēmis Igaunijas Konkurences padomes atļauju iegādāties vienu no Baltijā vadošajiem interneta mazumtirdzniecības uzņēmumiem «1A Group».

Igaunijas Konkurences padome nolēmusi, ka «1A Group» pārdošana «Kesko Senukai Lithuania» neradīs būtisku ietekmi uz konkurenci preču tirgū.

Somijas grupas «Kesko» stratēģiskais mērķis ir stiprināt savas tirgus pozīcijas Ziemeļeiropā un uzlabot rentabilitāti visās darbības valstīs, skaidro uzņēmums. «Kesko» norāda, ka šis darījums nodrošinās iespēju «Kesko Senukai Lithuania» iegūt spēcīgu pozīciju strauju izaugsmi piedzīvojošajā Baltijas e-tirdzniecības tirgū.

Darījumu paredzēts īstenot, izmantojot Lietuvas holdingkompāniju UAB «Penktoji Projekto Bendrove», kas izveidota īpaši šim nolūkam.

Darījuma summa atklāta netiek.

«Kesko Senukai» pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 22 veikali Lietuvā, deviņi veikali Latvijā, astoņi Igaunijā un 17 OMA veikali Baltkrievijā, kā arī veiksmīga e-tirdzniecības platforma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmitkārtīgi palielināt apkalpoto paku skaitu līdz vienam miljardam dienā un samazināt loģistikas izmaksas – tāds ir Ķīnas e-komercijas giganta Alibaba Group mērķis 100 miljardu juaņu (15,6 miljardu ASV dolāru) investīcijām. Tādējādi grupa vēlas paaugstināt savas darbības efektivitāti, vēsta Zdnet.com. Ieguldījumi būs nepieciešami, lai izveidotu gudra loģistikas tīkla tehnisko mugurkaulu, norādījis grupas dibinātājs Džeks Ma.

Alibaba grib nodrošināt piegādes 24 stundu laikā Ķīnas teritorijā un 72 stundu laikā starptautiskajos tirgos.

Tāpat interneta tirdzniecības kompānija vēlas samazināt loģistikas izmaksas. Patlaban Ķīnā tās ir 15% apmērā no IKP, valstīs, kur loģistikas sistēmas attīstītākas, ap 7‒8%, bet grupas mērķis – mazāk kā 5%. Alibaba ir savs loģistikas tīkls Cainiao Network, kur grupa pērn par 807 milj. ASV dolāru ieguva kontrolpaketi. Patlaban, dienā apkalpojot 100 milj. paku, Cainiao izdevies samazināt piegādes laiku uz atsevišķām valstīm no 70 līdz 10 dienām.

Pēc Dž. Ma teiktā, pie esošajiem izaugsmes tempiem nebūtu nekāds brīnums, ja pēc 10 gadiem pasaulē nozīmīgās 11. novembra iepirkšanās dienas tirdzniecības apjomi kļūtu par ikdienu. Pērn Cainiao šajā dienā saņēma 812 milj. pasūtījumu, par 23% pārsniedzot 2016. gada rādītājus. Ja, izmantojot datus, izdotos atrisināt zemās transporta efektivitātes un augsto loģistikas izmaksu problēmas, ražotājiem un loģistiķiem pavērtos iespēja tikt pie lielas peļņas, atzīmējis grupas dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Pasts pēdējos divos mēnešos apkalpo būtiski vairāk tranzītlidmašīnu

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" otrdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) veiksmīgi debitēja Honkongas fondu biržā.

Uzņēmums investoriem piedāvāja 500 miljonus akciju un piesaistīja 88 miljardus Honkongas dolāru (10,2 miljardus eiro), kas ir lielākais IPO kopš 2010.gada.

Ja "Alibaba"nolems pārdot vēl papildu 75 miljonus akciju, kompānija varētu iegūt 101,2 miljardus dolāru. "Alibaba" skaidro, ka šie ienākumi tiks izmantoti, lai realizētu pasākumus lietotāju skaita palielināšanai, veicinātu digitālu transformāciju, kā arī nodrošinātu inovācijas un investīcijas ilgtermiņā. ASV akciju biržā kotētais uzņēmums IPO Honkongas fondu tirgū plānoja īstenot jau vasarā, taču Honkongā notiekošo protestu, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības nesaskaņu dēļ šī iecere tika atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī Rīgā atvērs pirmo jaunā koncepta «K Senukai» veikalu Baltijas valstīs, kas būs arī lielākais uzņēmuma veikals Latvijā. Darbam tajā patlaban tiek meklēti 200 darbinieki.

«K Senukai» jaunā koncepta veikalam Rīgā nepieciešami darbinieki astoņpadsmit amata kategorijās, tostarp, 110 darbinieki pārdošanā un klientu apkalpošanā, 35 – darbam noliktavā, 40 – pakalpojumu un kasu nodaļā, kā arī izsludinātas 15 vakances vadošajās pozīcijās. Uzņēmums meklē gan mazumtirdzniecībā jau pieredzējušus speciālistus, gan tos, kuri dārzkopības, interjera vai celtniecības jomas uzskata par savu aicinājumu un vēlas apgūt darbu, attīstot savas prasmes starptautiskā uzņēmumā.

Kā liecina informācija vakanču portālā cv.lv, «K Senukai» veikala vadītājam piedāvā atalgojumu 2000 - 2800 eiro mēnesī (bruto), savukārt, preču komplektēšanas un izsniegšanas darbiniekam noteikta stundas likme 4 līdz 5.90 eiro apmērā (bruto), bet apdares preču pārdošanas ekspertam - stundas likme 5.50 līdz 8 eiro (bruto).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,2 miljonus eiro, AS “Kesko Senukai Latvia” Rumbulas loģistikas parkā atklājusi jaunu A klases noliktavu 14 200 m2 platībā.

Jaunā noliktava ļaus palielināt piegāžu centralizācijas apjomu, samazinot piegāžu slodzi veikalos un citās uzņēmuma noliktavās. Tā apkalpos arī e-tirdzniecību un vairumtirgotājus Latvijā.

Kesko Senukai nomās telpas loģistikas parkā Rumbula  

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs UAB “Sirin Development” ir parakstījis līgumu...

“Attīstoties mūsu preču sortimentam, aug arī mūsu piegādātāju skaits. Lai savlaicīgi un efektīvi nodrošinātu preču piegādi veikaliem, esam atvēruši jaunu loģistikas centru, kas ļaus optimizēt piegāžu ķēdes no ražotājiem un citiem uzņēmuma loģistikas centriem Baltijā, tādējādi paātrinot preču piegāžu plūsmu. Šajā attīstības posmā jaunais loģistikas centrs spēs pilnībā apmierināt mūsu vajadzības, būtiski uzlabojot uzņēmuma efektivitāti,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” izpilddirektore Viktorija Voičenko.

Loģistikas komplekss ļaus “Kesko Senukai Latvia” samazināt produkcijas transportēšanas izmaksas un sniegs jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Objekta kopējais izmērs ir 14 200 m2, bet kopējā noliktavas jauda – 13 000 palešu vietu ar iespēju to palielināt nākotnē.

“Līdz ar mūsdienīgiem noliktavu un transporta loģistikas risinājumiem piegādātāju centralizācija sniegs papildu iespējas paplašināt savu preču klāstu mūsu veikalos, vienlaikus samazinot preču piegādes izmaksas. Īpaši saistoši tas varētu būt vietējiem ražotājiem, ļaujot paplašināt sadarbības iespējas,” skaidro “Kesko Senukai Latvia” krājumu un loģistikas vadītājs Aldis Paegle.

Projekts īstenots nepilna gada laikā: jaunajā loģistikas centrā uzstādīts mūsdienīgs noliktavu aprīkojums, iekārtotas plašas plauktu sistēmas, biroja telpas un īstenoti citi uzlabojumi.

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas 

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt...

Darbus veicis attīstītājs SIRIN Development – pilna cikla industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums, kas darbojas kā investors, attīstītājs un ilgtermiņa būvēto īpašumu īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru