Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Jelgavā par 12 miljoniem eiro plānots uzbūvēs 116 zemas īres maksas dzīvokļus, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Šodien Jelgavas domes sēdē deputāti apstiprināja neapbūvēta zemesgabala Ganību ielā 54 izsoles rezultātus un lēma to pārdot SIA "Jelgavas īres nami" (JĪN) par 146 000 eiro. Šis uzņēmums bija vienīgais izsoles dalībnieks.

Izsolē varēja piedalīties pretendenti, kuri apņemās šajā zemesgabalā uzbūvēt zemas īres maksas mājokļus attīstības finanšu institūcijas "Altum" atbalsta programmā.

JĪN valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka uzņēmums uz zemesgabala plāno uzbūvēt divus piecstāvu namus, kuros būs 116 dzīvokļi. Būvniecība notiks ar finanšu institūcijas "Altum" zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmas atbalstu. Programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli par tirgus nosacījumiem.

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group nodibinājis uzņēmumu “Mājas Cēsīs” ar mērķi radīt mūsdienīgas un videi draudzīgas dzīvesvietas Cēsīs, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkvnieks.

Sākotnēji tiks izveidots 30 energoefektīvu īres māju ciemats “Mājas Cēsīs Cīrulīšos”. Visas mājas būs ne tikai aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un pieejamas dažādās platībās, bet arī ciemata izbūvē tiks ievērotas visas mūsdienu cilvēku vajadzības apkārtējas vides labiekārtošanā. Ciematā būs ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, kā arī zaļa ārtelpa.

Plānots, ka pilsētas mācību iestāžu pedagogiem būs iespēja saņemt 50% atlaidi no īres maksas.

“Cēsīs dzīvot ir forši, ja ir kur dzīvot. Pilsēta strauji attīstās, bet dzīvesvietu trūkums neļauj šim procesam notikt ar pilnu jaudu. Šīs īres mājas dos iespēju ikvienam izmēģināt dzīvot Cēsīs un veicinās pilsētas dzīvojamā fonda attīstību,” jaunu ieceri komentē J.Palkavnieks.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Nākamgad pašvaldības SIA "Rīgas nami" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam (DMDM) prasa par telpu nomu Skārņu ielā 10 maksāt par 77 000 eiro jeb 72% vairāk nekā līdz šim, taču muzejam tādu līdzekļu nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Ja līdz šim DMDM par katru nomāto kvadrātmetru maksāja 2,90 eiro mēnesī, tad no nākamā gada "Rīgas nami" vēlas saņemt 4,98 eiro par kvadrātmetru.

DMDM ar "Rīgas namiem" jauno īres līgumu noslēdza 2020.gadā ar "it kā nemainīgu nomas maksu", taču tagad maksas pieaugums tiek pamatots ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un jauno nomas maksu nav varējusi sniegt, norādot, ka šos jautājums jāuzdod juristiem, jo bieži gadoties, ka noslēgtie nomas līgumi precīzi neiet kopā ar to, ko nosaka likums, kā nomas maksas būtu nosakāmas.

Tāpat viņa uzsver, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu. Sleže akcentē, ka tās nav standarta ēkas, un tām ir jāveic arī minimāli uzkrājumi gadījumiem, kad ēkas prasa lielākus ieguldījumus vai atjaunošanas darbus.

Rīgā iecerēts īstenot pirmo dzīvojamā mājas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, šodien žurnālistus informēja SIA "Rīgas nami".

Projekta laikā 1969. un 1970.gadā būvēta kopmītņu ēka Ziepju ielā 11 tiks pārbūvēta par īres namu, kurā būs divi dienas centri un tam apkārt būs labiekārtota ārtelpa.

Piecstāvu nama atjaunošanu plānots veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus.

Kā pasākumā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA), mājokļu jautājumu risināšana ir viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem pašvaldības dienaskārtībā.

Viņš informēja, ka 1.novembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājum risināšanai bija reģistrētas 1924 ģimenes.

Savukārt SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsvēra, ka šī nama pārbūve ir nozīmīga visiem būvniecības jomā iesaistītajiem Latvijā, jo šajā projektā tiks pārbaudīta aprites ekonomikas principu ieviešana un īstenošana.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Latvijā 2023. gada sākumā darbību uzsāka nekustamā īpašuma ieguldījumu fonds Indexo Real Estate Fund, kas sešu mēnešu laikā izveidojis nekustamo īpašumu portfeli un aktīvi turpina ieguldīt.

Fonds šomēnes ir parakstījis līgumu par divu Latvijā esošu tirdzniecības centru iegādi, tādējādi kopīgais fondam jau piederošo un pirkuma stadijā esošo aktīvu apjoms sasniedzis 50 milj. EUR.

Indexo Real Estate Fund šobrīd strādā pie vairākiem nozīmīgiem īpašumu iegādes darījumiem Baltijā un izskata jaunus nekustamā īpašuma piedāvājumus mazumtirdzniecības, loģistikas, namīpašumu un biroju sektoros ar mērķi tuvāko sešu mēnešu laikā sasniegt portfeļa izmēru 100 miljonu eiro apmērā. Fonda portfelī šobrīd jau ir trīs ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres nami Rīgas centrā: Elizabetes ielā, Pulkveža Brieža ielā un Krišjāņa Valdemāra ielā, un to kopējais piedāvātais ilgtermiņa jaunu un modernu īres dzīvokļu apjoms ir 260 dzīvokļi.

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un auru, taču finansiāli liela problēma ir to atjaunošana.

Darījumu skaitam šādos īpašumos ir tendence pieaugt, un tā tas turpināsies, ja vien pieaugs renovēto platību skaits un kvalitāte, vēstu Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Mihails Guščins Latvijā atgriezās pirms aptuveni četriem gadiem un šobrīd ir īpašnieks uzņēmumam One Development, kas nodarbojas ar vēsturisku namu renovāciju, saglabājot mantojumu un atjaunojot namos dzīvojamo platību. Ilgus gadus mācoties un dzīvojot ASV, vēlāk arī Kanādā un Maskavā, sācis nopietnāk nodarboties ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Kopumā jomā darbojas aptuveni deviņus gadus, pirmos piecus no tiem tikai kā investors. Pirmais lielais Latvijā īstenotais projekts bija Miera ielas rezidence Rīgā. Pirms pieciem gadiem uzņēmējs šo īpašumu nopirka izsolē.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.