Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību un atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

«Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,» raksta ārlietu ministrs.

Kā ziņots, ugunsgrēks, kas pirmdien izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, tiek kontrolēts, otrdien apstiprināja Francijas Iekšlietu ministrijā.

Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda.

Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

"Visā Eiropā cilvēkiem ir jāmaksā, lai iekļūtu ievērojamākajās reliģiskajās celtnēs," intervijā konservatīvajam laikrakstam "Le Figaro" sacīja Francijas kultūras ministre Rašida Dati. Viņa atklāja, ka ierosinājusi Parīzes katoļu arhibīskapam noteikt tūristiem simbolisku maksu par ieeju katedrālē, iegūto naudu novirzot reliģiskā mantojuma saglabāšanai.

2019.gada 15.aprīļa vakarā katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Francijas futbola čempionāta grands Parīzes «Saint-Germain» pusstundas laikā ir pārdevis visus 1000 T-kreklus ar Parīzes Dievmātes katedrāles simboliku.

PSG svētdien Francijas čempionāta mačā uz saviem krekliem sponsora logo bija aizvietojuši ar Dievmātes katedrāles attēlu, un spēlētāju uzvārdu vietu rotāja uzraksts «Notre-Dame». Pārdotie krekli bija kopijas no oriģināliem, kuri tika izmantoti svētdienas spēlē pret «Monaco».

«500 pārdevām internetā, vēl 250 kluba suvenīru veikalā, bet atlikušos 250 Elizejas lauku rajonā,» šādi par pārdotajiem krekliem sociālajā vietnē «Twiter» ziņo PSG komanda.

Katrs no krekliem maksāja 100 eiro, bet futbola klubs atteicās sniegt sīkākas detaļas par to, cik liela naudas summa tika noziedota labdarības organizācijām, kuras sadarbojas ar glābšanas dienestiem.

Kā ziņots, Parīzes Dievmātes katedrālē pagājušās pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka. Jaunākajās fotogrāfijās redzams pasaulslavenās celtnes pašreizējais stāvoklis.

Kā vēstīts, katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas.

Izmeklēšanā tika pētīti vairāki iespējamie ugunsgrēka cēloņi, tostarp bojājumi elektrotīklā un aizdegšanās no kārtīgi neapdzēstas cigaretes.

Katedrālē tika veikti jumta remontdarbi un vairāki strādnieki policijai atzinās, ka smēķējuši uz sastatnēm, kaut gan tas ir aizliegts.

Parīzes Dievmātes katedrāli plānots atjaunot, un šim nolūkam Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku konkursu.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Parīzes lielāko dievnamu, ievērojamo agrīnās gotiskās arhitektūras paraugu Francijā – Parīzes Dievmātes katedrāli – dienu pēc postošā ugunsgrēka klāj sodrēji, skatam paveras sadegušu dēļu kaudzes un iebrukušie griesti.

Gandrīz 900 gadu senās ēkas atjaunošanai saziedots jau teju miljards eiro. Naudu ziedojuši gan Francijas uzņēmēji, gan ārvalstu kompānijas, pašvaldības un citi. Palīdzību un atbalstu telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Apņēmību atbalstīt katedrāles atjaunošanas centienus ar pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu paudis arī Latvijas uzņēmums Groglass

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka nams savu kādreizējo krāšņumu atgūs piecu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Francijas miljardieris Fransuā Pino un viņa dēls Fransuā Anrī Pino oficiāli parakstījuši dokumentus par 100 miljonu eiro piešķiršanu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Otrdien veiktais ziedojums seko pēc vairākus mēnešus ilgas kavēšanās, kā dēļ Francijas amatpersonas bija spiestas paļauties uz maziem ziedojumiem, lai finansētu atjaunošanas darbu pirmos posmus.

Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pavēstīja, ka «ikviens dod pēc savām vajadzībām, taču lielie ziedotāji dod mums atelpu».

Fransuā Pino, kura luksusa preču grupai «Kering» pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», 100 miljonus eiro apsolīja uzreiz pēc 15.aprīļa ugunsgrēka. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles fonds laikā no 15.aprīļa līdz septembra beigām saņēmis 36 miljonus eiro ziedojumos no 46 000 privātpersonām, 60 uzņēmumiem un 29 pašvaldībām. Drīz pēc ugunsgrēka ziedojumos apsolītā summa sasniedza miljardu eiro.

Vai simtiem miljonu, kas saziedoti, lai pēc postošā ugunsgrēka atjaunotu Parīzes Dievmātes katedrāli, būtu jāziedo Francijas nabadzīgajiem iedzīvotājiem kā daudzi norāda? Francijas kultūras ministrs ceturtdien pielicis punktu šim publiskajam strīdam, vēsta The Local.

Lielās summas, kas apsolītas katedrāles atjaunošanai, izsaukušas kritiku Francijā, kurā «dzelteno vestu» protestētāji mēnešiem norādījuši uz nevienlīdzību labklājības jomā un trūcīgo mājsaimniecību problemātiku.

«Šī bezjēdzīgā diskusija sastāv no runām, ka tā ir pārāk liela summa katedrālei, jo valstī ir citas vajadzības. Protams, ir nepieciešama nauda sociālajai sistēmai, veselības jomai, kā arī cīņai pret vides problēmām,» sacījis kultūras ministrs Franks Rīsters. «Taču ļausim šim ārkārtas dāsnumam plūst savu ceļu,» viņš piebildis.

Kultūras ministrs uzsvēris, ka Parīzes Dievmātes katedrāle «nav tikai veci akmeņi. Tā ir daļa no mūsu identitātes, tā ir mūsu nācija, Eiropas kultūra».

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.

Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.

Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja «ar izmaiņām», bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.

Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu «mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā».

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai jau saziedots gandrīz miljards eiro un dievnama apkaimē jau darbojas celtnieki.

Šorīt pie katedrāles atgādāts milzīgs celtnis un pievesti kokmateriāli.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā tautai otrdienas vakarā solīja, ka Francija atjaunos Parīzes Dievmātes katedrāli piecu gadu laikā.

Līdzekļus katedrāles atjaunošanai saziedojuši Francijas un ārvalstu uzņēmēji, kompānijas, pašvaldības, ticīgie un citi cilvēki, kas vēlas pieredzēt pasaulslavenā dievnama atdzimšanu.

Līdz šim savākti jau 880 miljoni eiro, atklāja valdības amatpersona.

Ziedotāju vidū ir kompānija «Apple», uzņēmums «Kering», kam pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», kosmētikas grupa «L'Oreal» un tās dibinātāji Betankūru ģimene.

Katedrālē pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

No apsolītajiem 850 miljoniem eiro pārskatīti tikai 80 miljoni un vairums ziedojumu ir mazas summas no vienkāršajiem cilvēkiem.

Divi no Francijas bagātākajiem cilvēkiem modes moguli Bernārs Arno un Fransuā Anrī Pino kopā apsolīja 300 miljonus eiro, bet kosmētikas grupas «L'Oreal» dibinātāji Betankūru ģimene apsolīja 200 miljonus eiro.

Taču kultūras ministrs Franks Rīsters norādīja, ka līdz šim saņemti tikai mazi ziedojumi.

Pagājušajā mēnesī Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pauda satraukumu par solījumiem, sakot, ka «lielākā daļa šo ziedojumu vēl nav materializējušies".

Pēc Rīstera teiktā, ir divi iemesli, kāpēc ziedojumi vēl nav saņemti.

«Vispirms ir cilvēki, kas apsola dot, bet beigās nedod,» sacīja Rīsters. «Taču galvenokārt - un tas ir normāli - šie ziedojumi tiks piešķirti darba laikā.»

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Ugunsgrēkā nodegušā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta svina pārklājuma dēļ tās laukumā un tuvējās ielās krasi pieaugusi svina koncentrācija.

Kā pavēstīja Parīzes policija, katedrāles tuvumā konstatēts svina piesārņojums 10 līdz 20 grami svina uz kilogramu augsnes, kas par 32 līdz 65 reizēm pārsniedz normu 0,3 grami uz kilogramu.

Katedrālei tuvākās vietas šobrīd ir slēgtas.

Policija norādīja, ka šobrīd galvenās briesmas rada svina putekļi, kas var apklāt tuvējo māju un uzņēmumu virsmas. Lai izvairītos no saindēšanās ar svinu, varasiestādes iesaka ar mitru drānu noslaucīt putekļus, bet grūtniecēm un bērniem regulāri mazgāt rokas.

Katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Ugunsgrēkā 2019.gadā smagi cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai saziedoti 840 miljoni eiro, trešdien pavēstīja par dievnama rekonstrukciju atbildīgā amatpersona.

Turpina plūst ziedojumi XIII gadsimta gotikas meistardarba atjaunošanai, Senāta komisija sacīja bijušais bruņoto spēku komandieris un rekonstrukcijas projekta pārraugs Žans Luijs Žorželēns.

Francijas naftas lieluzņēmums "Total" ziedojis 100 miljonus eiro, tāpat lielu summu, kuras apjoms netiek atklāts, noziedojis uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Liliānas Betankūras fonds.

Žorželēns neatklāja, kā nauda tiks tērēta, norādot, ka par naudas sadalījumu tiks paziņots publiski pēc tam, kad darba apjoms būs sadalīts izraudzītajiem uzņēmumiem.

Aizvadītajos divos gados pamatā veikta konstrukcijas nostiprināšana, un šis uzdevums tagad ir pabeigts.

Darbu norise katedrālē ļauj cerēt, ka tā tiks atvērta 2024.gada aprīlī, sacīja Žorželēns.

Viesturs Deksnis, SIA Communications & Strategies īpašnieks un stratēģiskais konsultants

Vēderprieki

Esmu Vidusjūras reģiona gastronomijas cienītājs – itāļu un franču virtuve ir man tuvākā. Tas lielā mērā ir mana drauga un kaimiņa Jāņa Sokolovska dēļ, kam pieder restorāni Riviera un Italissimo, viņš mani ir uzsēdinājis uz Dienvideiropas virtuves kulinārijas delikatešu āķa. Pieminētie restorāni ir arī mani iecienītākie, tur var baudīt gan lietišķas biznesa pusdienas, gan vakarā svinēt jubilejas ģimenes un draugu lokā.

Pats neesmu liels ēdienu gatavotājs, pārsvarā uzticos savas burvīgās sievas talantam. Vienīgais, ko regulāri daru vasarās, ir – grilēju gaļu uz oglēm.

Dvēselei

Jau kopš bērnības pārsvarā klausos smago rokmūziku, tā man palīdzējusi mobilizēties gan skolas laikā, gatavojoties valsts olimpiādēm, gan darbā, izstrādājot sarežģītas stratēģijas un prezentācijas. Pieļauju, ka zelta medaļu valsts politikas olimpiādē ieguvu, jo pirms tam aktīvi klausījos Linkin Park. Vēl mani iedvesmas avoti ir Merilins Mensons, Godsmack, Nirvana un Metallica. Lai gan daudzus gadus apmeklēju ikgadējos Siguldas Opermūzikas svētkus, neesmu liels šī žanra cienītājs. Šajos pasākumos mani vairāk ir vilinājusi kopējā pacilājošā un gaišā atmosfēra, nevis pati mūzika. Nekad neatsakos apmeklēt operu Karmena un Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējumus.