Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Reirs atzīmēja, ka Latvija būs no tām valstīm, kas kopumā sniegs salīdzinoši plašu atbalstu tās iedzīvotājiem, jo kopējais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidos ap 600 miljoniem eiro jeb ap 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat finanšu ministrs skaidroja, ka koalīcija arī vērtējusi priekšlikumus esošajos apstākļos mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai un akcīzes nodokli degvielai, tomēr par to vienošanās neesot gūta.

Aģentūras LETA aptaujāto uzņēmēju organizāciju pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pauda, ka par lēmumu, jo īpaši par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kopumā patlaban ir pārāk maz informācijas, lai izvērtētu, vai tas būs pietiekams.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka par koalīcijas konceptuālo piedāvājumu organizācijas iekšienē tiks diskutēts. Tomēr patlaban jau ir skaidrs, ka, piemēram, OIK atcelšana lielu samazinājumu kopējā cenā nedos, tikmēr par sadales tarifa maksas atcelšanas ietekmi vēl būtu jāveic aprēķini.

Attiecībā uz atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem LDDK pārstāve skaidroja, ka tas ir nepieciešams, jo lielai daļai izmaksas ir kāpušas ļoti ievērojami. Tāpat viņa atzīmēja, ka problēmas pašlaik uzņēmējiem rada ne tikai augstās cenas, bet arī energoresursu pieejamība, kas, piemēram, liek slēgt līgumus par to piegādi tikai uz mēnesi.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka atbalsta rīki uzņēmējiem ir ļoti gaidīti un koalīcijā konceptuāli apstiprinātais atbalsts ir solis pareizajā virzienā.

Tāpat viņš sacīja, ka cer, ka 16.augusts ieies Latvijas vēsturē kā diena, kad pilnībā ticis atcelts OIK, kas ilgstoši negatīvi ietekmējis Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskā vidē.

Vienlaikus Endziņš arī atzīmēja vairākus atbalsta rīkus, kurus valdība jau apstiprinājusi un kuriem bijis nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums. Daļa no pasākumiem jau saskaņoti, un tos uzņēmēji var izmantot, tomēr, piemēram, pasākums apkures veida nomaiņai vēl nav guvis EK atbalstu, lai gan valstiskā līmenī apstiprināts salīdzinoši sen.

Kā ziņots, finanšu ministrs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien vienojās virzīt sadarbības sanāksmē vairākus Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos atbalsta risinājumus uzņēmējiem, pavēstīja Reira padomniece Mudrīte Grundule.

Vienlaikus Indriksone piebilst, ka tiek turpināts darbs "pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai".

Jau ziņots, ka spēkā stājušies grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Ministrs iepriekš uzsvēra, ka akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu samazināšanu kā variantu cīņai pret cenu kāpumu valdība gan neizskatot, jo pēc teorijas šādiem pasākumiem ir patēriņu, tātad - inflāciju, stimulējoša ietekme.

Savukārt ar sociālajiem partneriem valdība vērtējot iespējas samazināt darbaspēka nodokļus, kas varētu būt programma vairākiem nākamajiem gadiem, piebilda Reirs.

Vaicāts, vai kas vairāk zināms par ekonomikas ministres Indriksones pieļauto atbalstu iedzīvotājiem kā papildinājumu jau iepriekš pielemtajam, Reirs vērsa uzmanību - tā kā nav sākusies apkures sezona, tad arī vēl nav sākusies jau noteikto atbalsta pasākumu piemērošana.

Politiķis uzsvēra, ka jau Covid-19 krīze esot parādījusi, ka valdība spēj ātri pieņemt lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem nepieciešamības gadījumā.

Finanšu ministrs aicināja iedzīvotājus medijos vai Finanšu un Ekonomikas ministrijas mājaslapās iepazīties ar informāciju par to, vai arī viņi izmanto tos konkrētos apkures veidus, uz kuriem neattieksies automātiska atbalsta piemērošana rēķinos, lai par tiem pieteiktos atbalsta saņemšanai pašvaldībā.