Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.
Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.
Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.
Kopumā OECD secina, ka globālā mērogā joprojām ir novērojama spēcīga ekonomikas izaugsme, kas gan ir sasniegusi maksimālo līmeni.Daudzās valstīs bezdarba līmenis ir ievērojami zemāks nekā pirms krīzes, ir novērojams darbaspēka trūkums un mērena inflācija. OECD prognozē globālās ekonomikas izaugsmes «piezemēšanos», 2018. gadā ekonomikai augot par 3,7%, un 2019. - 2020. gadā – par 3,5%, kas ir piezemētākas prognozes, salīdzinot ar šā gada pavasarī publicēto iepriekšējo apskatu.
Kā galvenie riski globālajai izaugsmei tiek norādīti: situācija starptautiskajā tirdzniecībā, kur ieviestie tirdzniecības tarifi, varētu apdraudēt globālās vērtību ķēdes, darba vietas un labklājību; strauji augošo valstu ekonomikas nelabvēlīgi ietekmē ASV procentu likmju politika un kapitāla aizplūšana; politiskie un ģeopolitiskie riski palielina nenoteiktību.
Tāpēc OECD aicina politiku veidotājus sākt gatavoties ekonomikas izaugsmes lejupslīdes sākumam un lielāku uzmanību pievērst ilgtspējīga IKP pieauguma nodrošināšanai, ņemot vērā pieaugošos ilgtermiņa riskus. Valdībām ir jābūt gatavām īstenot strukturālās reformas un nodrošināt koordinētu rīcību fiskālajā jomā, ja iestāsies iepriekš minētie riski.
OECD Ģenerālsekretārs A.Gurria, prezentējot pārskatu, akcentēja, ka lielākās bažas rada izaugsmes samazināšanās globālajā tirdzniecībā un investīcijās, kur galvenais iemesls ir tirdzniecības tarifu ietekme, starptautiskās sadarbības un dialoga trūkums. Arvien pieaugošais saspīlējums ārējā tirdzniecībā negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību un globālās vērtību ķēdes, it īpaši ar ASV un Ķīnu saistītajos reģionos. Tāpatsituācija strauji augošajās valstīs kļūst nelabvēlīga sakarā ar kapitāla aizplūšanu.Kapitāls, kas līdz šim ir nodrošinājis strauji augošo valstu ekonomiku attīstību, tiek novirzīts attīstīto valstu tautsaimniecību izaugsmei, it īpaši ASV. Vienlaikus ir pieauguši politiski un ģeopolitiskie riski Eiropā un Tuvajos Austrumos. Situācija Tuvajos Austrumos un Venecuēlā ir radījusi nestabilitāti naftas cenās. Savukārt Eiropā kā lielākais politiskais risks tiek norādīts Brexit.
Vienlaikus OECD atzīmē, ka globālās ekonomikas atkopšanās pēc krīzes diemžēl nav novedusi pie darba algu kāpuma un visu valstu iedzīvotāju dzīves līmeņa ievērojama uzlabojuma. Arvien turpina pieaugt nevienlīdzība starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem, t.sk., saistībā ar to prasmēm darba tirgū digitālās ekonomikas ietekmē. Atšķirības ienākumos ir sistēmiskas un tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, tādējādi apdraudot valstu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Vienlaikus arvien vairāk pieaug plaisa starp vairāk sekmīgo uzņēmumu produktivitātes izaugsmi un pārējo uzņēmumu sniegumu. Šajā sakarā OECD aicina valstu valdības pielikt lielākas pūles augstākas produktivitātes un atalgojuma nodrošināšanā, kam ir nepieciešamas investīcijas izglītības sistēmas reformā un darbinieku prasmju attīstībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, OECD rekomendācijas ir: sekmēt starptautisko sadarbību un dialogu, lai mazinātu nenoteiktību, izvairītos no protekcionisma un stātos pretī ekonomikas izaugsmes lejupslīdes sākumam; stiprināt eirozonu, strādājot pie Banku savienības izveides pabeigšanas un virzoties uz vienotu fiskālo kapacitāti; mazināt nevienlīdzību un vairot uzticību valdību veidotajām politikām.