Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.
Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.
Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.
Turklāt “Rail Baltica” cenu stratēģija rada papildu bažas par tā pieejamību plašākai sabiedrībai. Ja skatāmies uz biļešu cenām, kas norādītas “Rail Baltica” mājaslapā, populāros maršrutos: vilciena biļete no Rīgas uz Pērnavu provizoriski izmaksās 24 eiro, kamēr autobusa - vien 10 eiro; no Rīgas uz Tallinu vilciena biļete izmaksās 38 eiro, autobusa - 17 eiro. Cenu atšķirība aktualizē svarīgu problēmu – neskatoties uz moderno vilcienu pievilcību, autobusi joprojām ir ievērojami pieejamāks pārvietošanās variants daudziem. Lai gan dzelzceļa infrastruktūras, piemēram, “Rail Baltica”, attīstība ir pozitīvi vērtējama, ir svarīgi atcerēties, ka nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumi sastāv no dažādu pārvietošanās veidu mijiedarbības.
Svarīgi, ka mums jau ir izveidots pārvietošanās tīkls tālsatiksmes autobusu transportam. Nemaz nerunājot par ietekmi uz vidi. Salīdzinājumam, autobuss uz vienu pasažieri kilometrā izdala 26 gramus ogļskābo gāzi, kas ir aptuveni 5 reizes mazāk nekā braucot ar automašīnu un vismaz 8 reizes mazāk, nekā ceļojot ar lidmašīnu.
Steidzami nepieciešams izstrādāt vienotus noteikumus
Uzņēmumi ir gatavi pašu spēkiem attīstīt oglekļa izmešu neitrālus transportlīdzekļus, bet uzņēmumi nevar testēt jaunos risinājumus un nodot tos ekspluatācijā, jo mums trūkst gan vienotu noteikumu, gan uzlādes infrastruktūras. Eiropas mēroga standartu izveide atvieglotu pārvadātāju centienus sasniegt Eiropas Savienības (ES) izvirzītos klimata neitralitātes mērķus.
Vienotu noteikumu trūkums nozīmē, ka privātais sektors pašlaik ir neziņā par to, ar kādu degvielu darbināmus tālsatiksmes autobusus, furgonus vai kravas automašīnas attīstīt, jo nav skaidrības par to, kurai sistēmai ES dos priekšroku. Iespējams, daudzi atceras problēmas, kas saistītas ar mobilo telefonu uzlādi, kad katrs ražotājs izgatavoja savu uzlādes vada uzgali. Līdzīga situācija var rasties transporta nozarē, kur uzņēmumi nezina, piemēram, kāda veida spraudnis nodrošinās vislabāko tīkla savienojamību tā lietotājiem. Regulas un skaidri noteikumi valsts līmenī palīdzētu viest skaidrību un izvairīties no līdzīgām kļūdām, kādas tika pieļautas elektronisko iekārtu industrijā.
Jau tagad mums ir jādomā, kā izveidot atbilstošu infrastruktūru tālsatiksmes autobusiem - jāizveido vienoti noteikumi un regulas, jānosaka, kādiem standartiem jāatbilst kravas automašīnām un autobusiem, cik ilgā laikā ir jāievieš konkrēti risinājumi. Jānosaka, kas ir valsts atbildībā, kas - pašvaldību un kas ir privātā sektora kompetence.
Par spīti tam, ka arvien vairāk vietējo sabiedriskā transporta operatoru jau izmanto videi draudzīgākus enerģijas avotus, vēl nav radīta atbilstoša tehnoloģija, lai nodrošinātu tālsatiksmes autobusiem risinājumus, kas ļautu pārvietoties tālās distancēs bez gaisa piesārņojuma. Neskatoties uz to, ka šobrīd neeksistē atbilstoša infrastruktūra, nozares dalībnieki aizvien vairāk cenšas atrast efektīvus veidus, kā samazināt sava autoparka izmešus, piemēram, izmantojot biogāzi, elektroenerģiju un ūdeņraža tehnoloģijas.
Biogāzes autobusu un tiem nepieciešamās infrastruktūras izveide ir loģisks solis, jo tas ir vistuvākais risinājums plaši izmantotajai dīzeļdegvielai. Biogāzes infrastruktūras izveidi var atbalstīt tie paši uzņēmumi, kuri šodien pircējiem piegādā dīzeļdegvielu. Biogāzes autobusi ir loģisks nākamais solis, jo tādā veidā varam izmantot esošo dīzeļdegvielas infrastruktūru vieglākai pārejai.
Arī šajā procesā valsts var uzņemties vadošo lomu un sniegt norādījumus par to, kur izveidot stacijas. Ir skaidrs, ka nav nepieciešams biogāzes uzpildes punkts tālsatiksmes autobusam vietā, kur autobusi nekad neapstājas. Šobrīd nav vienotu valsts izstrādātu vadlīniju par to, kādas funkcijas jaunajām uzpildes stacijām jāspēj nodrošināt, lai nākotnē varētu nodrošināt ūdeņraža, biogāzes un elektrotransporta uzlādes iespēju jau esošā degvielas uzpildes stacijā, tādējādi izvairoties no jaunu degvielas uzpildes staciju būvniecības.
Elektromobilitāte, ieskaitot piemērota uzlādes tīkla izveidi, ir valsts atbildība. Par spīti tam, ka ar privātā sektora līdzdalību ir panākts progress privāto automobiļu uzlādes infrastruktūras izveidē, vidēja un liela izmēra transportlīdzekļiem nepieciešama lielāks valsts atbalsts.
Valstij jau šobrīd ir jāattīsta elektrouzlādes spraudņu jeb plug-in sistēmas infrastruktūra, jo enerģētikas sektora lielāko daļu kontrolē valsts, tāpēc tā komercializācija ir praktiski neiespējama. Tātad, izbūvējot jaunus ceļus, mēs varam izlemt, kam uz tiem ir jābūt. Ir skaidrs, ka uzlādes infrastruktūra jāveido viegli pieejama un plaša.
Mūsdienās tas ir samērā vienkārši, jo mūsu automašīnas, autobusi, kravas automašīnas un viss pārējais darbojas ar dīzeļdegvielu vai benzīnu. Tomēr nākotne pieder biogāzei, elektroenerģijai un ūdeņradim, tādēļ sagaidāms, ka valsts sāks diskusiju un izstrādās nepieciešamos noteikumus un infrastruktūru enerģijas avotu tehnoloģijas attīstībai un jaunu autobusu ieviešanai.
