Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.
Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.
«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.
Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.
«Nevar balstīt muzeja nākotni tikai uz to, ka cilvēki turpinās mirt un dot mums lielas summas! Ņemot vērā visus muzeja ienākumus, arī tos, ko sarūpējušas atbalsta struktūras ārzemēs, un valsts dotāciju, 2018.gadā muzeja zaudējumi bijuši ap ceturtdaļmiljona eiro lieli,» stāstīja Nāgels un piebilda, ka šī summa segta no testamentārajiem novēlējumiem, kaut gan tie būtu jāuzkrāj nebaltām dienām.
Nāgels lēš, ka zaudējumi, kurus nāksies segt no iekrājumiem, ik gadu augs un var sasniegt pusmiljonu un tā ir nopietna problēma, uz kuru neskatīties ir liela bezatbildība. Lielāks izdevumu lēciens sagaidāms pēc pārvākšanās uz Nākotnes namu, kaut arī jācer, ka jaunajās mājās palielināsies ziedojumu apmērs.
«Mums principā bija gatavs plāns, kādā veidā strādāt, lai muzejs varētu nākotnē dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem. Valde šo plānu nepieņēma. Mums bija paredzēts paplašināt ziedojumus, norīkot cilvēku, kas pastāvīgi strādātu pie ziedojumu piesaistes, kā veidot ekskursijas, kā mainīt gidu darbu. Piestrādāt pie tā, lai valsts dotu vairāk,» skaidro bijušais direktors. Nāgels uzskata, ka Nākotnes namā vajadzīga ieejas maksa - kādi 5 eiro - , jo lielākā daļa apmeklētāju ir ārzemju tūristi. Ieejas biļešu jautājums apspriests Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības sapulcē, taču tā turējusies pie uzskata, ka muzejam jābūt bezmaksas.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norāda, ka valde nepiekrīt premisām, uz kurām balstās Nāgela situācijas vērtējums. Direktors balstījies skaitļos par pēdējiem septiņiem gadiem, kopš muzejs atrodas pagaidu telpās agrākajā ASV vēstniecībā.
«Jā, šobrīd skaitļi iet uz leju. Mums ir tikai puse no tā apmeklētāju skaita, kāds bija kādreiz [Strēlnieku laukumā]. Taču, atgriežoties vecajā vietā, paplašinātajā muzejā, apmeklētāju skaits, ieņēmumi atkal pieaugs,» uzskata Nollendorfs.
Viņš ir pārliecināts, ka pēc pāriešanas uz Nākotnes namu sagaidāma arī lielāka agrāko trimdinieku labvēlība: «Par spīti tam, ka trimda pamazām aiziet, tās uzticības kredīts muzejam noteikti ir lielāks, nekā direktors to aprēķina. Muzejs visu laiku ir strādājis ar atziņu un pieņēmumu, ka tad, ja mums ir specifiska vajadzība, mēs līdzekļus varam piesaistīt. Cilvēki labprāt ziedo specifiskām vajadzībām, viņi neziedo, ja neredz, ko ar to darīsim.» Kā pēdējo piemēru Nollendorfs min 2018.gadā atklāto pieminekli leģionāriem Zēdelgemā, Beļģijā.
Pieminekļa izmaksas bija 100 000 eiro, no kuriem 50 000 savāca ziedojumos. «Tās ir divas dažādas filozofijas. Viena ir: ja mums ir mērķis, mēs tam līdzekļus sagādāsim. Otra: līdzekļi iet uz leju, tāpēc jāsamazina mērķi. Tās ir pilnīgi pretējas filozofijas,» aizrāda valdes priekšsēdis.
Absurdi sašaurināt muzeja darbību brīdī, kad Nākotnes nams beidzot būs gatavs un varēs sākt darīt to, kas iecerēts jau gadiem. «Tad, kad esi gatavs nospiest gāzi, piespiest bremzi? To kā risinājumu nevaru saskatīt ne es, ne valde, ne LOM biedrības biedri. Es neapšaubu Gunāra Nāgela godprātību, taču Gunāram nav pagātnes pieredzes ziedojumu piesaistē,» uzskata Nollendorfs.
Viņaprāt tas bija direktora skatījuma trūkums, jo skatās uz skaitļiem un neierēķināja nekādus citus faktorus. «Ja tā, tad tiešām var nonākt pie tādiem secinājumiem kā viņš. Bet mūsu skatījums vienmēr ir bijis: izvirzīt mērķi un tad piesaistīt līdzekļus! To mēs esam darījuši visu laiku. Tas nav balstīts uz sapņojumiem, tā ir pieredze! Bet, ja mērķis ir samazināt muzeja darbību, tad tam, protams, nevarēs piesaistīt līdzekļus,» piebilda Nollendorfs.
Arī Nāgela priekšlikums ieviest muzejā ieejas maksu biedrības pilnsapulcei bijis pilnīgi nepieņemams: «Mūsu biedri jau no paša sākuma uzskatījuši, ka muzejam ir misija - parādīt visiem, kas ar Latviju notika tajā laikā, - un tā ir svarīgāka par visu. Bet tā atkal ir atšķirība filozofijā. Tā es uz to skatos.»
Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels 20.augustā savu amatu pameta.
Direktora amatā Nāgels bijis piecus gadus - kopš 2014.gada 1.jūlija.
Nāgels no muzeja direktora amata atkāpās jūlija beigās. Atlūgumā viņš norādīja, ka muzeja biedrības valde ir iejaukusies muzeja operatīvajā darbā, un stingri ierobežojusi viņa tiesības līdzekļu izmantošanā. Viņaprāt, iejaukšanās novedīs, vai jau ir novedusi pie līdzekļu neracionālas izmantošanas.
Komentējot situāciju, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Nāgelam ir savi uzskati un valde tos ir «respektējusi, cik varējusi». Viņaprāt, bija sastapušies divi atšķirīgi skatījumi.