Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Kopš 2019.gada 1.jūlija, kad tika uzsākta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija, iedzīvotāji tajā reģistrējuši 30,1 miljonu maksājuma dokumentu, t.i. čekus, kvītis, biļetes un rēķinus.

Ar čeku loterijas starpniecību vairāk nekā divu gadu laikā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 4 miljoniem eiro.

Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, biļetēm un rēķiniem, palīdz atklāt pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai "aplokšņu" algu riskus. Šie dati sniedz iespēju VID aprēķināt čeku loterijas tiešo fiskālo ietekmi jeb pienesumu valsts budžetā.

Apkopojot čeku loterijas datus par periodu no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gadam 31.augustam, preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši precizētas 1 727 deklarācijas, papildus deklarējot nodokļus 2 578 590 eiro apmērā. Savukārt VID veikto 54 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods kopumā 26 925 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai norisinoties vairāk nekā divus gadus, tiešā ietekme no čeku loterijas uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 2 605 515 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iedzīvotāji ik mēnesi reģistrē aptuveni 1 miljonu maksājuma dokumentu. Informācija no loterijā iesniegtajiem čekiem VID arvien ļauj atklāt un novērst dažādus uzņēmumu pārkāpumus. Izvērtējot un analizējot čekos norādīto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, 17 mēnešu laikā budžeta ieņēmumi palielināti par 1,96 miljoniem eiro, informē VID.

Čeku loterijā katru mēnesi piedalās aptuveni 50 000 iedzīvotāji. Loterijas dalībniekiem diendienā reģistrējot darījumu apliecinošos dokumentus, ik mēnesi VID rīcībā tiek nodota informāciju par aptuveni 16 000 Latvijas uzņēmumiem. Joprojām visplašāk pārstāvētā nozare čeku loterijā ir mazumtirdzniecība, otra populārākā nozare, par kuru tiek iesniegti čeki, ir ēdināšanas pakalpojumu nozare, bet trešā - vairumtirdzniecības nozare.

Čeku loterijas ietvaros iegūto informāciju VID galvenokārt izmanto preventīvām darbībām, aicinot uzņēmumus precizēt nodokļu deklarācijas. Preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši 1411 precizētas deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 1 932 457 eiro apmērā, savukārt 51 VID veiktajā tematiskajā pārbaudē konstatēti pārkāpumi, par kuriem kopumā piemērots naudas sods 25 620 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai Latvijā norisinoties teju pusotru gadu, valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 1 958 077 eiro.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Pielāgojoties apstākļiem, kad arvien biežāk preces un pakalpojumus pērkam internetā, no 2021.gada 1.aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1.aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu.

Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts nodokļu nomaksas veicināšanas prioritātes, ik ceturksni definēs vienu nozari, ar kuras čekiem būs iespēja piedalīties īpašā "nozaru čeku izlozē" un laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā. VID izraudzītās nozares tiks publicētas čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv vienu mēnesi pirms tematiskā ceturkšņa sākuma.

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieteicis Finanšu ministrijai (FM) nākamgad pārtraukt čeku loterijas rīkošanu, kamēr tās organizēšana nav sākusi kļūt dārgāka par reālajiem ieguvumiem, intervijā sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Sākot organizēt čeku loteriju, tika noteikti konkrēti kritēriji, kam jāpiepildās, skaidroja Jaunzeme. Pirmais efektivitātes kritērijs paredz to, ka vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits nākamajos 12 mēnešos un turpmāk veido vismaz 60% no vidējā čeku loterijas dalībnieku skaita čeku loterijas pirmajos 12 mēnešos, proti, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits 2021.gadā ir vismaz 43 315 cilvēki.

Lai arī šī novērtējuma rezultātā kritērijs izpildās, tas ir, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits ir 43 820 cilvēki, Jaunzeme sacīja, ka pastāv liels pirmā kritērija neizpildes risks 2022.gadā, jo rezultāts par 2021.gadu ir tikai par 505 čeku loterijas dalībniekiem lielāks, nekā plānotā minimālā vērtība. Turklāt datu izpēte un prognoze norāda uz to, ka čeku loterijas dalībnieku skaitam ir tendence samazināties.

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs spriest tikai 2020. gada otrajā pusē.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē rādīja Valsts Ieņēmumu dienesta pārstāve Anželika Lauska. Viņa arī norādīja, ka pašlaik notiek informācijas uzkrāšana, bet tās apkopošana notiks nākamā gada otrajā pusē un tad arī varēšot vērtēt iegūtos rezultātus. Protams, esot veiktas deviņas pārbaudes, jo atklāti «izcili gadījumi». Tiesa, kas ir šie izcilie gadījumi, VID pārstāve sīkākus paskaidrojumus nesniedza. Vienlaikus viņa skaidroja, ka kontroles pasākumi, balstoties tikai uz čeku loterijā iesniegto informāciju, nav īstenoti un tie sagaidāmi tikai pēc iegūtās informācijas apkopošanas.

Turklāt čeku loterijas pirmsākumos est novērota situācija, kad cilvēki vienkārši «testējuši» sistēmu un vienlaikus arī bijuši tādi, kuri nav pareizi aizpildījuši čeku loterijas formas. Tajā pašā laikā atsaucība no cilvēku puses esot salīdzinoši liela, jo līdz 25.novembrim uz novembra izlozi iesniegts 871 741 čeks, bet kopumā čeku loterijai šogad iesniegti jau 6,178 miljoni čeku. A. Lauska arī atgādināja, ka sākotnēji bija paredzēts čeku loteriju ieviest jau 2018. gada decembrī, taču realitātē tas noticis tikai šā gada 1. jūlijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iedzīvotāji gada laikā reģistrējuši 16,6 miljonus maksājuma dokumentu. Informācija no loterijā iesniegtajiem čekiem ļāvusi VID atklāt un novērst uzņēmēju pārkāpumus un tādējādi, VID un iedzīvotājiem līdzdarbojoties, čeku loterija gada laikā palielinājusi budžeta ieņēmumus par 1,2 miljoniem eiro, liecina dienesta sniegtā informācija.

Tas norāda, ka informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem un kvītīm, palīdz atklāt būtiskus pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās vai, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Loterija ļauj ieraudzīt arī "aplokšņu" algu riskus - visu darbinieku nedeklarēšanu un visu darbinieku faktiski nostrādātā laika neuzskaitīšanu. Tāpat Čeku loterija esot sevi pierādījusi kā efektīvs kontroles rīks COVID-19 krīzes apstākļos, jo iesniegtie čeki ir izgaismojuši gadījumus, kad čekus turpina izsniegt tādi uzņēmumi, kuri it kā atrodas pilnīgā dīkstāvē, ir pieteikušies un, visticamāk, nepamatoti saņēmuši dīkstāves pabalstus.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Čeku loterijas likumā, paredzot paplašināt noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidus, kas reģistrējami dalībai loterijā.

Pašlaik dalībai čeku loterijā ir iespējams reģistrēt čekus, kvītis un biļetes. Taču iedzīvotāju ieradumi veikt preču pasūtījumus internetā vai veikt apmaksu par saņemtiem pakalpojumiem pēc rēķina saņemšanas ir plaši izplatīti. Līdz ar to likumprojektā ir paredzētas iespējas reģistrēt dalībai čeku loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu.

Tāpat paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes. Ar iespējām laimēt īpašas balvas tiks vairota iedzīvotāju vēlme pieprasīt čekus vai citus darījumu apliecinošus dokumentus tieši šajās izvēlētajās nozarēs.

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā, informē VID.

Šī gada trešajam ceturksnim kā īpašās nozares izvēlētas ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozares.

Vasara ir vietējā sezonālā tūrisma laiks, kad cilvēki apmetas viesu namos, viesnīcās un kempingos, kā arī ietur maltītes ārpus mājas. VID norāda, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos. Tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada trešajam ceturksnim - no jūlija līdz septembrim.

Tas nozīmē, ka šī gada jūlijā, augustā un septembrī VID aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību tam, vai pēc samaksas par naktsmītni, piemēram, kempingu, viesnīcu vai viesu māju, tiek izsniegts darījumu apliecinošs dokuments. Tāpat VID aicina iedzīvotājus pārliecināties, vai arī pēc ēdiena piegādes, maltītes kafejnīcā vai restorānā tiek izsniegts čeks, kvīts vai rēķins. Reģistrējot šo nozaru attaisnojuma dokumentus čeku loterijā, būs iespēja trīs mēnešus laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

Čeku loterija 3,5 gadu laikā palielinājusi valsts budžeta ieņēmumus par 10,9 miljoniem eiro, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Ar lielo gada izlozi svētdien, 19.februārī, ir noslēgusies VID rīkotā čeku loterija.

Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu.

Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tādējādi, pēc VID aicinājuma, uzņēmumi ir precizējuši 2749 pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas, uzrādot iepriekš neuzrādītos ieņēmumus.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā "aplokšņu algas".

Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos, vēsta LNT Ziņas.

Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.

«Veicot pārbaudes, piemēram, pie kases aparātu lietotājiem, kuri tos nemaina, mēs diemžēl secinām, ka lietojot vecos kases aparātus pat diezgan zināmi un populāri Latvijas mazumtirgotāji ir dzēsuši veco kases aparātu datus,» LNT Ziņām atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

No pusgadā veiktajām 60 padziļinātajām pārbaudēm VID problēmas konstatējis 18 gadījumos - visos lietoti vecie kases aparāti. Tikmēr ar nomainītajām iekārtām dienests nav konstatējis nevienu iejaukšanās gadījumu, pavēstīja VID eksperte.

Finanšu ministrijas (FM) budžetā 2020.gadā papildus iedalīti 400 000 eiro čeku loterijas uzlabošanai, paredz valdībā apstiprinātais 2020.gada budžets, par kuru gala lēmums būs jāpieņem parlamentam.

Kopumā FM budžets nākamgad augs līdz 1,073 miljardiem eiro iepretim 995,92 miljoniem eiro šajā gadā.

Papildus 400 000 eiro iedalīti FM prioritārajam pasākumam «Čeku loterija - ēnu ekonomikas mazināšana riskantajās nozarēs». Šī pasākuma ietvaros tiks pirkti loterijas organizēšanas pakalpojumi un izlozes rezultātu pārraide televīzijā, tiks izstrādāta mobilā aplikācija čeku reģistrēšanai ar mobilajām ierīcēm, apmaksāta loterijas reklāmas pārraide plašsaziņas līdzekļos un izmaksātas balvas spēlētājiem, kuru reģistrētie čeki izvēlēti kā laimējušie.

Tāpat 500 000 eiro piešķirti FM prioritārajam pasākumam, kas paredz stiprināt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbību, tajā skaitā modernizējot un pilnveidojot iestāžu pakalpojumus un procesus.

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Līdz septembra vidum dīkstāves pabalsts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atmaksāts par 534 personām 170 400 eiro apmērā, liecina VID sniegtā jaunākā informācija.

Dīkstāves atmaksu veikuši 200 darba devēji/pašnodarbinātie, no tiem par 224 personām pēc VID aicinājuma veiktas atmaksas 65 800 eiro apmērā (85 darba devēji/pašnodarbinātie), bet par 312 personām nodokļu maksātāji pēc savas iniciatīvas veica atmaksas 104 600 eiro apmērā (117 darba devēji/pašnodarbinātie).

Kopumā dīkstāves pabalsts tika izmaksāts 55 200 personām (darbiniekiem un pašnodarbinātajiem) par kopējo summu 53,8 miljoni eiro.

Likumdevējs VID ir uzticējis pienākumu kontrolēt dīkstāves pabalstu saņemšanas pamatotību un nepieciešamības gadījumā rīkoties, lai nepamatoti saņemtie līdzekļi tiktu atgriezti valsts budžetā.

VID pārstāvji skaidroja, ka, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, lai noteiktu, vai konkrētajam darba devējam vai pašnodarbinātai personai dīkstāves pabalsts ir jāatmaksā un kādā apmērā, atbilstoši riska informācijai tiek veikta padziļināta analīze personai, kurai dīkstāves pabalsts piešķirts.

Ekonomikas straujā planēšana lejup lielai daļai pasaules valdību likusi pamatīgi pasvīst, domājot, kā šādos laikos stimulēt savas tautsaimniecības un dažos gadījumos – nogādāt naudu līdz ierindas patērētājam.

Tiek īstenoti arī dažādi eksperimenti, tostarp Eiropā ar savu versiju par šādiem stimuliem klajā nākusi, piemēram, Itālija. Tā atklājusi, ka strādā pie plāna, lai valsts iedzīvotājiem, kuri norēķinās ar maksājumu karti, atpakaļ varētu pārskaitīt līdz pat 10% no iztērētās summas.

Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka viena persona šādā veidā varēs atgūt 300 eiro. Paredzēts, ka šāda programma valstī varētu turpināties vismaz līdz nākamā gada beigām.

Turklāt Itālija nākusi klajā arī ar tādu kā čeku loterijas papildu variantu. Proti, visi šie karšu pārskaitījumi reizē piedalīsies arī loterijā, kuras kopējais balvu fonds būšot 300 miljonu eiro apmērā, ziņo Bloomberg.