Banku iekšzemes kredītportfelis martā samazinājās par 0,2%, tai skaitā kredīti nefinanšu sabiedrībām saruka par 0,6% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2%, bet kredīti finanšu iestādēm nedaudz pieauga, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,3% (kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 5,8%, kredītiem mājsaimniecībām - 5,4%).

Piesaistīto noguldījumu stabilais, lai gan nelielais pieaugums norāda, ka tautsaimniecības izaugsme un reālās darba samaksas kāpums ļauj mājsaimniecībām turpināt uzkrājumu veidošanu un mērenu noguldījumu pieaugumu varam sagaidīt arī turpmākajos šā gada mēnešos.

Lai gan saskaņā ar marta nogalē veikto banku kreditēšanas apsekojumu, bankas nedaudz pastiprinājušas kredītu standartus uzņēmumu kreditēšanā, turklāt ekonomiskā situācija neļauj uzņēmējiem būtiski palielināt pieprasījumu pēc kredītiem, 2. ceturksnī tiek gaidīts neliels kredītu pieprasījuma kāpums no uzņēmumu puses. Savukārt attiecībā uz mājsaimniecību kreditēšanu, kredītu standartu atvieglošana mājokļa kredītiem pēc Saeimas veiktajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī lielo komercbanku iesaistīšanās valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei atkal padarījuši cerīgāku hipotekārās kreditēšanas atjaunošanās iespēju.

Arī bankas sagaida būtisku mājokļa kredītu pieprasījuma kāpumu 2. ceturksnī. Līdz ar to šogad prognozējama pakāpeniska kredītportfeļa krituma tempa palēnināšanās, uzsver V. Purviņš.

Martā naudas rādītāju dinamiku Latvijā raksturoja stabilitāte – saglabājās iepriekšējo periodu galvenās tendences. Banku piesaistīto noguldījumu kāpums un iekšzemes kredītportfeļa samazinājums bija niecīgs, bet rādītāju gada pārmaiņu temps nedaudz uzlabojās.

Martā kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums palielinājās par 0,5%, to gada pieauguma tempam pieaugot par vienu procentpunktu līdz 5,9%. Būtiski augot nefinanšu uzņēmumu un mērenāk - mājsaimniecību noguldījumiem, to atlikums pārsniedza 2014. gada marta līmeni attiecīgi par 2,9% un 10,1%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs martā palielinājās par 0,5%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 0.7% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 2,1%. Tā kā arī skaidrās naudas daudzums apgrozībā martā nedaudz mazinājās, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija gandrīz neitrāla – Latvijas devums M3 mēneša laikā pieauga vien par 0,1% un par 6,7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra