Iesniedzot nulles deklarāciju, riska līmeni var samazināt nododot savus līdzekļus bankai pilnvarotajā pārvaldīšanā. Šādi līdzekļi neietilpst bankas kopējā bilancē un netiek paredzēti kreditoru prasību apmierināšanai, skaidro Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo.
Rietumu Bankas eksperts atgādina uzreiz pēc Krājbankas sabrukšanas izskanējušo finanšu ministra paziņojumu, ka katram noguldītājam ir pašam jāizvērtē banku sistēmas risks un jāseko līdzi akcionāru un citām darbībām. «Proti, no vienas puses, valsts it kā ir uzņēmusies šo funkciju, izveidojot banku uzraudzības iestādi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā, bet, no otras puses, tā no šīs funkcijas arī norobežojas,» sacīja J. Zamullo.
J. Zamullo norāda, ka jebkura klienta noguldījumi Latvijas bankās ir apdrošināti par 100 tūkstošiem eiro un ir paziņots, ka 99,8% Krājbankas klientu savu naudu ir saņēmuši atpakaļ. Tomēr, uzsver Rietumu Bankas eksperts, tiek noklusēts, ka uz pārējiem 0,2% noguldītāju, kuri lielāko savas naudas daļu nesaņems, attiecas desmiti, ja ne simti, miljonu latu, un procentu statistika, pamatojoties uz atmaksāto noguldījumu, nevis noguldītāju skaitu, nebūt nav tik iepriecinoša.
Vēl sarežģītākā situācijā atrodas tie, kuriem naudas ir tik daudz, ka to nav iespējams sadalīt pa 100 tūkstošiem eiro visās Latvijas bankās. Savukārt kontu atvēršana ārzemēs ir dārgs un darbietilpīgs process. Eksperts norāda, ka prasību nodot savu naudu bankā, lai iesniegtu nulles deklarāciju, var uzskatīt par antikonstitucionālu. «Nevienam nav tiesību piespiest cilvēku tā vai citādi rīkoties ar savu īpašumu, un tiesības rīkoties ir neatņemama neaizskaramo īpašumtiesību daļa,» uzsver J. Zamullo.
Tādēļ visnotaļ ir iespējams sagaidīt, ka turīgi cilvēki, kuru intereses šajā gadījumā tikšot skartas, apstrīdēs prasību par naudas līdzekļu noguldīšanu kontā, iesniedzot prasību Satversmes tiesā, tomēr šādas iztiesāšanas perspektīva ir visai neparedzama, bet lēmumu par to, kā rīkoties, jāpieņem drīz, norāda eksperts.
Rietumu bankas eksperts norāda, ka potenciālie «brīvprātīgi piespiedu» noguldītāji, lai spētu aizsargāt savus noguldījumus, var nodot savus līdzekļus bankai pilnvarotajā pārvaldīšanā. Saskaņā ar likumdošanu naudas līdzekļi, kas atrodas pilnvarotajā pārvaldīšanā, neietilpst bankas kopējā bilancē un tās bankrota gadījumā netiek iekļauti naudas masā, kas paredzēta kreditoru prasību apmierināšanai, bet gan tiek pilnā apmērā atmaksāta tieši noguldītājiem.
Noformējot lēmumu par savu līdzekļu nodošanu pilnvarotā pārvaldīšanā, klients nogulda naudu kontā, apmierinot likumdevēja prasību, un neuzņemas potenciālo kredītiestādes bankrota risku. Savukārt, ja no klienta netiek saņemts cits rīkojums, viņa nauda nekur netiek ieguldīta, un noguldītājs var jebkurā brīdī izņemt to no konta.
Jau vēstīts, ka deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs pieder nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi, kā arī iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, vai kuru kredītsaistības pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 tūkst. Ls. Tāpat savu mantisko stāvokli būs jādeklarē personām, kam pieder uzņēmumu kapitāldaļas. Deklarācijas varēs iesniegt līdz 1. aprīlim.
