Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.
Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.
«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.
Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.
Piemēram, ja tas pats no Rīgas satiksmes valdes locekļa amata atstādinātais Jānis Meirāns pēkšņi kļūtu par tā paša uzņēmuma konsultantu. Tas vēl aizvien izskatās slikti, vai tomēr ir pieņemami? Pieder taču J. Meirānam konsultāciju uzņēmums SIA Ernst&Old, kas gan valstij parādā 20 tūkstošus. Bet kurš gan Latvijā nav parādā valstij?
V. Baraņņiks, starp citu, atklāti pateica, ka speciālistu nemaz neesot tik daudz un tā ir reāla problēma. «Ir jāatrod balanss starp labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos un speciālistiem savā jomā. Nav jau arī pieļaujams, ka uzņēmumi paliek bez kompetentiem darbiniekiem kādā posmā,» teica V. Baraņņiks, pieļaujot, ka gadījumos, ja runa nav par valdi, tad profesionalitāte nozīmē daudz vairāk.
Atgriezīsimies pie J. Meirāna piemēra, kura atsaukšana no valdes ir teju paraugs Rīgas pašvaldības uzņēmumu labai pārvaldībai, un pieņēmuma, ka labs speciālists kļūst par Rīgas satiksmes konsultantu. Runāsim par štata konsultantu, lai nav jāpiesauc uzņēmums ar nesmukām nodokļu parādsaistībām un nav darīšana ar Rīgas satiksmē jau tā slaveniem politisko konsultantu līgumiem. Runāt gribu tieši par profesionālu konsultāciju un to, kurā mirklī pārvaldība būs laba un kurā slikta.
Manuprāt, uzņēmumam Rīgas satiksme būs grūti izvairīties no reputācijas riskiem, pieņemot konsultācijas no Rīgas kartes valdes locekļa, ievērojot, ka Rīgas karte ir pasūtījumu izpildītājs. Proti, pastāv iespēja, ka ik pa laikam ir sabiedrībai jātaisnojas, ka, lūk, šis Rīgas satiksmes konsultants konsultē tikai par tādām lietām, kas nav saistītas ar Rīgas kartes darbību, un pēcāk jāgudro – cik rīdzinieku tic šādiem apgalvojumiem.
Pieļauju, daudz vienkāršāk ir rīkoties pēc A. Grafa ieteikuma un jau pirmsākumā izslēgt interešu konflikta iespējamību, un tikai pēc tam lūkoties pēc noderīgiem speciālistiem. Rīgas satiksme nav uzņēmums, kas šobrīd var atļauties formālu attieksmi, runājot par labu pārvaldību!
