Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Tad sekoja aizņemšanās treniņu nometne nākamajai tūkstošgadei, kas turpinājās līdz 2007. gada nogalei, kad varu atkal pārņēma Ivars Godmanis, lai sāktu otro aizņemšanās apli pirmajā globālajā ekonomiskajā krīzē. Līdz tam valdības parāds bija izaudzis līdz diviem miljardiem eiro, turklāt Aigara Kalvīša teju trīs gadus ilgās valdīšanas laikā valsts parāds absolūtajos skaitļos praktiski nepieauga, bet, rēķinot procentos pret IKP, saruka līdz zemākajam skaitlim. Par A. Kalvīša valdību var teikt, ka Latvija tobrīd piedzīvoja pamatīgu ekonomisko izaugsmi, un tā tam būtu jānotiek, kad IKP aug. A. Kalvīša laikā parāds pret IKP nokrita līdz 7%.

Spēja samazināt

Matemātiski ir labi redzams, ka nozīmīgs ir ne tikai parāds, bet arī ekonomiskā izaugsme, uz kuras fona parāds var kļūt nenozīmīgs, ko labi parāda A. Kalvīša valdības darbības laiks. Labie skaitļi valsts parāda jomā gan šo premjeru neglāba no attieksmes kampaņas vēlākajos gados. Uz I. Godmaņa pleciem ir valsts parāda dubultošana iepriekšējās krīzes ievadā – 2008. gadā. Savukārt viņa aizsākto turpināja nākamās piecgades premjers Valdis Dombrovskis, kurš parādu izaudzēja līdz 10 miljardiem eiro 2014. gadā.

Visu rakstu lasiet 20.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.