Izpildvarai būtu jāatturas no tādu dokumentu izdošanas, kurus var uztvert kā norādījumus vai rekomendācijas tiesām par tiesību normu vai faktu interpretāciju, kas var ietekmēt konkrētu lietu izskatīšanu, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
anvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) tika izstrādāts dokuments, kurš ir adresēts tiesām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pērnā gada spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". ECT spriedumā norāda, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu.
TM izplatītajā ziņojumā uzsver, ka šī atziņa attiecas tikai uz Bulgāriju, kurā kopš 2012.gada ir atļauts mantu konfiscēt bez notiesājoša nolēmuma krimināllietā un, ka uz Latviju šis nolēmums neattiecas, jo ECT pamatoja savu nolēmumu ar trūkumiem, ko konstatēja Bulgārijas 2012.gada likumā.
Komentējot minēto dokumentu, Strupišs uzsver, ka katram tiesnesim jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, ka šim dokumentam nav ne instrukcijas un pat ne rekomendācijas statuss attiecībā uz tiesu. Un, otrkārt, ka tajā minētie normatīvie akti un fakti ir jāinterpretē un jāvērtē katram tiesnesim individuālas lietas izskatīšanas gaitā.
TM informē, ka ministrija atbilstoši tās kompetencei piedalās likumdošanas darbā, gan sniedzot priekšlikumus tiesību normu jaunradē, gan apkopojot dažādus tiesību ekspertu viedokļus, tāpat ministrija uzskata par svarīgu arī skaidrot tiesību normas par to pieņemšanas mērķi un tvērumu arī pēc izstrādātās tiesību normas pieņemšanas un spēkā stāšanās.
TM sadarbībā ar attiecīgās tiesību nozares ekspertiem jau izsenis izstrādā dažādus apkārtrakstus par tiesību normu piemērošanas problemātiku, kas varētu palīdzēt normu piemērošanā un kuru tiesību normu piemērotājs, ja uzskata par nepieciešamu, var izmantot savā darbā. Šādiem apkārtrakstiem vienmēr ir tikai skaidrojoši informatīvs raksturs.
Minēto apkārtrakstu sagatavoja ministrijas Krimināltiesību departamenta speciālisti sadarbībā ar ministrijas Kriminālprocesa likuma pastāvīgās darba grupas ekspertiem, kas apvieno gan tiesu varas pārstāvjus, gan tiesībzinātniekus, gan atbildīgo iestāžu speciālistus. Līdzīgi apkārtraksti gatavoti par dažādiem aktuāliem tieslietu nozares jautājumiem jau vairāk nekā 15 gadu garumā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) nepiedalās tiesību ekspertu darba grupās un neiesaistās ministrijas apkārtrakstu sagatavošanā.
Pēc iepazīšanās ar publiskoto apkopojumu par minēto spriedumu - tieslietu ministre ir norādījusi atbildīgajām ministrijas amatpersonām vienmēr izvērtēt, lai viņu sagatavotie apkopojumi neradītu šaubas par tiesību normu piemērotāju neatkarību. Savukārt ilgtermiņā tieslietu ministre uzsver, ka Latvijā jāturpina stiprināt tiesu varas neatkarību, vienmēr izpildot tiesu nolēmumus un nodrošinot tiesu varas funkciju nodalīšanu no izpildvaras. Tā ir viena no viņas izvirzītajām prioritātēm TM.
