Jaunākais izdevums

Iedzīvotāji biežāk kritiski nekā pozitīvi vērtē Saeimu, un, runājot par korupciju, kā negodīgu to raksturo 38,8% iedzīvotāju, bet kā godīgu – 20,3%, liecina SKDS veiktā aptauja pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pasūtījuma.

Muitu kā negodīgu raksturojuši 36%, kā godīgu – 20,3% respondentu, bet Ceļu policija minēta kā trešā negodīgākā institūcijā – atbildējuši 36%, bet kā godīgu – 22,2%.

Latvijas privātos uzņēmumus par negodīgiem uzskata 31,9% gadījumos, kā godīgus tos minējuši 18,6%, bet Latvijas valdību kā negodīgu raksturo 34,4%, kā godīgu – 22,6%.

Aptaujā iedzīvotāji par visgodīgāko institūciju nodēvējuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, baznīcu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, valsts un pašvaldības iestādes, kā arī prezidentu.

Kā liecina veiktais pētījums, lielākā daļa no šīm institūcijām saglabājušas savu vietu un palielinājušas reitingu, divu gadu laikā gan pasliktinājies baznīcas novērtējums.

Tāpat starp godīgākajām institūcijām minēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Zemesgrāmata un Valsts dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un biedrības/nodibinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Korupcija Latvijai var izmaksāt līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5,67 miljardiem ASV dolāru (5,08 miljardiem eiro) gadā, liecina aplēses Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā.

Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.

Līdzās Latvijai korupcijas izraisīto zaudējumu ziņā ir Lietuva, Polija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija un Itālija.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas izraisītie zaudējumi mērāmi no 179 miljardiem eiro līdz 990 miljardiem eiro gadā.

Šie skaitļi ir daudz lielāki nekā Eiropas Komisijas (EK) 2014.gadā publicētie dati. Tie zaudējumus lēsa ap 120 miljardiem eiro. Izdevums Politico gan atzīmē, ka EK pētījumā netika ņemta vērā netiešā korupcijas ietekme. Norādīts, ka korupcija ES pastāv dažādās formās un tai ir gan ekonomiskā, gan sociālā, kā arī politiskā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Itālijas tiesa nolemj, ka iereibis autovadītājs nav pārkāpis likumu, cenšoties piekukuļot policistu

LETA--THE LOCAL, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas augstākā tiesa nolēmusi, ka alkohola reibumā esošs automašīnas vadītājs nav pārkāpis likumu, cenšoties piekukuļot policistu.

Kasācijas tiesa attaisnoja vīrieti apsūdzībās korupcijā, lemjot, ka 100 eiro, kurus viņš piedāvāja, lai netiktu sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, ir pārāk maza summa, lai to varētu uzskatīt par korupciju.

Tiesa arī paziņoja, ka, ņemot vērā vīrieša reibumu, viņš nebija «skaidrā prātā», kad piedāvāja policistam kukuli, ziņoja portāls Today.it.

Itālijas likums paredz, ka, lai kukuļdošanas mēģinājums tiktu klasificēts kā korupcija, «ir nepieciešams, lai piedāvājums tiktu izteikts ar pienācīgu nopietnību».

Ņemot vērā vīrieša reibumu un piedāvātās summas nelielo apmēru, tiesa nolēma, ka korupcija nav notikusi un «apsūdzības bez kavēšanās ir jāatceļ».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas korupcijas uztveres līmenis joprojām vairākkārtīgi pārsniedz Rietumeiropas valstu rādītājus

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nauda pieminekļiem, nevis ražotnēm

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu diaspora kā investīciju avots Latvijas ekonomikai ir potenciāls, kas reizē aug un mazinās

Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši gatavi ieguldīt Latvijā, bet, vairāk domājot par Latvijas pagātni, nekā rūpējoties par tautsaimniecību. Ārzemju latvieši dedzīgi ziedo Likteņdārzam vai Okupācijas muzejam, bet šāda degsme nav vērojama to ieguldījumos ekonomikā. Trimdas nauda aizplūst pieminekļiem, nevis ražotnēm. Kā skaidro paši diasporas pārstāvji, no ieguldījumiem uzņēmumos vai inovācijās viņus attur vecā, labā korupcija un neuzticēšanās tiesu sistēmai. Šajos uzskatos viņi neatšķiras no citiem ārvalstu investoriem, kuru nauda Latvijai met līkumu. Tie latvieši, kuru ģimenes dzimteni pameta kara gados, varbūt saskata kādus pienākumus pret pagātnes rēgiem, bet viņiem nav izveidojusies saikne ar šodienas Latviju no ekonomiskā aspekta. To bremzējusi valsts pati, raidot par sevi signālus kā par investīcijām nedrošu vietu, gan ar valdības rokām gādājot par nestabilu nodokļu politiku, gan ar nespēju sakārtot valsts reputācijai tādas vitāli svarīgas institūcijas kā Valsts ieņēmumu dienestu vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pēdējais piepūš vaigus un sašņorē vienu vai otru mēru, bet ikdienā, politiķu piesegts, trūd no iekšpuses. Premjers Māris Kučinskis, vakar uzrunājot ārzemju latviešus Pasaules Brīvo latviešu apvienības 60 gadu jubilejā, taisnojās, ka uzsāktās reformas esot atslēga uz naudas atmazgāšanas un kontrabandas apkarošanu un gadījumā, ja reformas transformēsies par veiksmes stāstu, tikšot sperti nākamie soļi. Politiķiem gan vajadzētu izsargāties no šī vārdu salikuma lietošanas, jo pārāk bieži Latvijas «veiksmes stāstiem» ir bijušas smagas blaknes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džo Baidens: Man drīkst, jo neesmu krievs

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav normāla situācija, ka prese pirmā uzzina, kurp brauks KNAB un veiks savas procesuālās darbības, tā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās rītā saka galvenais viesis - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzteic DB iniciatīvas sakritību ar paša plānu uzrunāt uzņēmējus, jo KNAB viens nav cīnītājs. Jābūt atbalstam gan no biznesa vides, gan valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā.

KNAB jau 2010. gadā ar vēstules palīdzību mēģināja uzrunāt biznesa veidotājus, lai pārliecinātu, ka korupcija un koruptīva amatpersona var sabojāt dzīvi ne tikai kādam cilvēkam, bet arī kaitēt biznesam. J.Streļčenoks nolasīja dažas rindas no minētās vēstules: «korupcija visās tās izpausmēs rada būtiskus riskus uzņēmējdarbības veikšanai. Aktīvi piedaloties koruptīvās shēmās vienreiz, kļūstam par pašu kļūdas ķīlniekiem. Korumpantu apetīte ar katru reizi tikai augs. Cīņa ar korupciju sākas no jums jau šodien. Esat daļa no vienotas valsts, kur nav vietas pērkamiem lēmumiem, amatpersonām un valsts pārvaldei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) korupcijā aizdomās turētajam uzņēmējam un kordiriģentam Aleksandram Brandavam atļāvis uz četrām dienām izbraukt no valsts.

KNAB atgādināja, ka personai piemēroja drošības līdzekļus, no kuriem viens ir aizliegums izbraukt no valsts. KNAB gan saņēma šīs personas lūgumu atļaut uz noteiktu laika periodu izbraukt no Latvijas.

Procesa virzītājs, vadoties no Kriminālprocesa likumā noteiktā, kā arī atbilstoši starptautiski atzītām cilvēktiesību normām, kas nosaka neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanas aizliegumu vai nesamērīgu iejaukšanos personu dzīvē, sniedza atļauju šai personai uz četrām dienām izbraukt no valsts, norādīja birojā.

Sociālajos tīklos ceturtdien parādījusies informācija, ka Brandavs redzēts Madrides lidostā izkāpjam no Latvijas nacionālā aviosabiedrības «airBaltic» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs (no labās) un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijā samazinās korupcija un krāpšana

Gunta Kursiša, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs pēdējo divu gadu laikā uzņēmēju vidū samazinājies korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis, un Baltijas reģions pirmo reizi parāda zemāku korupcijas un krāpšanas uztveres līmeni par starptautiski vidējo, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas izplatības vispasaules pētījums.

2012.gadā Baltijas valstīs 40% uzņēmēju piekrita apgalvojumam, ka korupcija un krāpšana ir izplatīta problēma, bet šogad šādam apgalvojumam piekrīt 35% pētījuma respondentu. Saskaņā ar EY pētījumu, starptautiski vidējais korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis šogad bija 38%.

Lai arī Baltijas valstīs situācija uzlabojas, saglabājas liels potenciāls mazināt korupcijas un krāpšanas riskus, jo attīstītākajās ekonomikās tikai aptuveni 19% uzņēmēju atzīst korupciju un krāpšanu par izplatītu, norāda EY pārstāvji.

«Korupcijas situācijas uzlabošanās ir rezultāts vienlaicīgi daudziem apstākļiem. Proti, valsts ilgtermiņa nostājai pret korupciju un virzībai uz iekļaušanos arvien jaunās starptautiskās ekonomiskās sadarbības struktūrās, piemēram, OECD un eirozonā, Latvijas uzņēmumu arvien ciešākai integrācijai Eiropas Savienības tirgū ar tās noteikumiem un biznesa kultūru, un cilvēku uzvedības un paradumu maiņai kopumā,» skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēnu ekonomiku rada arī korupcija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojas 44.vietā

Lelde Petrāne, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā 2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā.

Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: Ēnu ekonomika ir kā vēzis

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem liegts iebraukt ASV, liecina ASV valsts sekretāra paziņojums, kas publiskots Valsts departamenta mājaslapā.

Minētajā paziņojumā teikts, ka gadījumos, ja ASV sekretāram ir ticama informācija, ka ārvalstu ierēdņi ir bijuši iesaistīti nozīmīgā korupcijā, tad šīm personām un viņa tiešajiem ģimenes locekļiem tiek noteikts aizliegums ieceļot ASV.

Līdz ar to, ka Lembergs ir jau pakļauts OFAC noteiktajām sankcijām, tad aizliegums ieceļot ASV ir noteikts viņam un viņa sievai Kristīnei Lembergai, kā arī bērniem Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai.

Tāpat paziņojumā atzinīgi novērtētas OFAC darbības, lai sodītu korupcijā iesaistītās personas, kā arī tas ir spēcīgs signāls tam, ka ASV ir apņēmušās apkarot sistemātisku korupciju un atbalstīt likuma spēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem ir būtiska ietekme arī uz valsts starptautisko reputāciju

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Perspektīvas maiņa palīdz novērtēt esošo

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pagaidu valde pieņēmusi lēmumu atlaist uzņēmuma Iepirkumu komisiju, apturēt visus iepirkumus līdz rūpīgai izvērtēšanai un līdz šī gada beigām izveidot jaunu Iepirkumu komisiju un attiecīgas vērtēšanas procedūras, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pagaidu uzskata, ka nepieciešams palielināt sabiedriskā transporta lomu galvaspilsētā, paplašināt RS piedāvāto maršrutu tīklu uz tuvākajām Pierīgas pašvaldībām, veidot vienotu un saskaņotu pasažieru vilcienu, starppilsētu un pilsētas transporta sistēmu, attīstīt stāvparku projektus tramvaju galapunktu tuvumā, veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas un citus priekšlikumus pasažieru ērtībai.

Lai stabilizētu uzņēmuma finansiālo situāciju, pagaidu valde norāda, ka nepieciešams pierādīt kreditoriem un partneriem korupcijas risku izslēgšanu un katra darījuma pamatotību un veikt papildu analīzi par katru slēdzamo līgumu un veicamo maksājumu. Tāpat tiks pārvērtēti uzņēmuma investīciju un attīstības projekti, vērtējot to ilgtspēju, visi noslēgtie līgumi un uzņēmuma finansiālās iespējas. Tiks izvērtēta infrastruktūras modernizācijas un kapitālo ieguldījumu atlikšana iespēja, līdz uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai. Vienlaikus tiks veikta detalizēta pakalpojumu izmaksu analīze un pašizmaksas saskaņošana ar Rīgas domes Licencēšanas komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru