20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.
"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.
Fragments no intervijas
Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?
Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.
Graudi ir stabilāka vērtība par naftu?
Pilnīgi noteikti! Mēs dzīvojam Dieva zemītē. To jau mūsu tautasdziesmas saka priekšā. Dzīvojam vietā, kur ir labi klimatiskie apstākļi. Mums mēdz būt brīži, kad ir par sausu vai par slapju, bet kopumā mēs iegūstam stabili labas ražas un mums ir laba zeme. Tā ir liela vērtība, tā ir paliekoša vērtība atšķirībā no naftas, kas izsīkst. Nezinu, vai tā ir priekšrocība vai trūkums, bet mūsu Latvijā ir maz un kļūst aizvien mazāk, līdz ar to samazinās vietējais pārtikas patēriņš, taču vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības īpaši nesamazinās. Līdz ar to saražotais un eksportējamais apjoms arvien pieaug.
Raugoties no eksporta viedokļa, šī tendence ir saistīta ar lauksaimniecības eksporta pieaugumu.
Mēs apgūstam aizvien vairāk zemes lauksaimnieciskajai ražošanai, kas pēckolhozu periodā tika aizlaista un aizauga. Bet vietējā tirgū visu izaudzēto nevar pārdot, jo tik daudz nespējam patērēt. Kopumā pašreizējā attīstības tendence ir priekšnoteikums lauksaimniecības produktu eksporta apjomu pieaugumam.
LATRAPS top jauna rūpnīca?
Mēs strādājam pie jaunas rūpnīcas izveides. Tas ir nākamais solis. Šobrīd gan LATRAPS biedri, gan citi Latvijas lauksaimnieki graudus izaudzē, un pēc tam tie tālāk tiek pārdoti pasaules tirgos, galvenokārt Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Tur kāds maļ, kāds taisa makaronus, kāds cep plāceņus vai maizi. Pat ražo bioplastmasu un degvielu, bet mēs šeit Latvijā ražojam izejvielu, lai kāds kaut kur citur uzražotu un pievienotu graudam vērtību. Mūsu iecere ir attīstīt šeit vietējo pārstrādi, lai mēs pasaulē netirgotu graudus kā izejvielu, bet pārdotu augstas pievienotās vērtības produktu. Piemēram, Dobeles dzirnavnieka produkcija ir nopērkama daudzviet pasaulē, pat Āfrikā. Pārstrādātie produkti ar augstu pievienoto vērtību nestu valstij valūtu, celtu mūsu ekonomiku kopumā un stabilizētu lauksaimniecības nozari.
Visu interviju lasiet "Dienas Biznesa" zīmola izdevumā TOP 500 - tas nopērkams atsevišķās tirdzniecības vietās, iegādājams elektroniski www.dbhub.lv vai nopērkams DB lasītāju servisā, iepriekš sazinoties pa tālruni +371 67063333.